0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

VISI RAKSTIMazinās normatīvo aktu un to grozījumu skaitu

Mazinās normatīvo aktu un to grozījumu skaitu

Ministru kabinets (MK) otrdien, 26. augustā, izskatīja un pieņēma zināšanai Tieslietu ministrijas (TM) izstrādāto informatīvo ziņojumu „Priekšlikumi ārējo normatīvo aktu grozījumu skaita un apjoma samazināšanai”. Informatīvais ziņojums ir izstrādāts ar mērķi rast priekšlikumus normatīvo aktu grozījumu skaita samazināšanai. Latvijā pastāvošie normatīvo aktu jaunrades principi balstās uz vēsturiski izveidojušos nepieciešamību pāriet no padomju laika tiesību jaunrades tradīcijām uz kontinentālo tiesību sistēmu, kas nozīmē ļoti detalizētā Eiropas Savienības normatīvā regulējuma pārņemšanu. Rezultātā tas ir radījis būtisku normatīvo aktu un to grozījumu skaita palielināšanos. Apjomīgs normatīvo aktu skaits ne tikai negatīvi ietekmē komercdarbību, rada lieku administratīvo slogu valsts pārvaldei, bet arī negatīvi ietekmē…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

1 komentārs

Pierakstīties
Paziņot par
1 Komentārs
jaunākie
vecāki populārakie
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
tik-tak1@inbox.lv
tik-***@inbox.lv
9 gadi atpakaļ

Atkal atraduši vainīgos (vienus un tos pašus) savas nekompetences attaisnošanai!

Ministru kabinets (MK) otrdien, 26. augustā, izskatīja un pieņēma zināšanai Tieslietu ministrijas (TM) izstrādāto informatīvo ziņojumu „Priekšlikumi ārējo normatīvo aktu grozījumu skaita un apjoma samazināšanai”. Informatīvais ziņojums ir izstrādāts ar mērķi rast priekšlikumus normatīvo aktu grozījumu skaita samazināšanai. Latvijā pastāvošie normatīvo aktu jaunrades principi balstās uz vēsturiski izveidojušos nepieciešamību pāriet no padomju laika tiesību jaunrades tradīcijām uz kontinentālo tiesību sistēmu, kas nozīmē ļoti detalizētā Eiropas Savienības normatīvā regulējuma pārņemšanu. Rezultātā tas ir radījis būtisku normatīvo aktu un to grozījumu skaita palielināšanos. Apjomīgs normatīvo aktu skaits ne tikai negatīvi ietekmē komercdarbību, rada lieku administratīvo slogu valsts pārvaldei, bet arī negatīvi ietekmē sabiedrības attieksmi pret normatīvajiem aktiem, likumdevēju un valsti kopumā. Pagājušajā gadā normatīvo aktu skaits sasniedza jaunus rekordus: eiro ieviešanas dēļ grozījumus bija nepieciešams veikt 114 likumos un 805 MK noteikumos. Savukārt pērn 1.septembrī spēkā bija 1441 likumi (neskaitot likumu grozījumus) un 3707 MK noteikumi (neskaitot MK noteikumu grozījumus). Ar mērķi uzlabot esošo situāciju, TM ir apkopojusi visu ministriju, Valsts Prezidenta kancelejas un Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes iesniegtos priekšlikumus normatīvo aktu skaita samazināšanai. Tiks ieviesti dažādi organizatoriski un izglītojoši pasākumi, kā arī veidota jauna prakse normatīvo aktu izstrādē un to grozījumu veikšanā. Jaunās prakse paredz, ka vienā normatīvajā aktā tiks ietverti savstarpēji saistīti grozījumi vairākos normatīvajos aktos. Tāpat netiks pārizdoti MK noteikumi, ja pilnvarojums no spēku zaudējušā likuma tiks pārcelts uz jaunu likumu, vai atbilstošu MK noteikumu izdošana tiks paredzēta citā likumā. Plānots noteikt arīdzan atbildīgo ministriju par konkrēta normatīvā akta virzību, savukārt pārējās ministrijas, sadarbojoties ar šo ministriju, varēs iesniegt priekšlikumus likuma grozīšanai. Tāpat paredzēts veikt virkni izglītojošu pasākumu: speciālistu, kas izstrādā normatīvo aktu projektus, kvalifikācijas celšana, normatīvo aktu piemērotāju izglītošana, kā arī augsti kvalificētu nozaru speciālistu iesaistīšana normatīvo aktu izstrādes procesā u.c.