Likumprojekts par grozījumiem likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” iekļauts 29. novembra Ministru kabineta sēdes darba kārtībā.

Cita starpā grozījumi paredz šādas izmaiņas.

- Ņemot vērā, ka Maksātnespējas likuma normas neparedz bankrota procedūru attiecībā uz juridiskajām personām, savukārt maksātnespējas procesa laikā persona var atjaunot maksātspēju, likumprojekta normas paredz, ka ar nodokli apliekamo ienākumu var samazināt par zaudētajiem parādiem, kad maksātnespējas process tiek pabeigts un par to ir pieņemts tiesas nolēmums.

- Papildus tam likumprojekts paredz samazināt apliekamo ienākumu par parāda summām kas, saskaņā ar tiesas lēmumu, atbilst parādnieka tiesiskās aizsardzības procesā vai ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā noteiktajam proporcionālajam pamatparāda, līgumsoda vai procentu dzēšanas vai samazinājuma apmēram.
Savukārt parādniekam ir tiesības samazināt apliekamo ienākumu, ja kreditora saistības tiek samazinātas saskaņā ar tiesas lēmumu, atbilstoši parādnieka tiesiskās aizsardzības procesā vai ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā noteiktajai attiecināmai summai, ja šī summa netika iekļauta izdevumos.

- Lai samazinātu administratīvo slogu nodokļa maksātājiem, kas uz laiku aptur saimniecisko darbību, likuma 23.pantā tiek noteikts, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa avansa maksājums nav jāveic par periodu, kurā nodokļa maksātājs, informējot Valsts ieņēmumu dienestu, uz laiku ir apturējis saimniecisko darbību. Tādējādi nodokļa maksātājam nebūs arī jāiesniedz papildus iesniegums par avansa maksājumu apmēra pārskatīšanu par mēnešiem, kuros netiek veikta saimnieciskā darbība.

- Lai uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes būtu pievilcīgas komersantiem, kuri veic ieguldījumus brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās, likumprojekts paredz atcelt  tajā paredzēto ierobežojumu un minēto kapitālsabiedrību apliekamajam ienākumam piemērot vispārējo uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi, t.i., 15 procentu likmi.
- Lai izveidotu pievilcīgāku Latvijas uzņēmumu ienākuma nodokļa režīmu un mazinātu nepieciešamību izmantot ārzonu struktūras nodokļu samazināšanas vajadzībām, likumā tiek noteikts, ka no nodokļa ir atbrīvotas:
1) dividendes, ko sabiedrība - Latvijas rezidents izmaksā nerezidentam, kas nav ES/EEZ vai ārzonas valsts rezidents (sākot ar 2013.gadu);
2) dividendes, ko sabiedrība – Latvijas rezidents saņem no nerezidenta, ja dividen˛u izmaksātājs ir tādas valsts rezidents, kas nav zemu nodokļu un beznodokļu valsts vai teritorija (sākot ar 2013.gadu);
3) procentu maksājumi, ko sabiedrība - Latvijas rezidents izmaksā nerezidentam, kas nav ES/EEZ vai zemu nodokļu vai beznodokļu valsts vai teritorijas  rezidents, un kas tiek veikti pēc 2013.gada 31.decembra;
4) maksājumi par intelektuālo īpašumu, ko sabiedrība - Latvijas rezidents izmaksā nerezidentam, kas nav ES/EEZ vai zemu nodokļu vai beznodokļu valsts vai teritorijas  rezidents, un kas tiek veikti pēc 2013.gada 31.decembra;

-  Papildus tam likumprojekts paredz, ka, sākot ar 2013.gadu, ienākumi vai zaudējumi no kapitāla daļu un akciju atsavināšanas netiek ņemti vērā nosakot nodokļa maksātāja ar nodokli apliekamo ienākumu, izņemot ienākumus, ja kapitālsabiedrība, kuras akciju iegāde ir notikusi, ir tādas valsts vai teritorijas rezidents, kas saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem ir atzīta par zemu nodokļu vai beznodokļu valsti vai teritoriju.

