0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

JAUTĀJUMI UN ATBILDESKā vērtējami jaunie pārskatu sagatavošanas noteikumi?
JAUTĀJUMI UN ATBILDES

Kā vērtējami jaunie pārskatu sagatavošanas noteikumi?

Jautājums: Kā vērtējat jauno pārskatu sagatavošanas noteikumu stāšanos spēkā - cik nepieciešama vai aktuāla, Jūsuprāt,  ir šo noteikumu pieņemšana? Uz jautājumu Latvijas Zvērinātu revidentu (LZRA) vārdā atbild: Maruta Zorgenfreija, zvērināta revidente, ACCA, LZRA valdes locekle, PKF Latvia SIA partnere Lolita Čapkeviča, zvērināta revidente, ACCA, LZRA valdes priekšsēdētāja, PricewaterhouseCoopers SIA Revīzijas nodaļas direktore 2011. gada 1. jūlijā stājās spēkā divi Ministru kabineta (MK) noteikumi komercsabiedrību gada pārskatu sagatavošanas jomā: -     noteikumi par naudas plūsmas pārskata un pašu kapitāla izmaiņu pārskata saturu un sagatavošanas kārtību un -     Gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi. Vienlaikus spēku zaudēja Noteikumi par obligāti piemērojamiem Latvijas…

Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies
.
Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Jautājums: Kā vērtējat jauno pārskatu sagatavošanas noteikumu stāšanos spēkā - cik nepieciešama vai aktuāla, Jūsuprāt,  ir šo noteikumu pieņemšana? Uz jautājumu Latvijas Zvērinātu revidentu (LZRA) vārdā atbild: Maruta Zorgenfreija, zvērināta revidente, ACCA, LZRA valdes locekle, PKF Latvia SIA partnere Lolita Čapkeviča, zvērināta revidente, ACCA, LZRA valdes priekšsēdētāja, PricewaterhouseCoopers SIA Revīzijas nodaļas direktore 2011. gada 1. jūlijā stājās spēkā divi Ministru kabineta (MK) noteikumi komercsabiedrību gada pārskatu sagatavošanas jomā: -     noteikumi par naudas plūsmas pārskata un pašu kapitāla izmaiņu pārskata saturu un sagatavošanas kārtību un -     Gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi. Vienlaikus spēku zaudēja Noteikumi par obligāti piemērojamiem Latvijas grāmatvedības standartiem (LGS). Kā tika norādīts abu MK noteikumu projektu sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumos (anotācijās), ko sniedza Finanšu ministrija, - tā kā no Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likuma 17. panta izriet, ka līdzšinējais finanšu pārskatu sagatavošanas pamats neatbilst ārējā normatīvā akta un juridiskās tehnikas prasībām, ar 2010. gada 30. septembrī pieņemtajiem grozījumiem likuma „Par grāmatvedību” 15. panta pirmajā daļā (stājas spēkā 2011. gada 1. jūlijā) tiek izslēgts šajā likuma normā dotais deleģējums Ministru kabinetam noteikt obligāti piemērojamos Latvijas grāmatvedības standartus. Līdz ar to zaudē spēku saskaņā ar šo deleģējumu izdotie Ministru kabineta noteikumi. Attiecīgi, tika nolemts grozīt  likumu „Par grāmatvedību”, Gada pārskatu likumu un Konsolidēto gada pārskatu likumu, lai iekļautu attiecīgajos likumos uzdevumu Ministru kabinetam izdot konkrētus šā likuma piemērošanai nepieciešamos noteikumus un skaidrojumus, ņemot vērā līdz šim obligāti piemērojamos Latvijas grāmatvedības standartos iekļauto finanšu pārskata sagatavošanai nepieciešamo regulējumu. Citiem vārdiem sakot, LGS (tādā formā, kādā tie pastāv) nav iespējams noteikt par obligāti piemērojamiem. Līdz ar to, lai nodrošinātu, ka obligāti piemērojamos LGS ietvertais būtiskais regulējums, kas nav ietverts Gada pārskatu likumā, būtu obligāts visiem pārskatu sastādītājiem, to nācās ietvert MK noteikumos. Kopš minēto noteikumu spēkā stāšanās Grāmatvedības padomes izdotie LGS ir brīvprātīgi piemērojami kā labākās prakses apraksti. Tos var izmantot kā norādījumus finanšu pārskatu posteņu atzīšanai, novērtēšanai un skaidrojumu sniegšanai. Ir vispārpieņemts, ka arī Starptautiskās grāmatvedības standartu padomes izdotos Starptautiskos finanšu pārskatu standartus (SFPS) var izmantot kā labākās prakses vadlīnijas (ja konkrētais jautājums nav atrunāts valsts normatīvajos aktos). Līdz ar to, būtiski samazinās nepieciešamība turpināt Latvijas grāmatvedības standartu izstrādi vai aktualizēšanu. Pēdējais Grāmatvedības padomes pieņemtais LGS bija 11. LGS „Krājumi”, kas tika pieņemts 2010. gada 8. septembrī; šobrīd darbs pie jaunu standartu izstrādes nenotiek (atbildes autores ir arī Grāmatvedības padomes locekles, pārstāvot Grāmatvedības padomē Latvijas zvērinātu revidentu asociāciju). Jāatzīmē arī, ka atsevišķas LGS ietvertās norādes ir novecojušas un šobrīd jau vairs neatbilst SFPS prasībām (piemēram, 9. LGS „Ieguldījuma īpašumi” noteiktā prasība īpašumu, kuru būvē vai pārveido turpmākai lietošanai par ieguldījuma īpašumu, būvniecības vai pilnveidošanas laikā uzskaitīt saskaņā ar 7. LGS „Pamatlīdzekļi" un tikai pēc būvniecības darbu pabeigšanas pārklasificēt par ieguldījuma īpašumu, uz kuru attiecas 9. LGS). Bez tam atsevišķas LGS prasības atšķiras no SFPS prasībām, lai gan tas var nebūt pamatots ar nepieciešamību nodrošināt atbilstību Gada pārskatu likumam, piemēram, 1. LGS sniegtās norādes par saistību klasifikāciju ilgtermiņa vai īstermiņa saistībās. Līdz ar to, apsverams jautājums būtu LGS un SFPS piemērošanas hierarhija gadījumos, kad normatīvie akti nesniedz pietiekamas vadlīnijas konkrēta jautājuma uzskaitei finanšu pārskatos; proti, vai pirmais atsauces avots būtu LGS, ja attiecīgās jomas LGS ir pieņemts, vai arī pārskatu sastādītājs var izmantot SFPS kā labākās prakses norādes, neņemot vērā LGS. Parasti jau konkrētās valsts standarti tiek uzskatīti par nākamo primāro avotu (pēc normatīvajiem aktiem), kur meklēt nepieciešamās norādes, un uz LGS atsaucas arī Likums par grāmatvedību (15.2 pants). Tomēr, ja netiek nodrošināta LGS aktualizācija un saskaņošana ar SFPF, tad LGS sniegto norāžu izmantošana var radīt nepamatotas atšķirības ar SFPS pieeju un pasliktināt finanšu pārskatu kvalitāti. Nebūtu arī atbilstoša nekonsekventa prioritārā atsauces avota izvēle. Kā izriet no augstāk minētā, šajos MK noteikumos ir ietvertas tikai tās jomas, kas bija ietvertas līdz šim obligāti piemērojamos LGS. Šīs jomas gan nebūt nav vienīgās, kurās finanšu pārskatu sastādītājs varētu vēlēties vairāk norāžu un skaidrojumu nekā ir noteikts Gada pārskatu likumā. MK noteikumos netika ietvertas tādas jomas kā noma un krājumi. Attiecīgie Latvijas grāmatvedības standarti – 10. LGS „Noma” un 11. LGS „Krājumi” ir pieņemti tikai ar Grāmatvedības padomes lēmumu un šie standarti netika noteikti kā obligāti piemērojami ar attiecīgiem MK noteikumiem par obligātie piemērojamiem grāmatvedības standartiem, jo bija jau uzsākts normatīvās bāzes pārskatīšanas process. Ja līdz šim bija paredzēts, ka, izdodot LGS, tiks pakāpeniski aptvertas visas finanšu pārskatu sastādītājiem svarīgās jomas, tad turpmāk šādas papildus norādes un vadlīnijas būtu uzreiz ietveramas MK noteikumos. Šādi jautājumi ietver atliktā nodokļa, aizņēmuma izmaksu kapitalizācijas, aktīvu vērtības samazināšanās, lauksaimniecības u.c. jautājumus. Ņemot vērā tālāk uzskaitītos jautājumus, kā arī, iespējams, vēl citus neskaidrus jautājumus, kurus var identificēt jaunajos Gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumos, aktuāls būtu jautājums par šo noteikumu pilnveidošanu jau vistuvākajā laikā. Ņemot vērā šo noteikumu apjomu un saspringtos komentāru iesniegšanas termiņus, LZRA neizdevās pietiekami aktīvi iesaistīties, lai novērstu vairākas būtiskas nepilnības jau noteikumu izstrādes laikā; bez tam LZRA komentēja šos noteikumus tikai to sagatavošanas sākuma posmā. LZRA plāno sniegt Finanšu ministrijai priekšlikumus noteikumus uzlabošanai. Kam jāpievērš uzmanība, lasot un piemērojot jaunos MK noteikumus attiecībā uz naudas plūsmas pārskata un pašu kapitāla izmaiņu pārskata saturu un sagatavošanas kārtību, Jūs varat lasīt šeit. Kam jāpievērš uzmanība, lasot un piemērojot jaunos MK noteikumus attiecībā uz Gada pārskata likuma piemērošanas noteikumiem,  Jūs varat lasīt šeit. Ar Finanšu ministrijas, VID un LR Grāmavežu asociācijas viedokli par jaunajiem pārskatu sagatavošanas noteikumiem Jūs varat iepazīties šeit.

BilancePLZ ir specializēts portāls, kas sniedz visaktuālāko informāciju par jaunumiem grāmatvedībā, nodokļos, likumdošanā un personāla jautājumos no praktizējošiem grāmatvežiem, revidentiem un citiem augstas klases finanšu ekspertiem.

Sazinieties ar mums:       [email protected]         67606110       Sekojiet mums:   Facebook
Izdevniecība   SIA "Lietišķās informācijas dienests", LR UR Reģ. Nr.: 40003129738, Graudu iela 68, Rīga LV-1058