0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

PERSONĀLSDARBA TIESĪBASVSS izsludināts likumprojekts par grozījumiem Darba likumā (II)

VSS izsludināts likumprojekts par grozījumiem Darba likumā (II)

Turpinām informēt par ceturtdien, 23. maijā, Valsts sekretāru sanāksmē (VSS) izludināto starpministriju saskaņošanai Labklājības ministrijas sagatavoto  likumprojektu "Grozījumi Darba likumā". Iepriekšējo ierakstu skatīt šeit.   Asins un asins komponentu donori Likumprojekts paredz veikt grozījumus Darba likuma 74.pantā, ierobežojot apmaksāto atpūtas dienu skaitu, kas darbiniekam, kurš ir asins donors, pienākas pēc katras asins nodošanas reizes. Lai veicinātu sabiedrībai nepieciešamo asins donoru kustību, Darba likums paredz darba devējam pienākumu izmaksāt vidējo izpeļņu par laiku, kad darbinieks ārstniecības iestādē nodod asinis, un piešķirt apmaksātu atpūtas dienu pēc katras šādas asins nodošanas reizes. Darbiniekam un darba devējam vienojoties, šo atpūtas dienu var piešķirt citā…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Turpinām informēt par ceturtdien, 23. maijā, Valsts sekretāru sanāksmē (VSS) izludināto starpministriju saskaņošanai Labklājības ministrijas sagatavoto  likumprojektu "Grozījumi Darba likumā". Iepriekšējo ierakstu skatīt šeit.   Asins un asins komponentu donori Likumprojekts paredz veikt grozījumus Darba likuma 74.pantā, ierobežojot apmaksāto atpūtas dienu skaitu, kas darbiniekam, kurš ir asins donors, pienākas pēc katras asins nodošanas reizes. Lai veicinātu sabiedrībai nepieciešamo asins donoru kustību, Darba likums paredz darba devējam pienākumu izmaksāt vidējo izpeļņu par laiku, kad darbinieks ārstniecības iestādē nodod asinis, un piešķirt apmaksātu atpūtas dienu pēc katras šādas asins nodošanas reizes. Darbiniekam un darba devējam vienojoties, šo atpūtas dienu var piešķirt citā laikā (piemēram, pievienot ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam). Asinis vīriešiem atļauts nodot ne vairāk kā 5 reizes gadā, bet sievietēm – ne vairāk kā 3 - 4 reizes gadā. Asins donoriem pielīdzināti ir arī asins komponentu (plazma, trombocīti un eritrocīti) donori. Asins komponentus ir atļauts nodot līdz pat 24 reizēm gadā (trombocītaferēze). Rezultātā darbinieks, kurš vienlaicīgi ir gan asins, gan asins komponentu donors, var iegūt tiesības uz vairāk nekā trīs nedēļu ilgu apmaksātu atpūtu, tādējādi radot būtiskus izdevumus darba devējam. Turklāt darba devējam izdevumus var radīt ne tikai apmaksājamās atpūtas dienas, bet arī nepieciešamība aizstāt promesošu darbinieku (piemēram, virsstundas vai piemaksas par papildu darbu citiem darbiniekiem). Lai nodrošinātu, ka darba devējiem uzliktais sociāli atbildīgais pienākums atbalstīt asins donoru kustību nerada viņiem pārmērīgus izdevumus, likumprojekts nosaka, ka darba devējam ir pienākums apmaksāt asins vai asins komponentu donoram ne vairāk kā piecas papildu atpūtas dienas kalendārā gada laikā. Darba līgumā vai darba koplīgumā var noteikt arī lielāku apmaksāto atpūtas dienu skaitu. Šis grozījums paredz izmaiņas tikai saistībā ar apmaksājamo dienu skaita ierobežošanu, taču atpūtas dienu skaits kā tāds mazināts netiek un tiek saglabāts iepriekšējais princips, ka pēc katras šādas dienas pienākas atpūtas diena. Paredzēts, ka konkrēti šī norma stājas spēkā ar 2015.gada 1.janvāri.   Ieturējumi no darba algas Likumprojekts paredz precizēt tiesisko regulējumu saistībā ar ieturējumu izdarīšanu no darbinieka darba samaksas, kā arī mazinātu kolīzijas un praktiskās piemērošanas problēmas ar Civilprocesa likumā ietverto regulējumu. Priekšlikums paredz precīzi noteikt, ka ieturējumu izmaksas ierobežojums – ne vairāk kā 20 procentu no darbiniekam izmaksājamās mēneša darba samaksas – attiecas uz ieturējumiem, lai atlīdzinātu darba devējam radušos zaudējumus. Proti, šis regulējums neattiecas uz gadījumiem, kad darba devējs veic ieturējumus, pamatojoties uz izpilddokumentiem, kad izdarāmo ieturējumu apmēru no darba samaksas nosaka atbilstoši Civilprocesa likumam. Regulējums Civilprocesa likuma 594.pantā netiek grozīts un tas paredz, ka no parādniekam izmaksājamās darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem ieturējumus pēc izpildu dokumentiem izdara līdz piedzenamā parāda dzēšanai:
  • uzturlīdzekļu piedziņas lietās nepilngadīgu bērnu uzturam vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas labā — saglabājot parādniekam darba samaksu un tai pielīdzinātos maksājumus 50 procentu apmērā no minimālās mēneša darba algas;
  • piedzenot uzturlīdzekļus, atlīdzinot zaudējumus sakarā ar personisku aizskārumu, kura rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve, vai atlīdzinot zaudējumu, kas nodarīts, izdarot noziegumu, — 50 procentus
  • pārējos piedziņu veidos, ja likumā nav noteikts citādi, — 30 procentus.
