0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

BIZNESSLTRK: eksporta atbalstam un energoresursu cenu konkurētspējai šobrīd jābūt prioritātei

LTRK: eksporta atbalstam un energoresursu cenu konkurētspējai šobrīd jābūt prioritātei

Pagājušajā nedēļā ar diskusiju par eksporta atbalsta un enerģētikas jautājumiem turpinājās Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) organizētais uzņēmēju - politiķu priekšvēlēšanu debašu cikls - "Kas sagaida uzņēmēju pēc 12.Saeimas vēlēšanām". "Krievijas noteiktā embargo apstākļos, nākamo potenciālo sankciju "ēnā" šobrīd izšķiroši īstenot efektīvus eksporta atbalsta pasākumus un panākt, ka enerģijas - elektroenerģijas, siltumenerģijas un transporta - piekļuves un lietošanas izmaksas nav augstākas par vidējo līmeni Eiropas Savienībā (ES) un pavisam noteikti nav augstākas kā Igaunijā un Lietuvā," pēc diskusijas akcentē LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, vēršot uzmanību uz to, ka pretējā gadījumā Latvijas uzņēmēju un valsts starptautiskā konkurētspēja pasliktināsies. LTRK…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Pagājušajā nedēļā ar diskusiju par eksporta atbalsta un enerģētikas jautājumiem turpinājās Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) organizētais uzņēmēju - politiķu priekšvēlēšanu debašu cikls - "Kas sagaida uzņēmēju pēc 12.Saeimas vēlēšanām". "Krievijas noteiktā embargo apstākļos, nākamo potenciālo sankciju "ēnā" šobrīd izšķiroši īstenot efektīvus eksporta atbalsta pasākumus un panākt, ka enerģijas - elektroenerģijas, siltumenerģijas un transporta - piekļuves un lietošanas izmaksas nav augstākas par vidējo līmeni Eiropas Savienībā (ES) un pavisam noteikti nav augstākas kā Igaunijā un Lietuvā," pēc diskusijas akcentē LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, vēršot uzmanību uz to, ka pretējā gadījumā Latvijas uzņēmēju un valsts starptautiskā konkurētspēja pasliktināsies. LTRK biedri uzskata, ka eksporta atbalstam jānodrošina Latvijas uzņēmējiem pieejama, kompleksa eksporta atbalsta finanšu instrumentu sistēma, kurā ietilptu gan eksporta kredīti, apdrošināšana, gan īstermiņa, gan vidēja un ilgtermiņa garantijas ieiešanai jaunos eksporta tirgos. Tāpat nepieciešams valsts atbalsts eksporta vadītāju - pārdevēju apmācībām, veidojot studiju programmas augstākās izglītības iestādēs, un, sadarbībā ar privāto sektoru, eksporta mārketinga, tirgus izpētes, produktu un pakalpojumu sertifikācijas aktivitātes, individuālas klientu piesaistes aktivitātes. Izšķiroši svarīga šobrīd ir efektīva valsts resursu izlietošana eksporta atbalstam - Ekonomikas un Ārlietu ministrijām padoto eksporta veicināšanas iestāžu koordinēta darbība eksportētāju atbalstam, Latvijas eksporta interešu lobēšanas uzdevumu iekļaušana valsts institūciju mandātā, un vienotas eksporta un valsts mārketinga padomes izveide nolūkā nodrošināt koordinētu eksporta veicināšanas un atbalsta, kā arī valsts zīmola veidošanas darbību. Tāpat bez uzņēmējus pārstāvošajām organizācijām nav pieņemami lēmumi par jaunu Latvijas ārvalstu pārstāvniecību atvēršanu, to darbības plānu apstiprināšanu un šajās pārstāvniecībās strādājošo darbinieku veikuma novērtēšanas un motivācijas sistēmām. Energoefektivitātes investīciju atbalstam jābūt pieejamam jebkuram energoefektivitātes projektam, grantu programmās prioritāri atbalstot industriālos projektus ar finansiāli efektīvāku un prognozējamāku rezultātu, energoefektivitātes projektos izmantojams enerģijas servisa kompānijas modelis. Uzņēmēju redzējumā nav atbalstāma tādas energoefektivitātes shēmas izveide, kas sadārdzina enerģijas kopējo cenu virs vidējā līmeņa ES un virs citām Baltijas valstīm. Diskusijā tika uzsvērts arī tas, ka uzņēmējiem svarīga prognozējamība jeb ilgtermiņa risinājumi, kā samazināt gala lietotāju OIK maksājumus, izmantojot citu valstu, piemēram, Vācijas labāko pieredzi. Subsīdijas jebkuram elektroenerģijas ražotājam obligātā iepirkuma vai jaudu maksājumu veidā var tikt maksātas tikai līdz brīdim, kad ir atgūtas sākotnējās investīcijas un to finansēšanas izdevumi.