0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

PERSONĀLSDARBA TIESĪBASValdība akceptējusi grozījumus likumā, kas paredz svētku dienas statusa piešķiršanu Dziesmu un deju svētku noslēguma dienai
PERSONĀLSDARBA TIESĪBAS

Valdība akceptējusi grozījumus likumā, kas paredz svētku dienas statusa piešķiršanu Dziesmu un deju svētku noslēguma dienai

Dziesmu un deju svētku padome 2013.gada nogalē atbalstīja priekšlikumu izstrādāt grozījumus likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" ar mērķi  piešķirt svētku dienas statusu Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku noslēguma dienai. Vakar, 29.jūlijā, Kultūras ministrijas iesniegto likumprojektu apstiprināja Ministru kabineta sēdē. Grozījumi likumā paredz svētku dienas statusa piešķiršanu Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku noslēguma dienai, kā arī papildus brīvdienas noteikšanu , ja noslēguma diena iekrīt sestdienā vai svētdienā. Likumprojekts vēl būs jāskata Saeimā. Šāda iecere radusies, lai nodrošinātu svētku dalībnieku pilnvērtīgu līdzdalību kārtējos Dziesmu un deju svētkos, kas reizi…

Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies
.
Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Foto: I. Kubliņš, Plz.lv, PhotoRiga.com
Dziesmu un deju svētku padome 2013.gada nogalē atbalstīja priekšlikumu izstrādāt grozījumus likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" ar mērķi  piešķirt svētku dienas statusu Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku noslēguma dienai. Vakar, 29.jūlijā, Kultūras ministrijas iesniegto likumprojektu apstiprināja Ministru kabineta sēdē. Grozījumi likumā paredz svētku dienas statusa piešķiršanu Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku noslēguma dienai, kā arī papildus brīvdienas noteikšanu , ja noslēguma diena iekrīt sestdienā vai svētdienā. Likumprojekts vēl būs jāskata Saeimā. Šāda iecere radusies, lai nodrošinātu svētku dalībnieku pilnvērtīgu līdzdalību kārtējos Dziesmu un deju svētkos, kas reizi piecos gados notiek Rīgā; nostiprinātu sabiedrībā Dziesmu un deju svētku tradīcijas vērtības apziņu, sekmētu sabiedrības piederības izjūtu nacionālajām kultūras vērtībām un valstij, kā arī akcentētu svētkus kā UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu. Pagājušajā gadā tika rasts pagaidu risinājums -  likuma pārejas noteikumu 6.punktā nosakot, ka ikvienam Dziesmu un deju svētku dalībniekam, pamatojoties uz viņa iesniegumu darba devējam, nākamā diena pēc svētku noslēguma koncerta tika noteikta par brīvdienu, tādējādi nodrošinot XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku dalībniekiem iespēju pilnvērtīgi piedalīties svētku noslēguma koncertā. Līdz 2013.gada 15.jūlijam attiecīgais darbinieks savam darba devējam varēja iesniegt svētku rīkotāja - Latvijas Nacionālā kultūras centra izsniegtu svētku dalībnieka identifikācijas kartes kopiju, uzrādot tās oriģinālu. Kultūras ministrija sadarbībā ar nozaru ministrijām un Latvijas Darba devēju konfederāciju ir sagatavojusi informāciju par gozījumu fiskālo ietekmi uz valsts budžetu un tautsaimniecību. Pēc Ekonomikas ministrijas aprēķiniem vienas papildus brīvdienas piešķiršanas ietekme uz Latvijas tautsaimniecību vērtējama kā neliela - no 0,08% līdz 0,1% no IKP, savukārt pēc Latvijas Darba devēju konfederācijas aprēķiniem vienas svētku dienas izmaksas sastāda 0,4% no IKP. Finanšu ministrija, pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas veiktajiem aprēķiniem, norāda, ka papildus svētku dienas ietekme uz kopējiem nodokļu ieņēmumiem būtu 6 miljonu eiro apmērā. Tieslietu ministrija informēja, ka ņemot vērā Dziesmu un deju svētku ciklisku norisi, Tieslietu ministrijas ieskatā likumprojekts neradīs būtisku ietekmi uz Tieslietu ministrijas un tās padotības iestāžu budžetu, kā arī uz lietu izskatīšanas un procesuālo lēmumu (darbību) termiņiem - līdzīgi atzinumi saņemti arī no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, bet Labklājības ministrija, kā arī Izglītības un zinātnes ministrija norādījušas, ka to rīcībā nav informācijas, uz kuras pamata nepieciešamos aprēķinus veikt. Saistībā ar šo likumprojektu Kultūras ministrija un Latvijas Nacionālais kultūras centrs, sadarbojoties ar speciālistiem, veicis arī vairākas aptaujas un pētījumus - gan par pašvaldību atbalstu mākslinieciskajiem kolektīviem, gan par dalībnieku izmaksām, kas nepieciešamas līdzdalībai svētkos, gan arī par kultūras sektora ekonomisko nozīmi un ietekmi Latvijā.

BilancePLZ ir specializēts portāls, kas sniedz visaktuālāko informāciju par jaunumiem grāmatvedībā, nodokļos, likumdošanā un personāla jautājumos no praktizējošiem grāmatvežiem, revidentiem un citiem augstas klases finanšu ekspertiem.

Sazinieties ar mums:       [email protected]         67606110       Sekojiet mums:   Facebook
Izdevniecība   SIA "Lietišķās informācijas dienests", LR UR Reģ. Nr.: 40003129738, Graudu iela 68, Rīga LV-1058