Ja piedziņa uz darba samaksu tiek vērsta pēc vairākiem izpildu dokumentiem, darbiniekam katrā gadījumā jāsaglabā darba samaksa un tai pielīdzinātie maksājumi 50 procentu apmērā, izņemot piedziņas lietās nepilngadīgu bērnu uzturam vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas labā. Atbilstoši Civilprocesa likumā ietvertajam principam ieturējumu apmēru no darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem aprēķina no summas, kas parādniekam jāsaņem pēc nodokļu samaksas. Disciplinārā sodīšana Likumprojekts paredz veikt grozījumus Darba likuma 90.pantā, pagarinot noilguma termiņu piezīmes vai rājiena izteikšanai darbiniekam no sešiem mēnešiem uz 12 mēnešiem. Tā kā par attaisnojošu iemeslu ir izskatāma arī prombūtne no darba, kura var būt ilgāka par sešiem mēnešiem (piemēram, pārejoša darba nespēja, grūtniecības, dzemdību atvaļinājums), rodas situācijas, kad darbinieku disciplināra sodīšana pārkāpuma gadījumā ir tiesiski neiespējama. Lai samazinātu gadījumu skaitu, kad darbinieka attaisnota prombūtne no darba ļauj viņam izvairīties no disciplināratbildības, priekšlikums paredz pagarināt noilguma termiņu piezīmes vai rājiena izteikšanai. Vienlaikus, ievērojot nepieciešamību nodrošināt tiesiskās noteiktības ievērošanu, termiņš netiek pagarināts uz visu attaisnotās prombūtnes laiku, bet uz 12 mēnešiem. Savukārt pārejas noteikumos ir paredzēts, ka par pārkāpumu, kas izdarīts līdz 2014.gada 1.aprīlim darbiniekam piezīmi vai rājienu izsaka ne vēlāk kā viena mēneša laikā no pārkāpuma atklāšanas dienas, neieskaitot darbinieka pārejošas darbnespējas laiku, kā arī laiku, kad darbinieks ir atvaļinājumā vai neveic darbu citu attaisnojošu iemeslu dēļ, bet ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas. Likumprojekts arī paredz noteikt jaunu pienākumu darba devējam darbinieka disciplināras sodīšanas gadījumā izsniegt darbiniekam rakstveida dokumentu, ar kuru darbiniekam ir izteikta rakstveida piezīme vai rājiens. Šāds pienākums ir nepieciešams, lai darbinieks būtu informēts par izdarītā pārkāpuma būtību, pamatojumu disciplināratbildībai un viņam piemēroto sodu un nepieciešamības gadījumā varētu efektīvi īstenot savu tiesību aizsardzību. Likumprojekts paredz saīsināt termiņu darbinieka tiesībām prasīt piezīmes vai rājiena atcelšanu no viena gada līdz vienam mēnesim līdzīgi kā tas ir gadījumā ar uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu. Likuma pārejas noteikumos šai normai noteikts pārejas periods - tiesības darbiniekam prasīt piezīmes vai rājiena, kas izteikts līdz 2014.gada 1.aprīlim, atcelšanu gada laikā no piezīmes vai rājiena izteikšanas dienas. Likumprojekta norma neparedz mainīt vispārējo noilguma termiņu piezīmes vai rājiena izteikšanai, kas ir viens mēnesis no pārkāpuma atklāšanas dienas.   Darbnespējas laiks Paredzēts precizēt esošo regulējumu, noteicot, ka sešu mēnešu vai viena gada (trīs gadu laikā) pārejošas darbnespējas laikā neskaita tādu darbnespējas laiku, kuras iemesls ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība tikai tad, ja tās cēlonis ir saistīts ar darba vides faktoru iedarbības rezultātu. Tādējādi tas netiktu attiecināts uz gadījumiem, kad darbinieks pats ar savu uzvedību, piemēram, lietojot alkoholu, ir radījis iemeslu pārejošai darbnespējai.   