PERSONĀLSDARBA TIESĪBASArodbiedrības joprojām iebilst plānotajiem grozījumiem Darba likumā

PERSONĀLS DARBA TIESĪBAS SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA

Arodbiedrības joprojām iebilst plānotajiem grozījumiem Darba likumā

07/10/2014

Darba tiesisko attiecību vide, ko Latvijā regulē Darba likums, šobrīd ir līdzsvarota, uzskata Latvijas Brīvo Arodbiedrību savienība (LBAS). Tādēļ LBAS vēlas saglabāt līdzsvaru starp darbinieku un darba devēju tiesībām, negrozot Darba likuma pantus, kas būtiski pasliktinātu darbinieku tiesisko situāciju un arodbiedrību iespējas aizstāvēt savus biedrus. 7.oktobrī un 8.oktobrī plānotas Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdes, jo Saeimas līmenī palikusi atklāta diskusija par Darba likuma 68. un 110.pantu. LBAS neatbalsta LDDK un dažu deputātu priekšlikumu grozīt Darba likuma 68. pantu, samazinot piemaksas apmēru par virsstundu darbu un darbu svētku…

Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

Jau ir BilancePLZ abonements?

Pierakstīties

0 Komentāri

Iekļautās atsauksmes

Skatīt visus komentārus

Darba tiesisko attiecību vide, ko Latvijā regulē Darba likums, šobrīd ir līdzsvarota, uzskata Latvijas Brīvo Arodbiedrību savienība (LBAS). Tādēļ LBAS vēlas saglabāt līdzsvaru starp darbinieku un darba devēju tiesībām, negrozot Darba likuma pantus, kas būtiski pasliktinātu darbinieku tiesisko situāciju un arodbiedrību iespējas aizstāvēt savus biedrus. 7.oktobrī un 8.oktobrī plānotas Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdes, jo Saeimas līmenī palikusi atklāta diskusija par Darba likuma 68. un 110.pantu. LBAS neatbalsta LDDK un dažu deputātu priekšlikumu grozīt Darba likuma 68. pantu, samazinot piemaksas apmēru par virsstundu darbu un darbu svētku dienās no 100% uz 50%. Savukārt Darba likuma 110.pantā ir noteikts, ka darba devējs nevar uzteikt darbu darbiniekam - arodbiedrības biedram bez saskaņošanas ar arodbiedrību. Pēc Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas ierosinājuma LBAS ir iesniegusi aprēķinus, ko nav apstrīdējusi Finanšu ministrija, ka, veicot šādas izmaiņas Darba likuma 68.pantā, pirmkārt - tiek samazināta darbinieku reālā darba samaksa, otrkārt - ļoti būtiski samazinās iemaksas valsts budžetā. Sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS pētījums rāda, ka virsstundas strādā 29% darbinieku. Pat, ja visi darbinieki, kas strādā virsstundas, saņemtu tikai minimālo algu un vēl piemaksas par virsstundām, VSAOI iemaksu likmes un IIN iemaksas valsts budžetā vienā gadā samazinātos par 51 miljonu eiro, un par tādu pat summu kopumā samazinātos arī darbinieku darba samaksa. LBAS prasībās politiskajām partijām pirms Saeimas vēlēšanām norādīja, ka ir jānodrošina darbinieku darba samaksas konkurētspēja vismaz Baltijas darba tirgū. Diemžēl šobrīd Latvijas darbinieki ir daudz sliktākā situācijā nekā Igaunijā un Lietuvā, jo pie vienādas darba samaksas "pirms nodokļiem" (bruto) Latvijas darbinieki saņem mazāku algu "uz rokas" (neto). Igaunijā darbinieks maksā 2,8% bezdarba apdrošināšanai, un daļa darbinieku vēl maksā 2% 2.pensiju līmenī. Lietuvā VSAOI likme darbiniekam ir 3% un iespēja 2.pensiju līmenī maksāt 1%. Taču Latvijā darbinieka VSAOI likme ir 10,5%. Latvijas darbiniekiem darba samaksu "uz rokas" samazina arī neapliekamais minimums (NA). Pie 320 eiro bruto darba samaksas Latvijā NA ir 75 eiro, Lietuvā - 165 un Igaunijā - 144 eiro. Arī iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) abās pārējās Baltijas valstīs ir zemāks: Lietuvā tas ir 21% (ietverot 6% veselībai), arī Igaunijā - 21%, kamēr Latvijā IIN ir 24%. LBAS priekšsēdētāja vietnieks Egīls Baldzēns: "Tādēļ politiķiem un darba devējiem ir jābūt ļoti uzmanīgiem, kad ir vēlme salīdzināt atsevišķas lietas Baltijas valstis un izdarīt pārsteidzīgus secinājumus, jo