Jau ilgāku laiku Latvijā gaisa temperatūra sasniedz karstuma rekordus, taču Valsts darba inspekcijas sagatavotie prakses standarti norāda, ka darba telpās jānodrošina normatīvajos aktos noteiktais mikroklimats. Ar terminu “mikroklimats” saprot fizikālo faktoru kopumu, kas veido organisma siltuma apmaiņu ar apkārtējo vidi un nosaka organisma siltumstāvokli. Galvenie mikroklimata rādītāji ir:
- gaisa temperatūra ( °C):
- gaisa relatīvais mitrums (%);
- gaisa plūsmas ātrums (m/s).
Mikroklimatu, bet it īpaši gaisa temperatūru, telpās ietekmē klimats, gadalaiks, dienas laiks, telpā izvietotās iekārtas (piemēram, serveri, datoru skaits, kopētāji u. c. iekārtas, kas izdala siltumu), gaisa apmaiņa, darba telpu platība, nodarbināto skaits u. c. faktori. Darba raksturam un nodarbināto fiziskajai slodzei atbilstošs mikroklimats jeb optimāls mikroklimats ir tāds mikroklimats, kas 8 stundu darba dienas / maiņas laikā pie minimālas termoregulācijas sistēmas slodzes nodrošina vispārēju un lokālu siltuma komforta sajūtu, neizraisa nodarbināto veselības traucējumus un nodrošina augstas darbaspējas.
Bez mikroklimata rādītājiem nodarbinātā komforta līmeni nosaka vairāki faktori:
- nodarbinātais un tā īpašības (piemēram, vecums, dzimums, liekā svara esamība, apģērbs, cilvēku individuālais jutīgums, asinsspiediens, esošās sirds-asinsvadu slimības u. c.);
- veicamā darba raksturs (piemēram, fizisks vai garīgs darbs, darba ilgums, citi darba vides riska faktori u. c.).
Visbiežāk par karstumu darba vietā sūdzas birojā strādājošie, kuriem darba devējs nav nodrošinājis atbilstošus darba apstākļus. Darba inspekcija, konstatējot normatīvajiem aktiem neatbilstošu gaisa temperatūru darba telpās, ir tiesīga izdot rīkojumu par pārkāpumu, lai darba devējs nodrošinātu atbilstošus darba apstākļus, piemēram, apgādātu darba kabinetu ar ventilatoru. Strādājot karstās darba telpās, nodarbinātie zaudē darba spējas, nespējot pilnvērtīgi veikt viņiem uzticētos darba pienākumus. Savukārt darba telpās, kurās tiek lietoti kondicionieri, svarīgi ir nepieļaut ilgstošu auksta gaisa plūsmu uz kādu noteiktu ķermeņa daļu vai arī ļoti strauju organisma atdzišanu. Pretējā gadījumā darbiniekiem var rasties veselības traucējumi.
Prasībām mikroklimatam birojos jāatbilst Ministru kabineta 2009.gada 28.aprīļa noteikumi Nr.359 “Darba aizsardzības prasības darba vietās”, kuros noteikti mikroklimata normatīvie lielumi atbilstoši darba smaguma pakāpei un siltajam / aukstajam laika periodam.
Darba telpu mikroklimatam noteiktās prasības atkarībā no fiziskās slodzes
(MK noteikumu Nr.359 1. pielikums)
| Nr. p.k. |
Gada periods | Darba kategorija | Gaisatemperatūra (C°) |
Gaisarelatīvaismitrums (%) | Gaisakustībasātrums (m/s) |
| 1. | Gada aukstais periods(vidējā gaisa temperatūraārpus darba telpām+ 10 °C vai mazāk) | I1 | 19,0–25,0 | 30–70 | 0,05–0,15 |
| II2 | 16,0–23,0 | 30–70 | 0,1–0,3 | ||
| III3 | 13,0–21,0 | 30–70 | 0,2–0,4 | ||
| 2. | Gada siltais periods(vidējā gaisa temperatūraārpus darba telpāmvairāk par + 10 °C) | I1 | 20,0–28,0 | 30–70 | 0,05–0,15 |
| II2 | 16,0–27,0 | 30–70 | 0,1–0,4 | ||
| III3 | 15,0–26,0 | 30–70 | 0,2–0,5 |
Piezīmes.
- 1. I kategorija – darbs nav saistīts ar fizisku piepūli vai prasa ļoti nelielu vai nelielu fizisku piepūli (piemēram, visi garīga darba darītāji, darbs pie dažādām vadības pultīm, darbs, kas tiek veikts sēdus, stāvus vai pārvietojoties, vieglu priekšmetu (līdz 1 kg) pārvietošana).