Darba laika uzskaite Likumprojekts noteic izmaiņas virsstundu uzskaites kārtībā un nedaudz samazinot kopējo pieļaujamo virsstundu limitu. Priekšlikums paredz, ka darbinieku virsstundu darbā ir pieļauts nodarbināt vidēji astoņas stundas nedēļā. Tiek pieļauts, ka kādā nedēļā darbinieks tiek nodarbināts vairāk kā astoņas stundas, bet kādā citā nedēļā darbinieks tiek nodarbināts mazāk kā astoņas stundas. Astoņu virsstundu limita ievērošana tiek noteikta atskaites perioda beigās, summējot darbinieka pārskata periodā nostrādātās virsstundas un izdalot tās ar nedēļu skaitu pārskata periodā. Likumprojekts paredz arī aizliegumu nodarbināt nakts darbinieku, kura darbs saistīts ar īpašu risku, vairāk par astoņām stundām diennakts periodā, kurā viņš veicis nakts darbu. Šis priekšlikums nodrošinās, ka darbinieki, kuri bieži strādā naktī un kuru darbs atbilstoši darba devēja veiktajam darba vides risku novērtējumam, ir saistīts ar īpašu risku (darbs, kas saistīts ar paaugstinātu psiholoģisko vai fizisko slodzi vai paaugstinātu risku darbinieka drošībai un veselībai, ko nevar novērst vai samazināt līdz pieļaujamam līmenim ar citiem darba aizsardzības pasākumiem), netiek nodarbināti nakts laikā ilgstošu laiku, tādējādi nodrošinot šo personu drošību un veselības aizsardzību darbā. Priekšlikums neattiecas uz visiem darbiniekiem, kuri veic darbu naktī, bet gan tikai uz darbiniekiem, kuri darbu naktī veic bieži, t.i. kuri parasti veic nakts darbu saskaņā ar maiņu grafiku vai vismaz 50 dienas kalendāra gadā. Likumprojekts paredz , ka summētā darba laika ietvaros var nepiemērot likumā noteikto diennakts (12 stundas pēc kārtas) un nedēļas (42 stundas pēc kārtas) atpūtas laika ilgumu, gadījumos, ja:
  • 1) darbs atrodas tālu no mājām,
  • 2) darbs saistīts ar apsardzi  vai uzraudzību,
  • 3) darbam ir nepārtraukts raksturs (piemēram, darbs pie konveijera, veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana slimnīcā, avārijas dienesti),
  • 4) sezonas darbs,
  • 5) uzņēmuma darbības īslaicīga paplašināšanās (piemēram, tirdzniecības uzņēmumam Ziemassvētku periodā).
Priekšlikums tādējādi sašaurina summētās darba laika uzskaites piemērošanas iespējas, nodrošinot, ka tā tiek piemērota tikai tajos gadījumos, kad tas objektīvi ir nepieciešams attiecīgā darba rakstura dēļ. Likumprojekts paredz papildināt likumu ar jaunu normu, kas nosaka pienākumu darba devējam nodrošināt, ka darbiniekiem, kuriem ir noteikta summētā darba laika uzskaite pārskata periodā diennakts atpūtas laiks nav īsāks par vidēji 12 stundām diennaktī un nedēļas atpūtas laiks nav īsāks par vidēji 35 stundām nedēļā, ieskaitot diennakts atpūtas laiku. Šie vidējie atpūtas laiki ir nosakāmi, pārskata perioda beigās, summējot darbinieka atpūtas laika ilgumu un izdalot to ar attiecīgi diennakšu vai nedēļu skaitu pārskata periodā. Tāpat tiek paredzēts noteikt, ka darba devējam nav tiesības grozīt darbiniekam noteikt darba grafiku darbinieka pārejošas darbnespējas laikā, kā arī laikā, kad darbinieks neveic darba citu attaisnojošu iemeslu dēļ. Šāds grozījums nepieciešams, lai novērstu gadījumus, kad darba devēji vienpusēji groza darba grafikus, lai izvairītos no atlīdzības par laiku, kad darbiniek neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ, izmaksas. Precizēti arī minimālā nedēļas atpūtas laika nodrošināšanas noteikumi. Priekšlikums nosaka, ka atsevišķos gadījumos darbinieku var iesaistīt darbā arī brīvdienās, bet šādā gadījumā darba devējam ir jānodrošina, ka jebkurās divās nedēļās darbiniekam ir divi nepārtraukti 42 stundu atpūtas periodi.   Par Darba likumā plānotajām izmaiņām atvaļinājumu regulējumā lasiet portālā rīt.