0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

PERSONĀLSDARBA TIESĪBASVSS izsludināts likumprojekts par apjomīgiem grozījumiem Darba likumā (III)

VSS izsludināts likumprojekts par apjomīgiem grozījumiem Darba likumā (III)

Turpinām informēt par ceturtdien, 23. maijā, Valsts sekretāru sanāksmē (VSS) izludināto starpministriju saskaņošanai Labklājības ministrijas sagatavoto  likumprojektu "Grozījumi Darba likumā". Iepriekšējos portāla ierakstus par likumprojektu skatīt šeit un šeit.   Tiesības uz atlīdzību par neizmantoto atvaļinājumu Likumprojekts paredz veikt grozījumus Darba likuma (DL) 149.pantā nepārprotami nosakot, ka darba attiecību izbeigšanas gadījumā darbiniekam ir izmaksājama atlīdzība par visu periodu, kad darbiniekam nav izmantojis ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Likumprojekta autori norāda, ka Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments ar 2010.gada 10.novembra spriedumu lietā Nr.SKC-667 secināja, ka tā kā saskaņā ar DL 31.panta pirmo daļu visi prasījumi no darba tiesiskajām attiecībām noilgst divu gadu laikā,…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Turpinām informēt par ceturtdien, 23. maijā, Valsts sekretāru sanāksmē (VSS) izludināto starpministriju saskaņošanai Labklājības ministrijas sagatavoto  likumprojektu "Grozījumi Darba likumā". Iepriekšējos portāla ierakstus par likumprojektu skatīt šeit un šeit.   Tiesības uz atlīdzību par neizmantoto atvaļinājumu Likumprojekts paredz veikt grozījumus Darba likuma (DL) 149.pantā nepārprotami nosakot, ka darba attiecību izbeigšanas gadījumā darbiniekam ir izmaksājama atlīdzība par visu periodu, kad darbiniekam nav izmantojis ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Likumprojekta autori norāda, ka Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments ar 2010.gada 10.novembra spriedumu lietā Nr.SKC-667 secināja, ka tā kā saskaņā ar DL 31.panta pirmo daļu visi prasījumi no darba tiesiskajām attiecībām noilgst divu gadu laikā, tad, zūdot darbinieka tiesībām uz ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma izmantošanu par laiku, kas ilgāks par diviem gadiem, darba attiecību izbeigšanas gadījumā darbiniekam zūd arī tiesības uz atlīdzību par neizmantoto atvaļinājumu par laiku, kas ilgāks par diviem gadiem. Šāda interpretācija neatbilst neizmantotā atvaļinājuma kompensēšanas mērķim un būtībai.  Saistībā ar darbinieka tiesībām uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu un nespēju to izmantot pārejošas darbnespējas dēļ Eiropas Kopienu tiesa (pašlaik Eiropas Savienības tiesa) ir lēmusi, ka Direktīvas 2003/88 7.panta 1.punkts ir interpretējams tādējādi, ka ar to ir pretrunā tādas valsts tiesību normas vai prakse, saskaņā ar kurām tiesības uz apmaksātu ikgadējo atvaļinājumu izbeidzas, beidzoties bāzes laikposmam un/vai valsts tiesībās noteiktajam pārcelšanas periodam, pat ja darba ņēmējs visu vai daļu no bāzes laikposma ir bijis slimības atvaļinājumā un viņa darba nespēja ir ilgusi līdz viņa darba attiecību izbeigšanai, kas ir bijis iemesls, kādēļ viņš nav varējis izmantot savas tiesības uz apmaksātu ikgadējo atvaļinājumu. Darba ņēmējam jābūt faktiskai iespējai izmantot tiesības uz apmaksātu ikgadējo atvaļinājumu. Turklāt saskaņā ar Eiropas Savienības tiesas pastāvīgo judikatūru katra darba ņēmēja tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu ir jāuzskata par īpaši svarīgu Eiropas Savienības sociālo tiesību principu, no kura nevar atkāpties un kuru kompetentās valsts iestādes var īstenot, tikai un vienīgi ņemot vērā Direktīvā 2003/88 tieši paredzētās robežas. Tāpat nav pamata uzskatīt, ka darbinieka tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu zūd arī gadījumos, kas ir saistīti ar DL 31.panta pirmajā daļā noteiktā divu gadu noilguma termiņa iestāšanos.  DL 31.panta pirmajā daļā noteiktais divu gadu noilguma termiņš ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma kontekstā ir attiecināms uz darbinieka tiesībām prasīt atvaļinājuma piešķiršanu natūrā darba attiecību pastāvēšanas laikā. Šim noilguma termiņam iestājoties, darbinieka tiesības uz neizmantoto ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu nezūd, bet to īstenošana tiek nosacīti pārcelta uz laiku pēc darba tiesisko attiecību beigām un to īstenošana tiek nodrošināta ar atbilstošas atlīdzības par neizmantoto atvaļinājumu izmaksāšanu.   Papildatvaļinājuma piešķiršana Likumprojekts paredz veikt grozījumus Darba likuma normās, kas regulē papildatvaļinājuma piešķiršanu. Paredzēts, ka 151.pants tiks papildināts ar jaunu trešo daļu, kas noteic, ka turpmāk arī ikgadējais apmaksātais papildatvaļinājums tiek pārcelts vai pagarināts darbinieka pārejošas darbnespējas gadījumā.   Atvaļinājums bez darba algas saglabāšanas Likumprojekts paredz veikt grozījumus Darba likuma 153.pantā. Pašlaik DL neparedz darba devējiem pienākumu piešķirt atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas darbiniekam, kurš kā audžuģimene vai aizbildnis aprūpē bērnu. Praksē bieži ir gadījumi, kad darba devēji nepiešķir darbiniekiem atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu. Līdz ar to vienīgā iespēja kā darbinieks var kopt un audzināt jaundzimušo šādā situācijā ir darba attiecību uzteikšana. Lai novērstu šādas situācijas, tiek precizēts to personu loks, kurām darba devējam obligāti ir jāpiešķir atvaļinājums bez darba samaksas saglabāšanas. Tāpat tiek precizēts arī šāda atvaļinājuma ilgums, proti, šādu atvaļinājumu piešķir uz laiku, kāds noteikts bāriņtiesas lēmumā, bet ne ilgāk kā līdz bērna pusotra gada vecumam. Saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma 21.pantā noteikto vietējās pašvaldības pienākums ir  nodrošināt savā administratīvajā teritorijā vienlīdzīgu pieeju pirmsskolas izglītības iestādēm bērniem no pusotra gada vecuma, tādējādi darbiniekam ir iespēja saskaņot bērna aprūpi ar darbu - kad bērnam paliek  pusotrs gads, darbiniekam ir iespēja atgriezties darbā, bērnu iekārtojot kādā no pirmsskolas izglītības iestādēm.   Bērna kopšanas atvaļinājuma pārtraukšana pirms termiņa Likumprojekts paredz veikt grozījumus Darba likuma 156.pantā, kura otrā daļa nosaka, ka darbiniekam ir pienākums vienu mēnesi iepriekš rakstveidā paziņot darba devējam par bērna kopšanas atvaļinājuma vai tā daļas sākumu un ilgumu. Grozījumi paredz, ka bērnu kopšanas atvaļinājuma pārtraukšana pirms termiņa un darbinieka atgriešanās īstenojama darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktajā kārtībā vai pamatojoties uz darbinieka un darba devēja vienošanos. Likumprojekts paredz arī izņēmuma gadījumus, kad atgriešanās notiek ar vienkāršu paziņojumu no darbinieka puses (piemēram, gadījumā, ja bērns ir miris).