0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

GRĀMATVEDĪBAVID uzziņā skaidro par kārtību, kāda piemēro nodokļa atlaidi par ārvalstīs samaksāto nodokli

VID uzziņā skaidro par kārtību, kāda piemēro nodokļa atlaidi par ārvalstīs samaksāto nodokli

Valsts ieņēmumu dienests sniedzis uzziņu par  šādu faktu aprakstu. Iesniedzējs izsniedza aizdevumu Krievijas Federācijas uzņēmumam. Paredzēts, ka Krievijas Federācijas uzņēmums par saņemto aizdevumu maksā Iesniedzējam mēneša procentu maksu. Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un tā protokolu” 11.panta nosacījumiem Krievijas Federācijas uzņēmums, maksājot Iesniedzējam procentu maksu par aizdevumu, no tā ietur un nomaksā savā valstī nodokli 10 procentu apmērā. Saskaņā ar Latvijas Republikas likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 16.pantu Iesniedzējam ir tiesības piemērot nodokļa atlaidi par ārvalstīs samaksāto nodokli, izpildot…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Valsts ieņēmumu dienests sniedzis uzziņu par  šādu faktu aprakstu. Iesniedzējs izsniedza aizdevumu Krievijas Federācijas uzņēmumam. Paredzēts, ka Krievijas Federācijas uzņēmums par saņemto aizdevumu maksā Iesniedzējam mēneša procentu maksu. Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un tā protokolu” 11.panta nosacījumiem Krievijas Federācijas uzņēmums, maksājot Iesniedzējam procentu maksu par aizdevumu, no tā ietur un nomaksā savā valstī nodokli 10 procentu apmērā. Saskaņā ar Latvijas Republikas likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 16.pantu Iesniedzējam ir tiesības piemērot nodokļa atlaidi par ārvalstīs samaksāto nodokli, izpildot šajā pantā noteiktos nosacījumus. Latvijas Republikas likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 16.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka saskaņā ar šā likuma noteikumiem aprēķināto nodokli var samazināt par summu, kas ir vienāda ar ārvalstīs samaksāto nodokli, ja šī nodokļa nomaksa ārvalstīs ir apliecināta ar ārvalstu nodokļu iekasēšanas institūcijas apstiprinātiem dokumentiem, kuros uzrādīts apliekamais ienākums un ārvalstīs samaksātā nodokļa summa. Iesniedzējs iesnieguma faktu aprakstā norāda, ka Latvijas Republikas likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 16.panta pirmajā daļā nav noteikts, cik ilgā laikā no brīža, kad Krievijas Federācijas uzņēmums, maksājot procentu maksu un no tās ieturot un maksājot savā valstī nodokli 10 procentu apmērā, Krievijas Federācijas uzņēmumam jāpieprasa no savas valsts nodokļu iekasēšanas institūcijas apstiprinātus dokumentus, kuros uzrādīts apliekamais ienākums un ārvalstīs samaksātā nodokļa summa. Kā arī nav norādīts, vai šiem apstiprinātiem dokumentiem jābūt atsevišķi sagatavotiem par katru maksājumu atsevišķi, vai viens dokuments drīkst apliecināt vairākus nodokļu ieturējumus un maksājumus. Ievērojot augstāk norādīto un pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 98.panta pirmo daļu, Iesniedzējs lūdz Valsts ieņēmumu dienestu sniegt uzziņu par sekojošiem jautājumiem:
  1. Vai Iesniedzējam likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 16.pantā noteiktai nodokļa atlaides par ārvalstīs samaksāto nodokli piemērošanai drīkst izmantot apstiprinātos dokumentus no Krievijas Federācijas nodokļu iekasēšanas institūcijas, kas apliecina uzreiz vairākus Krievijas Federācijas uzņēmuma nodokļa ieturējumus no maksājamās Iesniedzējam procentu maksas 10 procentu apmērā un to nomaksu?
    1. Vai Latvijas Republikas normatīvajos aktos pastāv noteikumi, kas noteic, cik ilgā laikā no darījuma brīža Latvijas Republikas uzņēmumam jāsaņem no Krievijas Federācijas uzņēmuma no Krievijas Federācijas nodokļu iekasēšanas institūcijas pieprasītos apstiprinātos dokumentus, kuros uzrādīts apliekamais ienākums un ārvalstīs samaksātā nodokļa summa.
Iesniedzējs lūdz uz 1. un 2.jautājumu papildus Administratīvā procesa likuma 100.pantā minētai informācijai dot arī vienkāršo atbildi “jā” vai “nē”.   Valsts ieņēmumu dienests, izvērtējot Iesniedzēja iesniegumā sniegto faktu aprakstu un ņemot vērā no minētajiem faktiem izrietošus konkrētus jautājumus, atbildes uz kuriem ir atkarīgas no to juridiska vērtējuma, sniedz šādu uzziņu.  Attiecībā uz 1.jautājumu Likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 4.