- 2. II kategorija – darbs, kas saistīts ar vidēji lielu vai lielu fizisko piepūli (piemēram, pastāvīga smagumu (līdz 10 kg) celšana un pārvietošana, metināšana, metālapstrādes darbi).
- 3. III kategorija – smags darbs (piemēram, pastāvīga smagumu (vairāk par 10 kg) celšana un pārvietošana).
Tātad vasarā darba telpās temperatūras maksimums var būt 26 – 28 °C.
Kā biežākās problēmas telpās vasarā minama ne vien augsta gaisa temperatūra, bet arī sauss gaiss, nepietiekams gaisa plūsmas ātrums. Pārāk sauss gaiss bieži rada sūdzības par acīm ‒ asarošanu, graušanas vai svešķermeņa sajūtu acīs, acu nogurumu vai apsārtumu, ko kopumā apzīmē ar “sausās acs sindromu”. Kā netiešu pazīmi, ka telpās ir sauss gaiss, iespējams minēt faktu, ka telpaugi, kas jālaista, ļoti ātri izkalst. Šādas problēmas visbiežāk novērojamas birojos, kuros ierīkota ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēma, bet nav paredzēta gaisa mitrināšana, kas ir relatīvi dārga. Šādos gadījumos iespējams lietot pārvietojamos gaisa mitrinātājus (piemēru skatīt attēlā), bieži laistīt telpaugus, izvietot telpās traukus ar lielu ūdens virsmu vai uzlikt mitras lupatiņas uz radiatoriem.
Ja birojos ir nomainīti logi un laicīgi nav padomāts par vēdināšanas iespējām (piemēram, ir iegādāti paši vienkāršākie logu bez ventilēšanas sistēmas), tad ļoti bieži gaisa plūsmas ātrums nav pietiekams, kas liecina, ka telpā vai kādā tās daļā nav pietiekama gaisa apmaiņa. Šādos gadījumos ir ļoti svarīgi regulāri atvērt logus, lai nodrošinātu svaiga gaisa un skābekļa pieplūdi. Var izmantot arī elektriskos gaisa ventilatorus.
Atcerieties!
Karstā laikā ir jāpalielina šķidruma uzņemšana, neatkarīgi no jūsu aktivitāšu intensitātes. Pie intensīvas slodzes karstā vidē dzeriet divas līdz četras glāzes vēsa šķidruma (500–1000ml) katru stundu. Ja iespējams izvēlēties, dzeriet atdzesētu ūdeni, tēju bez cukura, minerālūdeni bez gāzes u.c. Dzeramajā ūdenī vēlams izšķīdināt nelielu sāls daudzumu. Dzeriet profilaktiski, negaidot, kamēr jums rodas slāpes!
Pastiprināta svīšana izvada no organisma sāļus un minerālvielas, kas ir ļoti nepieciešami organisma funkciju nodrošināšanai, tāpēc tie ir jāatjauno. Veicot fiziskas aktivitātes, optimālākais veids atjaunot svīšanas laikā zaudētās vielas, ir lietojot sporta dzērienus. Nelietojiet enerģētiskos dzērienus!
Atvēsināties iespējams, izmantojot elektriskos ventilatorus, tomēr, ja gaisa tempera-tūra pārsniedz 32ºC ventilatora darbība, lai samazinātu karstumu, nebūs efektīva, ja jūs nemitrināsiet ķermeni.
Labākais veids kā atvēsināties, ir ieiet vēsā dušā vai vannā, vai doties uz vietu, kur ir gaisa kondicionēšana (piemēram, lielveikali). Varat atvēsināt arī kājas, mērcējot vēsa ūdens vanniņā.
Ja neesat pieradis strādāt vai trenēties karstā laikā, no fiziskajām aktivitātēm atturieties. Ja nav iespējams izvairīties, sāciet to darīt lēnām, pakāpeniski palielinot slodzi. Ja slodze karstā laikā rada ievērojamu sirds ritma paātrināšanos un sāk trūkt elpas, PĀRTRAUCIET jebkādas aktivitātes. Ja sāk reibt galva, rodas apjukums, nespēks vai ģībonis, atvēsinieties ar ūdeni, apgulieties, ja iespējams, paceliet kājas augstāk par ķermeni. Vajadzības gadījumā, izsauciet neatliekamo medicīnisko palīdzību.
