JAUTĀJUMI UN ATBILDESKāpēc tieši tagad ir izdevīgi deklarēt ārzemēs gūtos ienākumus par algotu darbu?

Kāpēc tieši tagad ir izdevīgi deklarēt ārzemēs gūtos ienākumus par algotu darbu?

11/10/2011

Jautājums: Kāpēc tieši tagad ir izdevīgi deklarēt ārzemēs gūtos ienākumus par algotu darbu? Uz jautājumu atbild Astra Kaļāne, Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore Ņemot vērā apstākli, ka ļoti daudzi Latvijas rezidenti ir pārcēlušies īsāku vai ilgāku laiku uz citām ES dalībvalstīm, kurās cenšas nopelnīt iztikas līdzekļus, ir radusies situācija, ka ļoti daudzi Latvijas rezidenti ir guvuši algota darba ienākumus ārvalstīs. Parasti par algota darba ienākumiem nodoklis tiek samaksāts valstī, kur cilvēks strādā, taču ne visi zina, ka Latvijas rezidentiem (nodokļu maksātājiem), kas strādā citās valstīs, ir pienākums reizi gadā Latvijā sniegt iedzīvotāju gada ienākumu deklarāciju, un deklarēt ārvalstīs gūtos ienākumus.…

Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

Jau ir BilancePLZ abonements?

