0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

PERSONĀLSDARBA TIESĪBASVSS izsludināts likumprojekts par apjomīgiem grozījumiem Darba likumā (I)
PERSONĀLSDARBA TIESĪBAS

VSS izsludināts likumprojekts par apjomīgiem grozījumiem Darba likumā (I)

Ceturtdien, 23. maijā, Valsts sekretāru sanāksmē (VSS) izludināts starpministriju saskaņošanai Labklājības ministrijas sagatavotais  likumprojekts "Grozījumi Darba likumā". VSS nolemts atbalstīt iesniegto likumprojektu, bet Labklājības ministrijai uzdots precizēt likumprojekta 69.panta ceturtās daļas redakciju, paredzot, ka pēc darbinieka pieprasījuma samaksu par atvaļinājuma laiku var izmaksāt citā laikā, bet ne vēlāk kā tuvākajā darba samaksas izmaksas dienā. Tāpat lemts, ka nepieciešams atkārtoti kopīgi ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību izvērtēt likumprojekta  90.panta trešās daļas normatīvo regulējumu, kas paredz pagarināt noilguma termiņu piezīmes vai rājiena izteikšanai darbiniekam no sešiem mēnešiem uz 12 mēnešiem. Atgādinām, ka likumprojekts izstrādāts, lai pilnveidotu darba tiesisko attiecību regulējumu, ņemot vērā…

Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies
.
Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Ceturtdien, 23. maijā, Valsts sekretāru sanāksmē (VSS) izludināts starpministriju saskaņošanai Labklājības ministrijas sagatavotais  likumprojekts "Grozījumi Darba likumā". VSS nolemts atbalstīt iesniegto likumprojektu, bet Labklājības ministrijai uzdots precizēt likumprojekta 69.panta ceturtās daļas redakciju, paredzot, ka pēc darbinieka pieprasījuma samaksu par atvaļinājuma laiku var izmaksāt citā laikā, bet ne vēlāk kā tuvākajā darba samaksas izmaksas dienā. Tāpat lemts, ka nepieciešams atkārtoti kopīgi ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību izvērtēt likumprojekta  90.panta trešās daļas normatīvo regulējumu, kas paredz pagarināt noilguma termiņu piezīmes vai rājiena izteikšanai darbiniekam no sešiem mēnešiem uz 12 mēnešiem. Atgādinām, ka likumprojekts izstrādāts, lai pilnveidotu darba tiesisko attiecību regulējumu, ņemot vērā gan sociālo partneru (darba devēju un darbinieku intereses pārstāvošo) organizāciju priekšlikumus, gan arī tiesu prakses un doktrīnas atziņas. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, Darba likums kā nozīmīgākais darba tiesību avots ir spēkā jau vairāk kā desmit gadus (spēkā no 2002.gada 1.jūnija). Darba tiesības attīstās pietiekami dinamiski (jo īpaši starptautiskā kontekstā) gan attiecībā uz jauna regulējuma noteikšanu, gan arī prakses pilnveidošanu. Atsevišķas normas ir pārskatāmas un pilnveidojamas, lai nodrošinātu efektīvāku un aktuālajai situācijai atbilstošāku darba tiesisko attiecību regulējumu. Sniedzam ieskatu būtiskākajos grozījumos, ko paredz ieviest sagatavotais likumprojekts.   Darba sludinājumi Likumprojekts paredz veikt grozījumus Darba likuma 32.panta trešajā daļā, papildinot darba sludinājumā ietveramo informāciju ar juridiskās personas un personāla atlases uzņēmuma reģistrācijas numuru, lai ļautu precīzāk identificēt juridisko personu vai personāla atlases uzņēmumu, kas paziņo par brīvajām darbavietām.   Darbinieka veselība Tāpat arī paredzēts papildināt pantu ar divpadsmito daļu, kas paredz, ka darba devējs nepielaiž darbinieku pie darba, ja darbinieks nespēj veikt nolīgto darbu veselības stāvokļa dēļ, un to apliecina ārsta atzinums, ar mērķi garantēt paša darbinieka un citu personu drošību darba vietā. Šie grozījumi paši par sevi neuzliek darba devējam par pienākumu izbeigt darba tiesiskās attiecības, lai gan šādas tiesības darba devējam ir atbilstoši 101.panta pirmās daļas 7.punktam. Tomēr šis grozījums neizslēdz darba devēja un darbinieka tiesību vienoties par darbinieka nodarbināšanu citā darbā. Tāpat jāņem vērā, ka laika periods, kamēr faktiski turpinās darba tiesiskās attiecības, bet darbinieks netiek pielaists pie darba grozījumā minētā iemesla dēļ, ir uzskatāms par dīkstāvi Darba likuma izpratnē un par šo periodu darbiniekam ir tiesības saņemt Darba likuma 74.pantā noteikto atlīdzību.   Darba līgums Likumprojekts paredz pienākumu darba līgumā norādīt darbinieka vai darba devēja personas kodu vai ārzemniekam, kuram nav personas koda – dzimšanas datumu. Tādejādi tiks nodrošināta iespēja precīzāk identificēt darbinieku un darba devēju, kas ir fiziska persona. Šī prasība būs attiecināma uz tiem līgumiem, kas tiks noslēgti pēc likuma spēkā stāšanās. Jaunais regulējums paredz izvērtēt nepieciešamību noteikt darba līguma slēgšanas valodu ārzemnieka nodarbināšanas gadījumā, paredzot, ka darba līgums jāsagatavo latviešu valodā, pievienojot attiecīgu līguma tulkojumu ārzemniekam saprotamā valodā. Grozījumi noteic, ka darba līgums ir slēdzams valsts valodā. Savukārt gadījumā, kad ārzemnieks pietiekamā līmenī nepārvalda valsts valodu, darba devējam ir uzlikts pienākums rakstveidā informēt darbinieku viņam saprotamā valodā par darba līguma noteikumiem. Informācijas apjoms netiek regulēts, taču informācijai jebkurā gadījumā ir jābūt par darba līguma būtiskajām sastāvdaļām – veicamo darbu, atlīdzību un darbinieka turpmāku pakļaušanos darba devēja noteiktajai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem. Pamatojoties uz Imigrācijas likumu, ārzemnieks ir persona, kura nav Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis. Lai mazinātu darba devēja iespējas krāpties, darba tiesisko attiecību noformēšanai nepieciešamos dokumentus sagatavojot dokumentus jau pēc pārbaudes ar atpakaļejošu datumu, likuma grozījums paredz darba devēja pienākumu nodrošināt noslēgto darba līgumu uzglabāšanu un uzrādīšanu kontrolējošām institūcijām. Likumprojekts paredz noteikt deleģējumu Ministru kabinetam nepieciešamības gadījumā noteikt komercdarbības veidus, kuros nepieciešams izdot darbinieka apliecības. Likumprojekts paredz veikt grozījumus Darba likuma 45.pantā, pagarinot maksimālo terminētā darba līguma termiņu no trim uz pieciem gadiem. Vienlaikus likumprojekts paredz no 30 uz 60 dienām pagarināt laikposmu no iepriekšējā darba līguma noslēgšanas dienas līdz jaunā darba līguma noslēgšanas dienai, kura laikā jauna darba līguma noslēgšana ar to pašu darba devēju ir uzskatāma par darba līguma termiņa pagarināšanu. Šis priekšlikums tiek piedāvāts, lai līdzsvarotu maksimālā terminētā darba līguma termiņa pagarināšanu no trīs uz pieciem gadiem. Šī priekšlikuma mērķis ir mazināt negodprātīgas terminēto darba līgumu slēgšanas iespējas no darba devēja puses. 60 dienu termiņš ir pietiekami liels, lai atturētu darba devēju no sekojošu terminētu darba līgumu noslēgšanas gadījumos, kad darba devējam ir nepieciešams nodarbināt darbinieku pastāvīgā darbā. Likumprojekts paredz papildināt 58.pantu ar sesto daļu, kas noteic darba devēja pienākumu izsniegt darbiniekam rakstveida dokumentu, ar kuru darbinieks ir atstādināts no darba.   Mazuļu māmiņām Likuma grozījumi arī paredz, ka īpaša aizsardzība darbiniecei, kura baro bērnu ar krūti tiktu ierobežota laikā, proti, līdz bērna divu gadu vecumam. Šādi ierobežojumi laikā tiktu attiecināti uz situācijām, kas nav saistītas ar nepieciešamību nodrošināt personas darba aizsardzību vai arī mātes un bērna veselību. Tādejādi tiktu ievērots samērīguma princips starp darba devēja un darbinieka  interesēm.   Atvaļinājumu nauda Likumprojekts paredz veikt grozījumus Darba likumā, papildinot 69.panta ceturto daļu un noteikt elastīgāku samaksas par atvaļinājuma laiku regulējumu. Priekšlikums paredz iespēju darba devējam un darbiniekam rakstveidā vienoties un atkāpties no pašreiz likumā noteiktā pienākuma izmaksāt „atvaļinājuma naudu” un darba samaksu par līdz atvaļinājumam  nostrādāto laiku ne vēlāk kā dienu pirms atvaļinājuma sākuma, un izmaksāt šo samaksu citā laikā, kas nav vēlāks par tuvāko darba samaksas izmaksas laiku. Šis priekšlikums no vienas puses radīs iespēju atteikties no „atvaļinājuma naudas” aprēķināšanas un izmaksas katrreiz, kad darbinieks izmanto atvaļinājumu (neatkarīgi no atvaļinājuma ilguma). No otras puses, tas neatstās nelabvēlīgu iespaidu uz darbinieku esošajām tiesībām, jo darbiniekiem, kuri vēlēsies saņemt „atvaļinājuma naudu” pirms atvaļinājuma sākuma tas tiks nodrošināts kā līdz šim, ja vien darbinieks ar daba devēju nevienosies par citu kārtību. Turklāt arī gadījumos, kad darbinieki piekritīs vēlākai „atvaļinājuma naudas” izmaksai, izmaksas laika atlikšana ir ierobežota ar Darba likumā (ne retāk kā divas reizes mēnesī) vai darba līgumā (iespēja vienoties par vienu reizi mēnesī) noteikto darba samaksas izmaksas laiku. Par citiem plānotajiem grozījumiem Darba likumā turpināsim informēt rīt.

BilancePLZ ir specializēts portāls, kas sniedz visaktuālāko informāciju par jaunumiem grāmatvedībā, nodokļos, likumdošanā un personāla jautājumos no praktizējošiem grāmatvežiem, revidentiem un citiem augstas klases finanšu ekspertiem.

Sazinieties ar mums:       [email protected]         67606110       Sekojiet mums:   Facebook
Izdevniecība   SIA "Lietišķās informācijas dienests", LR UR Reģ. Nr.: 40003129738, Graudu iela 68, Rīga LV-1058