ir jāanalizē visa situācija kopumā. Virsstundu apmaksa Lietuvā un Igaunijā tiešām ir 50% apmērā, taču piemaksa par darbu svētku dienās ir 100%. Īstenībā Latvijas darbiniekiem piemaksa 100% apmērā par virsstundu darbu ir tikai maza kompensācija par nodokļu sistēmas lielajiem trūkumiem darbiniekam. Jo tik un tā iznāk, ka darbinieks Latvijā ar visām virsstundām pie vienādas darba samaksas bruto, pēc nodokļu nomaksas "uz rokas" saņem daudz mazāk." Latvijas Darba devēju konfederācija ir iesniegusi grozījumus arī Darba likuma 110.pantā, kas jūtami mazinātu arodbiedrību tiesības aizstāvēt savus biedrus. Darba attiecību reālajā praksē darbinieks vienmēr ir mazāk aizsargāts, tādēļ ir jārūpējas par darbinieka iespējām aizstāvēt savas tiesības. Darbinieki no valsts aizbrauc ne tikai zemās darba samaksas dēļ, bet nereti arī darba devēju attieksmes dēļ. LBAS norāda, ka 110.pants efektīvi aizsargā darbinieku no nepamatota uzteikuma un nepieciešamības to apstrīdēt tiesā. Kā liecina LBAS dalīborganizāciju sniegtā informācija, vidēji 50% gadījumu arodbiedrības nav devušas piekrišanu darba līguma uzteikumam, un pēc tam 25% gadījumu uzteikums darbiniekam tā arī netiek izsniegts. Savukārt 80% gadījumu, aizstāvot savus biedrus tiesā, arodbiedrība pierāda un tiesa nolemj, ka uzteikums bijis nepamatots. LBAS priekšsēdētāja vietnieks Egīls Baldzēns norāda: "Būtībā arodbiedrība labo darba devēju kļūdas ar tiesas lēmumiem. Īstenojot darba devēju priekšlikumus saistībā ar grozījumiem Darba likuma 110.pantā, rezultāts būs tāds, ka darbinieki vēl mazāk iestāsies par savu pamatotu tiesību aizstāvību, jo nevēlēsies ilgos tiesas procesus un naudas ieguldījumu tiesvedībā. Darba tiesības un reālās darba attiecības kļūs vēl vairāk "elastīgas" - bet kāpēc atkal darba devēju labā?" Globālās konkurētspējas indekss, kurā atspoguļoti 140 valstu darba devēju viedokļi, rāda, ka paši darba devēji darba samaksas noteikšanas elastības ziņā Latviju jau tagad ir ierindojuši 6.vietā, darbā pieņemšanas un atlaišanas prakses izvērtējumā - 50.vietā, atlaišanas izmaksu izdevīgumā darba devējam - 35.vietā, kas rāda, ka Latvijas darba devējiem nav problēmu ne ar darbinieku atlaišanas izmaksām, ne ar darbinieku atbrīvošanu. LBAS norāda, ka mums ir liels ēnu ekonomikas īpatsvars, tāpēc daudziem oficiālā darba samaksa ir kritiski zema. Nākamās Saeimas laikā Latvijai noteikti ir jāīsteno priekšlikums par vienlaicīgu un ievērojamu minimālās algas, neapliekamā minimuma un atvieglojuma par apgādībā esošu personu paaugstināšanu. LBAS priekšsēdētāja vietnieks Egīls Baldzēns: "Tas dotu iespēju darba devējiem nesāpīgi risināt darba samaksas problēmas. No nodokļu politikas viedokļa to var veikt neitrāli, nepasliktinot ne valsts, ne pašvaldību, ne sociālo budžetu. Tas pamazām izkustinātu visu darba samaksas skalu, un mums nevajadzētu visu laiku bēdāties par to, ka daudzi jaunieši katru gadu aizbrauc prom uz ES valstīm, pēc tam, kad ir beiguši vidējās mācību iestādes vai izstudējuši par Latvijas valsts naudu. Visos līmeņos ir jāatsakās no tā, ka Latvija ir lēta darbaspēka zeme, kur darbinieks netiek novērtēts un cienīts. Nepieciešams, lai darbinieki var sev nopelnīt cienīgu darba samaksu un kārtīgu pensiju."

Uzņēmējdarbības formas izvēle
Transfertcenas un biznesa ilgtspēja
Bēru pabalsts, ko izmaksā darba devējs
Zini darījuma partneri!

Arodbiedrības joprojām iebilst plānotajiem grozījumiem Darba likumā

PVN deklarācijas par iepriekšējo taksācijas gadu iesniegšana

Gada darbības pārskata iesniegšanas termiņš sociālajiem uzņēmumiem

Paziņojums VID par sezonas laukstrādnieku ienākumu

Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšana, ja summa pārsniedz 1500 EUR

Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis

Abonē portālu tikai par €12 / mēnesī
Pirmās 30 dienas tikai par 1 €