Pierakstīties

0 Komentāri

Iekļautās atsauksmes

Skatīt visus komentārus

Jautājums: Kāpēc tieši tagad ir izdevīgi deklarēt ārzemēs gūtos ienākumus par algotu darbu? Uz jautājumu atbild Astra Kaļāne, Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore Ņemot vērā apstākli, ka ļoti daudzi Latvijas rezidenti ir pārcēlušies īsāku vai ilgāku laiku uz citām ES dalībvalstīm, kurās cenšas nopelnīt iztikas līdzekļus, ir radusies situācija, ka ļoti daudzi Latvijas rezidenti ir guvuši algota darba ienākumus ārvalstīs. Parasti par algota darba ienākumiem nodoklis tiek samaksāts valstī, kur cilvēks strādā, taču ne visi zina, ka Latvijas rezidentiem (nodokļu maksātājiem), kas strādā citās valstīs, ir pienākums reizi gadā Latvijā sniegt iedzīvotāju gada ienākumu deklarāciju, un deklarēt ārvalstīs gūtos ienākumus. Līdz šim par ārvalstīs gūtajiem algota darba ienākumiem bija arī jāmaksā salīdzinoši liels nodoklis – 25%. Apzinoties, ka daudzi Latvijas rezidenti, kas strādā ārvalstīs, to nezināja un nav iesnieguši iedzīvotāju gada ienākumu deklarāciju un nodokli nav maksājuši un ka valstij ir svarīgi zināt savu rezidentu patiesos ienākumus, bija vajadzīgs risinājums. Un tas tapis, veicot grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas jau pieņemti Saeimā. Turpmāk nodoklis par algota darba ienākumu nebūs jāmaksā Šie grozījumi paredz: ja Latvijas rezidents gūst algota darba ienākumus citā ES dalībvalstī vai valstī, ar kuru Latvijai noslēgta un spēkā stājusies konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, viņam nodoklis no šāda ienākuma Latvijā nebūs jāmaksā. (Valstu saraksts, ar kurām Latvijai noslēgta un spēkā stājusies konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, ir atrodams Finanšu ministrijas mājas lapā. Šajā sarakstā ir ietverta 51 valsts.) Tas attiecas tikai uz algota darba ienākumiem, kas gūti ārzemēs. Ir paredzēts arī īpašs pārejas periods attiecībā uz iepriekšējos gados gūtajiem algota darba ienākumiem. Jaunā kārtība stāsies spēkā attiecībā uz algota darba ienākumiem, kas ārzemēs gūti, sākot ar 2011.gada 1. janvāri. Savukārt attiecībā uz trim taksācijas periodiem- 2008., 2009. un 2010. gadu likumā ir paredzēta pārejas noteikumu norma, kas paredz, ka par šiem gadiem nodokļa likme ir 5%. Tādējādi, ja persona, zinot par jaunajiem spēles noteikumiem, vēlas Latvijā nodeklarēt savu ienākumus, viņai par šim trim gadiem nodoklis būs jāpiemaksā ļoti maz vai pat nemaz, jo noteiktā 5% likme ir daudz zemāka nekā jebkurā citā ES dalībvalstī attiecībā uz nodokļiem, kas tiek ieturēti no algota darba ienākumiem. Jauno likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” izmaiņu princips ir tāds, ka tiek radītas tādas likuma normas, lai personas varētu legāli nodeklarēt savus ienākumus un lai tām nebūtu papildu nodokļu sloga. Vēlreiz uzsveru, ka ar 2011.gada 1.janvāri personas ir atbrīvotas no nodokļa par ārzemēs gūtajiem algota darba ienākumiem, savukārt par 2008., 2009. un 2010. gadu ir būtiski samazināta nodokļa likme. Jaunās norma neattiecas uz gadījumu, kad cilvēks Latvijā reģistrētas firmas uzdevumā strādā ārzemēs - jo šādā gadījumā alga arī tiek saņemta Latvijā un nodokļus maksā Latvijas darba devējs. Jaunās normas neattiecas arī uz starptautiskajos pārvadājumos izmantotajiem kuģiem - uz viņu apkalpes locekļiem un darbiniekiem, jo uz viņiem attiecas cita kārtība, kas noteikta likumā. Kad jāiesniedz 2011. gada ienākuma deklarācija? Gada ienākumu deklarāciju iesniedz vienreiz gadā, un tad arī deklarē ārzemēs gūtos ienākumus. Parasti par iepriekšējo gadu deklarāciju iesniedz līdz nākamā gada 1. aprīlim, taču attiecībā uz 2011. gadu termiņu esam pagarinājuši līdz 2012. gada 1.jūnijam. Gada ienākumu deklarāciju persona var iesniegt elektroniski vai papīra formātā klātienē, vai pa pastu. Ar valstīm, ar kurām ir konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu var notikt informācijas apmaiņa elektroniski un Valsts ieņēmumu dienests (VID) no attiecīgās valsts var saņemt informāciju par konkrēto personu. Tiem, kuri 2011 gadā guvuši algota darba ienākumus ārzemēs, deklarācija ir jāiesniedz, vienkārši uzrādot šo ienākumu. Par 2011. gadā ārvalstīs gūtajiem algota darba ienākumiem nodoklis nebūs jāmaksā. Savukārt, ja persona gribēs, lai par iepriekšējiem gadiem tai pārrēķina nodokli pēc jaunās 5% likmes (agrāk šī likme bija 25%) , tad VID var iesniegt iesniegumu, lūdzot pārrēķināt nodokli, piemērojot