- Lai izslēgtu dažādas interpretācijas iespējas,  likumprojektā tiek noteikts, ka attiecībā uz kredītiestādēm parāda piedziņas procesa laikā radušies ķīlas uzturēšanas izdevumi, ķīlas priekšmeta pārņemšanas izdevumi, nekustamā īpašuma nodokļa parāda maksājumi par attiecīgo pārņemto nekustamo īpašumu, kuri, pastāvot pamatotām šaubām tos atgūt, un kuri ir iekļauti kredītiestādes izdevumos attiecīgajā pārskata periodā, ir uzskatāmi par izdevumiem, kas ir saistīti ar kredītiestādes saimniecisko darbību.
- Likumprojekts paredz arī palielināt parādnieka apliekamo ienākumu par kredītiestādes apmaksātajiem ķīlas uzturēšanas izdevumiem, pārņemšanas izdevumiem un nekustamā īpašuma nodokļa parāda maksājumiem par attiecīgo pārņemto nekustamo īpašumu.

- Lai netiktu piemērots palielinošs koeficients 1,5 tiem ziedojumiem, par kuriem nodokļa maksātājam saskaņā ar likuma 20.¹ pantu būtu tiesības piemērot nodokļa atlaidi, ja šā nodokļa maksātāja darbības rezultāts būtu peļņa, tiek precizēta minētā likuma 4.panta pirmā daļa.

- Likumprojekts paredz, ka zaudējumus, kas radušies līdz 2007.gadam  var segt hronoloģiskā secībā no nākamo astoņu taksācijas periodu apliekamā ienākuma (līdzšinējā kārtība), bet zaudējumus, kas radušies sākot ar 2008.gadu, var segt neierobežotā laika posmā hronoloģiskā secībā no nākamo taksācijas periodu apliekamā ienākuma.

- Ar grozījumiem likuma 17.² pantā tiek plānots panākt, ka nodokļa atlaide tiktu piemērota vismaz tādā apmērā kāds tika plānots to ieviešot, kā arī lai kopējās investīcijas Latvijā, kas atbilstoši projektam būs mazākā apmērā un tiks ieguldītas ilgākā laika periodā, tomēr  sasniegtu plānoto apjomu, neatkarīgi no nodokļu maksātāju skaita, kas piemēro atlaidi. Lai nodrošinātu maksimāli labvēlīgus nosacījumus investīciju piesaistei, likuma 17.² pantā tiek samazināts ieguldāmo investīciju apmērs no 5 miljoniem latu uz 3 miljoniem latu, pagarinot investīciju realizācijas periodu no 3 līdz 5 gadiem. Ņemot vērā, ka valsts atbalsta saņēmēji bieži vien izmanto dažādus valsts atbalsta modeļus, tad ir jāparedz, ka nodokļa maksātājs var prasīt samazināt piemērojamo nodokļa atlaides intensitāti (procentus), kas dod iespēju likuma 17.²  pantānoteikto atlaidi apvienot ar cita veida valsts atbalstu, nepārsniedzot noteikto intensitātes apmēru.

- Likuma 17.² pants tiek papildināts ar atsauci uz mēbeļu ražošanas nozari, zivju, vēžveidīgo un mīkstmiešu pārstrādes un konservēšanas nozari, kā arī piena produktu ražošanas nozari.

- Ministru kabineta 2011.gada 12.aprīļa noteikumi Nr.287 „Kārtība, kādā iesniedzams un vērtējams investīciju projekta pieteikums atbalstāmā investīciju projekta statusa iegūšanai” paredz kārtību, kādā piemērojami  nosacījumi nodokļa atlaides apvienošanai ar citu atbalstu, kā arī tiek sniegta informācija Ekonomikas ministrijai par projekta īstenošanu. Līdz ar to tiek precizēts likuma 27.panta desmitajā daļas deleģējums.

- Lai novērstu situāciju, kad likuma 17.² pantā paredzēto uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi nevar piemērot attiecībā uz telekomunikāciju nozares atsevišķām būvēm, t.i., jauniem kabeļu tīkliem vai jauniem telekomunikāciju torņiem, mastiem u.c. likuma 1.panta divdesmit septītā daļa tiek papildināta ar atsauci uz būvju klasifikācijas 22.kodu „Cauruļvadi, sakaru un elektropārvades līnijas”.

-    Likuma 1.panta divdesmit astotā daļā, attiecībā uz darba mašīnām plānots noteikt, ka to būtiska sastāvdaļa ir jebkura veida izpildsistēma.

-    Likumprojektā ir ietverti arī tehniski precizējumi.

Likumprojektu vēl jāskata Saeimā. Plānots, ka grozījumi stāsies spēkā ar nākamā gada 1. janvāri.