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka nodokļa maksātāja (turpmāk arī — maksātājs) — rezidenta un pastāvīgās pārstāvniecības — apliekamais ienākums ir saskaņā ar Gada pārskatu likuma 11. un 12.pantu vai Kredītiestāžu likumu vai Krājaizdevu sabiedrību likumu, vai Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu vai Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumu, vai Finanšu instrumentu tirgus likumu sastādītā maksātāja gada pārskata peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzrādītais peļņas vai zaudējumu apjoms pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas, kas ir attiecīgi palielināts vai samazināts par to izdevumu vai izdevumu daļas summu, kuri nav tieši saistīti ar maksātāja saimniecisko darbību, un par to zaudējumu summu, kurus radījusi maksātājam piederošo vai tā lietošanā esošo sociālās infrastruktūras objektu uzturēšana. Izdevumu vai izdevumu daļas summai, kura nav tieši saistīta ar maksātāja saimniecisko darbību, un zaudējumu summai, kuru radījusi maksātājam piederošo vai tā lietošanā esošo sociālās infrastruktūras objektu uzturēšana, apliekamā ienākuma palielināšanai piemēro koeficientu 1,5. Apliekamais ienākums tiek koriģēts (grozīts) saskaņā ar šo likumu. Atbilstoši likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 3.panta pirmajai daļai attiecībā uz rezidentiem ar nodokli apliekamais objekts ir taksācijas periodā Latvijā un ārvalstīs gūtais apliekamais ienākums. Nodoklis ir 15 procenti no šā apliekamā ienākuma. Likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 16.panta pirmajā daļā noteikts, ka saskaņā ar šā likuma noteikumiem aprēķināto nodokli var samazināt par summu, kas ir vienāda ar ārvalstīs samaksāto nodokli, ja šī nodokļa nomaksa ārvalstīs ir apliecināta ar ārvalstu nodokļu iekasēšanas institūcijas apstiprinātiem dokumentiem, kuros uzrādīts apliekamais ienākums un ārvalstīs samaksātā nodokļa summa. Saskaņā ar likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 16.panta otro daļu šā panta pirmajā daļā minētais samazinājums nedrīkst pārsniegt tādu summu, kas būtu vienāda ar Latvijā aprēķināto nodokli par ārvalstīs gūto ienākumu. Tādējādi likuma “Par uzņēmumu ienākumu nodokli” 16.panta pirmajā daļā noteiktā nodokļa atlaide par ārvalstīs samaksāto nodokli tiek piemērota uzņēmumu ienākuma nodoklim, kas aprēķināts no Iesniedzēja taksācijas periodā Latvijā un ārvalstīs gūtā apliekamā ienākuma. Minēto nodokļa atlaidi Iesniedzējam ir tiesības piemērot, ja nodokļa nomaksa Krievijas Federācijā no aizdevumu procentu ieņēmumiem, kas saņemti saskaņā ar iesniegumā norādīto aizdevuma līgumu, ir apliecināta ar Krievijas Federācijas nodokļu iekasēšanas institūcijas apstiprinātiem dokumentiem, kuros ietverta informācija par Iesniedzēja taksācijas periodā ārvalstī gūtā apliekamā ienākuma apmēru un samaksātā nodokļa summu. Turklāt nodokļa samazinājums nedrīkst pārsniegt tādu summu, kas būtu vienāda ar Latvijā aprēķināto nodokli par ārvalstīs gūto ienākumu. Ņemot vērā minēto, Iesniedzējs likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 16.panta pirmajā daļā minētās atlaides piemērošanai drīkst izmantot Krievijas Federācijas nodokļu iekasēšanas institūcijas apstiprinātus dokumentus, kuros vienlaikus iekļautas vairākas taksācijas periodā Iesniedzējam izmaksātās procentu ieņēmumu summas, kas attiecas uz konkrēto taksācijas periodu un no kurām ir ieturēts nodoklis un iemaksāts budžetā. Attiecībā uz 2.jautājumu Latvijas Republikas normatīvajos aktos nav noteikts cik ilgā laikā no darījuma veikšanas brīža Iesniedzējam jāsaņem no Krievijas Federācijas uzņēmuma Krievijas nodokļu iekasēšanas institūcijas apstiprināts dokuments par ārvalstīs gūto apliekamo ienākumu un nomaksāto nodokli. Tomēr vienlaikus VID norāda, ka atbilstoši Ministru kabineta 2006.gada 4.jūlija noteikumu Nr.556 “Likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” normu piemērošanas noteikumi” 121.punktam, piemērojot likuma 16.pantā noteikto atlaidi, nodokļu maksātājs, kurš uzņēmumu ienākuma nodokļa taksācijas gada deklarācijas iesniegšanas brīdī nav iesniedzis attiecīgu dokumentu, kas apliecina apliekamo ienākumu un nodokļa samaksu ārvalstī, minēto dokumentu var iesniegt vienlaikus ar uzņēmumu ienākuma nodokļa taksācijas gada deklarācijas labojumu. Saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 16.panta 6.punktu nodokļu maksātājiem ir tiesības iesniegt nodokļu administrācijai iesniegumu par nodevu samaksas pārskatīšanu, nodokļu deklarācijas labojumu vai precizējumu triju gadu laikā pēc konkrētajos likumos noteiktā maksāšanas termiņa, ja šajā laikā par konkrētajiem nodokļiem un attiecīgajiem taksācijas periodiem nav uzsākta vai veikta nodokļu revīzija (audits), nav beidzies šā likuma 23.panta 5.1daļā noteiktais deklarācijas precizējumu iesniegšanas termiņš vai šā likuma 23.panta 5.2daļā noteiktajā gadījumā nav pieņemts lēmums par nodokļu apmēra precizēšanu. Attiecībā uz valsts budžetā ieskaitāmiem nodokļu maksājumiem šajā punktā noteikto termiņa nokavējumu var atjaunot Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors, ja nodokļu maksātājs iesniedz iesniegumu par termiņā nesamaksāto nodokļu samaksu. Tādējādi, ja Iesniedzējs uzņēmumu ienākuma nodokļa taksācijas gada deklarācijas iesniegšanas brīdī nav iesniedzis Krievijas Federācijas nodokļu iekasēšanas institūcijas apstiprinātu dokumentu par ārvalstīs gūto apliekamo ienākumu un nomaksāto nodokli, tad Iesniedzējam ir tiesības iesniegt deklarācijas labojumu likuma “Par nodokļiem un nodevām” 16.panta 6.punktā noteiktajā kārtībā.