likuma jaunos pārejas noteikumus. Piemēram, agrāk, kad kādā citā valstī nodoklis bija 20%, bet Latvijā - 25%, tad personai Latvijā 5% bija jāpiemaksā. Tagad viņai šo piemaksāto summu varētu atmaksāt. Jaunā kārtība ir izdevīga tiem, kuri ienākumus agrāk deklarējuši, kā arī tiem, kuri nav agrāk ienākumus nav deklarējuši, jo par iepriekšējiem gadiem noteiktā 5% likme lielākā daļā gadījumu varētu būt ir zemāka par citā valstī noteikto likmi, kas parasti ir virs 10%. Piemēram, Īrija IIN ir 20% un 41% atkarībā no personas ienākumu līmeņa. Pieļauju, ka vairumā gadījumu uz Latvijas iedzīvotājiem, kas devušies strādāt uz Īriju attiecas zemākā 20% likme, tādēļ Latvijā nodoklis līdz šim bija jāpiemaksā. Atbrīvojuma vai kredīta metode, lai nodrošinātu ienākuma dubultu neaplikšanu ar nodokli? Lai nodrošinātu ienākuma dubultu neaplikšanu ar nodokli attiecībā uz rezidenta – fiziskas personas ārvalstīs gūto algota darba ienākumu ir iespējami divi modeļi. Ir t.s. atbrīvojuma metode, kas nozīmē, ka personas rezidences valstī neņem vērā to ienākumu, kas gūts ārvalstīs. Un ir t.s. kredīta metode, kas ņem vēra to nodokli, kas ir samaksāts ārvalstīs, respektīvi, aprēķina nodokli atbilstoši rezidences valsts normām un ņem vērā to nodokli, kas ir samaksāts ārvalstīs. Piemēram, ja personai ārvalstīs pēc attiecīgās valsts nodokļiem par konkrētajiem gūtajiem ienākumiem aprēķināts nodoklis 100 lati, savukārt pēc Latvijas normām šis nodoklis būtu 150 lati, tad, deklarējot šo ienākumu Latvijā, personai Latvijā būtu jāmaksā nevis 150 lati, bet tikai 50 lati (150-100). Ja situācija būtu pretēja - Latvijā būtu jāmaksā 100, bet ārzemēs 150 lati, tad Latvija gan personai ārzemēs pārmaksāto nodokli- 50 latus neizmaksātu. Līdz šim un arī attiecībā uz pārejas periodu (2008. 2009. un 2010. gadu) attiecībā uz ārvalstīs gūtajiem algota darba ienākumiem spēkā bija kredīta metode, jaunā kārtība, kas attiecas uz ārvalstīs gūtajiem algota darba ienākumiem par 2011. gadu būs atbrīvojuma metode. Tāpēc tieši tagad personām ir izdevīgi deklarēt savus ārvalstīs gūtos algota darba ienākumus, lai attiecībās ar Valsts ieņēmumu dienestu viss būtu kārtībā un nebūtu nepatīkamu pārsteigumu vai soda sankciju par iedzīvotāju gada ienākumu deklarācijas neiesniegšanu. Kas ir rezidents? Rezidents ir Latvijas nodokļu maksātājs. Tā ir persona, kura Latvijā pastāvīgi dzīvo un strādāt un kurai ir pienākums Latvijā maksāt nodokļus. Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 14.pantā noteikti kritēriji attiecībā uz personas rezidenci, kas nosaka, kurā gadījumā persona ir Latvijas rezidents un kurā nav. Attiecībā uz fiziskām personām galvenokārt tiek ņemts vērā kritērijs -183 dienas vai ilgāk jebkurā 12 mēnešu periodā, kuras persona uzturas konkrētajā valstī, taču rezidence tiek skatīta arī pēc citiem kritērijiem. Lai noteiktu rezidences kritērijus, nevar skatīties tikai uz vienas valsts noteiktajiem kritērijiem. Ja persona uzturas divās valstīs, piemēram, Latvijā un Īrijā, tad ir aktuāls jautājums, kuras valsts rezidents ir šī persona. Ja persona pastāvīgi strādā Īrijā, viņai tur ir ģimene, būtu liels pamats uzskatīt, ka šī persona ir Īrijas rezidents. Ja persona strādā ārzemēs, bet regulāri atgriežas Latvijā, kuri ir šīs personas mājas un ģimene un turklāt persona nav paziņojusi varas iestādēm, ka viņa vairs nav Latvijas rezidents, būtu pamats uzskatīt šo personu par Latvijas rezidentu. ES dalībvalsts un citas valstis ļoti grib, lai tās personas, kas gūst ienākumus pie viņiem, ir šo valstu rezidenti un tur arī maksā nodokļus, jo tas ir ienākums valsts kasē. Latvija var aplikt ar nodokli ienākumus, ko rezidents guvis iekšzemē un ārzemēs, tāpēc ir svarīgi saprast vai persona ir rezidents vai nerezidents, lai saprastu, par kāda veida ienākumu no personas var prasīt nodokļu nomaksu.

Uzņēmējdarbības formas izvēle
Transfertcenas un biznesa ilgtspēja
Bēru pabalsts, ko izmaksā darba devējs
Zini darījuma partneri!

Kāpēc tieši tagad ir izdevīgi deklarēt ārzemēs gūtos ienākumus par algotu darbu?

PVN deklarācijas par iepriekšējo taksācijas gadu iesniegšana

Gada darbības pārskata iesniegšanas termiņš sociālajiem uzņēmumiem

Paziņojums VID par sezonas laukstrādnieku ienākumu

Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšana, ja summa pārsniedz 1500 EUR

Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis

Abonē portālu tikai par €12 / mēnesī
Pirmās 30 dienas tikai par 1 €