0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

BIZNESSIEPIRKUMINacionālo uzņēmēju padome protestē pret nodokļu parāda slieksni iepirkumu likuma grozījumos
NODOKĻIBIZNESSIEPIRKUMI

Nacionālo uzņēmēju padome protestē pret nodokļu parāda slieksni iepirkumu likuma grozījumos

Atsaucoties uz ziņu, ka Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija atbalstījusi Publisko iepirkumu likuma grozījumu redakciju 3.lasījumam, kur ietverta norma par to, ka iepirkuma izsludināšanas brīdī pretendentam un apakšuzņēmējiem nedrīkst būt nodokļu parādi virs 150 eiro, Nacionālā uzņēmēju padome paudusi savu viedokli. Nacionālo uzņēmēju padome uzskata, ka iepirkumu konkursos pretendentu vērtēšana būtu jāveic nevis pēc dažiem atsevišķiem kritērijiem, kurus turklāt piemēro visu nozaru uzņēmumiem vienādi, bet vērtējot uzņēmuma darbību kopumā - vai tā vispārīgi korekta un godīga attiecībā pret nodokļu nomaksu un darbinieku sociālo aizsargātību. Tas, ka uzņēmumam kādā brīdī ir nodokļu parāds, kurš pārsniedz 150 EUR, nenozīmē,…

Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies
.
Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Atsaucoties uz ziņu, ka Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija atbalstījusi Publisko iepirkumu likuma grozījumu redakciju 3.lasījumam, kur ietverta norma par to, ka iepirkuma izsludināšanas brīdī pretendentam un apakšuzņēmējiem nedrīkst būt nodokļu parādi virs 150 eiro, Nacionālā uzņēmēju padome paudusi savu viedokli. Nacionālo uzņēmēju padome uzskata, ka iepirkumu konkursos pretendentu vērtēšana būtu jāveic nevis pēc dažiem atsevišķiem kritērijiem, kurus turklāt piemēro visu nozaru uzņēmumiem vienādi, bet vērtējot uzņēmuma darbību kopumā - vai tā vispārīgi korekta un godīga attiecībā pret nodokļu nomaksu un darbinieku sociālo aizsargātību. Tas, ka uzņēmumam kādā brīdī ir nodokļu parāds, kurš pārsniedz 150 EUR, nenozīmē, ka uzņēmums ir ļaunprātīgs nodokļu nemaksātājs. Šādai situācijai var būt dažādi iemesli - sākot ar aizkavēšanos naudas ceļā starp uzņēmuma bankas kontu uz valsts kasi, beidzot ar naudas plūsmas īpatnībām (zināms, ka lielākā daļa rēķinu tiek apmaksāti 30 līdz 90 dienu laikā, turpretī PVN jāsamaksā avansa veidā uzreiz pēc preču saņemšanas). Atsevišķas atkāpes vērts ir likumā paredzētais uzņēmuma ienākuma nodokļa avansēts pieprasījums, kam par pamatu kalpo "astroloģisks pieņēmums", ka finanšu rezultāti neizbēgami uzlabosies gadu no gada. Ja uzņēmējs iepriekšējo periodu strādājis ar peļņu, tad nākamajā gadā katru mēnesi avansā jāmaksā 1/12 no iepriekšējā perioda peļņas. Vai valsts ar to dod signālu uzņēmējam, ka pastāv nesamaksāšanas riski? Vai arī te maskējas slēptas rūpes nepieļaut uzņēmuma attīstību, liedzot apgrozāmo līdzekļu akumulāciju uzņēmuma izaugsmei un finansiālai neatkarībai no kredītiestāžu labvēlības ? Kavējot šo avansa maksājumu, uzņēmuma kontus bloķē un soda naudu aprēķina neatkarīgi no tā, vai konkrētajā periodā peļņa vispār būs. Vidēji pēc sešiem astoņiem mēnešiem, iesniedzot uzņēmuma gada pārskatu, šī pārmaksa tiek ņemta vērā, gan tikai kā aritmētiska vienība turpmākiem uzņēmuma norēķiniem ar valsti. Uzņēmējam tādējādi jābūt gatavam ik dienu cīnīties par sava uzņēmuma kredītvēsturi un no savas kabatas papildināt uzņēmuma kontu neatkarīgi no veiksmes konkrētajā gadā. Līdz šim brīdim nav arī pieejams pamatojums, kādēļ pieļaujamā nodokļu parādu summa ir tieši 150 EUR un pēc kāda algoritma tās apmērs noteikts. Uz nepilnībām sistēmā norāda arī fakts, ka, piemēram, 2013.gada aprīlī VID nodokļu parādnieku sarakstā bija 53 594 uzņēmumi - parādnieki, bet saskaņā ar "Firmas.lv" un "Latvijas Tālruņa" datiem Latvijā tai pat laikā bija aptuveni 55 000 aktīvu uzņēmumu, kas veic komercdarbību. Uzskatām, ka uzņēmumu vērtēšanai jābūt nevis procesam, kurā konstatē atbilstību vai neatbilstību dažiem kritērijiem (tādu analīzi ierēdņa vietā var veikt arī dators), bet gan individuālai procedūrai. VID jāveido uzņēmumu "baltais saraksts", balstoties uz uzņēmuma darbības kopējo analīzi, kurā ņemti vērā visi rādītāji un uzņēmuma darbības īpatnības. Attiecībā uz dempinga un nodokļu nemaksāšanas prevenciju iesakām pārņemt Igaunijas praksi, kur iepirkumus vērtē nozares eksperts un gadījumā, ja piedāvājuma cena no kontroltāmes atšķiras vairāk par 20 procentpunktiem, tādu piedāvājumu noraida bez izskatīšanas.

BilancePLZ ir specializēts portāls, kas sniedz visaktuālāko informāciju par jaunumiem grāmatvedībā, nodokļos, likumdošanā un personāla jautājumos no praktizējošiem grāmatvežiem, revidentiem un citiem augstas klases finanšu ekspertiem.

Sazinieties ar mums:       [email protected]         67606110       Sekojiet mums:   Facebook
Izdevniecība   SIA "Lietišķās informācijas dienests", LR UR Reģ. Nr.: 40003129738, Graudu iela 68, Rīga LV-1058