0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

JAUTĀJUMI UN ATBILDESVai mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs varēs sniegt pakalpojumus savam bijušajam darba devējam?

Vai mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs varēs sniegt pakalpojumus savam bijušajam darba devējam?

Jautājums: Ja es esmu darba ņēmēja, tagad nodibinu uzņēmumu, kas sniegs sociālā mārketinga pakalpojumu, vai mans iepriekšējais darba devējs varēs būt klients? Es esmu nodibinājusi SIA, mikronodokļa maksātāju. Cik % no ceturkšņa apgrozījuma var sastādīt manam iepriekšējam darba devējam sniegto pakalpojumu summa? Uz jautājumu atbild Astra Kaļāne, Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore. Atbildot uz vēstulē minēto jautājumu jāsaka, ka normatīvo aktu kopumu, kas galvenokārt regulēs normas, lai mikrouzņēmumu režīmu  neizmantotu kā nodokļu izvairīšanās shēmu, pēc ilgstošām un smagām diskusijām ir paredzēts iekļaut likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, nevis Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kā tas bija paredzēts sākotnēji. Līdz ar to,…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Astra KaļāneJautājums: Ja es esmu darba ņēmēja, tagad nodibinu uzņēmumu, kas sniegs sociālā mārketinga pakalpojumu, vai mans iepriekšējais darba devējs varēs būt klients? Es esmu nodibinājusi SIA, mikronodokļa maksātāju. Cik % no ceturkšņa apgrozījuma var sastādīt manam iepriekšējam darba devējam sniegto pakalpojumu summa? Uz jautājumu atbild Astra Kaļāne, Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore. Atbildot uz vēstulē minēto jautājumu jāsaka, ka normatīvo aktu kopumu, kas galvenokārt regulēs normas, lai mikrouzņēmumu režīmu  neizmantotu kā nodokļu izvairīšanās shēmu, pēc ilgstošām un smagām diskusijām ir paredzēts iekļaut likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, nevis Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kā tas bija paredzēts sākotnēji. Līdz ar to, ja persona kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs vēlas sniegt pakalpojumus savam bijušajam darba devējam, tai, pirmkārt,  būtu svarīgi zināt, ka persona nesniedz darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumus, t.i.  tādas tiesiskās attiecības, kurās darba devējs slēdz darba līgumu ar darbinieku, nolūkā to norīkot uz laiku vai pastāvīgi veikt darbu citai personai, tā labā un vadībā. Otrkārt, jāņem vērā, kaar darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu sniegšanu tiks saprastas arī tādas attiecības, kuru ietvaros pastāv kaut viens no šādiem nosacījumiem: 1) mikrouzņēmuma darbiniekus vai īpašniekus pakļauj tās personas noteiktajai darba kārtībai un rīkojumiem, kuras labā veic darbu; 2) persona, kuras labā veic darbu, nosaka personāla skaitu un kvalifikāciju; 3) atlīdzība mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam tiek aprēķināta atkarībā no nostrādātā darba laika; 4) persona, kuras labā veic darbu, nodrošina personālu ar lielāko daļu pamatlīdzekļiem, darbarīkiem un materiāliem. Līdz  ar to mikrouzņēmumam ir svarīgi zināt, ka pakalpojuma līgums pēc būtības un juridiski nav tāds, kuru varētu kvalificēt atbilstoši minētajām pazīmēm. Manuprāt, svarīgi ir tas, ka no mikrouzņēmuma pērk konkrētu darba rezultātu, nevis darbu kā tādu, lai darbs, ko veic mikrouzņēmums, netiek veikts pasūtītāja telpās ar tā materiāliem, lai darbs  nenotiek pasūtītāja vadībā, lai par darbu nemaksā, pamatojoties uz nostrādāto darba laiku, un lai pasūtītājs nenosaka, kam jābūt konkrētā darba izpildītājam. Šobrīd normas, ko paredzēts iekļaut likumprojektā “Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (ko paredzēts virzīt kopā ar 2012.gada budžeta paketi) nosaka, ka personai, kas noslēdz līgumu ar mikrouzņēmumu, ir jāvērtē līgums un, ja līgums vai izpildītais darbs pēc būtības atbilst kādai no iepriekš minētajām pazīmēm, tad darījuma partneris no visas atlīdzības mikrouzņēmumam ietur iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas kā no algota darba. Jānorāda, ka līdz šim Mikrouzņēmumu nodokļa likumā paredzētā ceturkšņa apgrozījuma pazīme netika atbalstīta projekta virzības gaitā, jo radīja daudz administratīvas problēmas un neapmierināja virkni jaunizveidotu uzņēmumu, kas pēc būtības uzņēmās uzņēmējdarbības riskus.