0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

GRĀMATVEDĪBAVID uzziņā skaidro par kārtību, kādā mikrouzņēmums uzskaita saimnieciskos darījumus un nosaka darbinieka ienākumu
GRĀMATVEDĪBANODOKĻIVID INFORMĀCIJA

VID uzziņā skaidro par kārtību, kādā mikrouzņēmums uzskaita saimnieciskos darījumus un nosaka darbinieka ienākumu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu. Iesniedzējs (Latvijas rezidents) sniedz sanitārās tīrīšanas pakalpojumus Latvijas, Eiropas Savienībā (ES) reģistrētiem klientiem un klientiem, kas ir reģistrēti ārpus ES. Darbu izpildes vieta ir Latvijas Republika. Iesniedzējs ir pievienotās vērtības nodokļa un mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs. Pārskata gada laikā Iesniedzējam bija izmaksas par precēm un pakalpojumiem, kas nav saistīti ar uzņēmuma saimniecisko darbību. Iesniedzējs iesniegumā cita starpā uzdod šādus jautājumus. Vai par pārskata gada laikā veiktajām izmaksām par precēm un pakalpojumiem, kas nav saistītas ar uzņēmuma saimniecisko darbību, Iesniedzējam būs jāmaksā papildus nodokļi no izmaksātajām summām? Vai par pārskata gada laikā…

Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies
.
Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu. Iesniedzējs (Latvijas rezidents) sniedz sanitārās tīrīšanas pakalpojumus Latvijas, Eiropas Savienībā (ES) reģistrētiem klientiem un klientiem, kas ir reģistrēti ārpus ES. Darbu izpildes vieta ir Latvijas Republika. Iesniedzējs ir pievienotās vērtības nodokļa un mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs. Pārskata gada laikā Iesniedzējam bija izmaksas par precēm un pakalpojumiem, kas nav saistīti ar uzņēmuma saimniecisko darbību. Iesniedzējs iesniegumā cita starpā uzdod šādus jautājumus. Vai par pārskata gada laikā veiktajām izmaksām par precēm un pakalpojumiem, kas nav saistītas ar uzņēmuma saimniecisko darbību, Iesniedzējam būs jāmaksā papildus nodokļi no izmaksātajām summām? Vai par pārskata gada laikā veiktajām izmaksām par precēm un pakalpojumiem, kas nav saistītas ar uzņēmuma saimniecisko darbību, Iesniedzējam būs jāpalielina uzņēmuma darbinieku darba alga, ja var identificēt, ka izmaksa ir veikta konkrētu darbinieku labā? Vai par pārskata gada laikā veiktajām izmaksām par precēm un pakalpojumiem, kas nav saistītas ar uzņēmuma saimniecisko darbību, Iesniedzējam būs jāpalielina uzņēmuma darbinieku darba alga, ja nevar identificēt, ka izmaksa ir veikta konkrētu darbinieku labā?   Lai Iesniedzēja iesniegumā aprakstītā tiesiskā situācija būtu pilnībā izprotama un VID pēc tās izvērtēšanas varētu sniegt uzziņu par Iesniedzēja tiesībām iesniegumā minētajā tiesiskajā situācijā, VID lūdza iesniegt  papildu informāciju. Atbildot uz VID vēstuli , Iesniedzējs  papildu ziņās norāda, ka ar saimniecisko darbību nesaistītas preces un pakalpojumi ir:
  • 1) mobilo un stacionāro sakaru pakalpojumu apmaksa (rēķini ir iesniegti, norādot darbinieka uzvārdu);
  • 2) privāta kredīta apmaksa (rēķini ir iesniegti, norādot darbinieka uzvārdu);
  • 3) komunālo pakalpojumu apmaksa (rēķinu nav, darbinieku nevar identificēt);
  • 4) apmaksa citiem uzņēmumiem, neiesniedzot rēķinus grāmatvedībā, lai varētu identificēt, par kādām precēm vai pakalpojumiem ir maksāts, darbinieku nevar identificēt.
VID uzziņā skaidro, ka Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 1.panta 1.punktā noteikts, ka mikrouzņēmums ir individuālais komersants, individuālais uzņēmums, zemnieka vai zvejnieka saimniecība, kā arī fiziskā persona, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs, vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību, ja tie atbilst visiem turpmāk šajā punktā minētajiem kritērijiem:
  • a) dalībnieki (ja tādi ir) ir fiziskās personas,
  • b) apgrozījums kalendāra gadā nepārsniedz 100 000 euro,
  • c) darbinieku skaits nevienā brīdī nav lielāks par pieciem. Darbinieku skaitā neiekļauj personu, kura darba attiecību laikā atrodas prombūtnē (tai skaitā mācību atvaļinājumā bez darba algas saglabāšanas, grūtniecības, dzemdību, bērna kopšanas atvaļinājumā, atvaļinājumā bērna tēvam, adoptētājiem vai citai personai, kura faktiski kopj bērnu, kā arī atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas vai saņem slimības pabalstu) un par šo periodu nesaņem no mikrouzņēmuma ienākumu, kā arī no darba atstādinātus darbiniekus,
  • d) sabiedrības ar ierobežotu atbildību valdes locekļi ir tikai mikrouzņēmuma darbinieki.
  • e) šajā punktā minētā fiziskā vai juridiskā persona nav personālsabiedrības biedrs.
Saskaņā ar Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 1.panta 3.punktu mikrouzņēmuma darbinieks ir fiziskā persona, kuru uz darba līguma pamata nodarbina mikrouzņēmums, un mikrouzņēmuma īpašnieks, kā arī prokūrists. Pēc VID rīcībā esošās informācijas Iesniedzējs ir reģistrēts kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs. Uzziņas sniegšanas brīdī Iesniedzējam ir viens darbinieks, kas ir Iesniedzēja īpašnieks –V. Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 2.1panta pirmajā daļā noteikts, ka šā likuma piemērošanai par mikrouzņēmuma darbinieka ienākumu no mikrouzņēmuma uzskata:
  • 1) attiecībā uz mikrouzņēmuma īpašnieku – ienākumu, kas ir attiecīgā ceturkšņa katrā mēnesī personīgajam patēriņam no mikrouzņēmuma izņemtie līdzekļi un citi naudā, pakalpojumu vai citā veidā gūtie ienākumi no mikrouzņēmuma, izņemot dividendes;
  • 2) attiecībā uz mikrouzņēmuma darbinieku, kas nodarbināts uz darba līguma pamata, – ienākumu, kas ir uz pašreizējo vai iepriekšējo darba attiecību pamata par attiecīgā ceturkšņa katru mēnesi aprēķinātā darba alga un ar darba algu tieši nesaistītie maksājumi vai labumi, ko darbinieks tieši vai netieši gūst naudā vai citās lietās no darba devēja par darbu mikrouzņēmumā, ja šajā likumā nav noteikts citādi;
  • 3) attiecībā uz mikrouzņēmuma īpašnieku, ar kuru mikrouzņēmumam ir noslēgts darba līgums, – šīs daļas 1. un 2.punktā noteikto ienākumu summu.
Savukārt Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 2.1panta otrajā daļā noteikts, ka šā panta pirmajā daļā minētajā mikrouzņēmuma darbinieka ienākumā no mikrouzņēmuma neietver:
  • 1) labumu no mikrouzņēmumam piederoša vai tā rīcībā esoša vieglā pasažieru automobiļa izmantošanas tādiem uzdevumiem vai vajadzībām, kas nav saistītas ar darba pienākumu vai saimnieciskās darbības veikšanu mikrouzņēmumā, ja labuma gūšanas mēnesī par vieglo pasažieru automobili maksā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli;
  • 2) mikrouzņēmuma darbinieka vai viņa laulātā vai radinieka (radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē) nāves gadījumā darba devēja piešķirto bēru pabalstu, kura vērtība nepārsniedz 213,43 euro;
  • 3) komandējuma un darba brauciena izdevumu kompensāciju mikrouzņēmuma darbiniekam atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas paredz saistībā ar komandējumu vai darba braucienu radušos izdevumu kompensācijas apmēru;
  • 4) kompensāciju, ko darba devējs darbiniekam izmaksā par darbiniekam piederoša personiskā transportlīdzekļa (kas atbilstoši darba līgumam tiek izmantots darba vajadzībām) nolietošanos un kas noteikta 0,04 euro apmērā par katru nobraukto kilometru, bet ne vairāk kā 57 euro mēnesī;
  • 5) citas kompensācijas, kuras izmaksā darba devējs saskaņā ar Darba likumu un kuras ir pamatotas ar izdevumus apliecinošiem dokumentiem.
Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 2.1panta trešajā daļā noteikts, ka uz šā panta pirmajā daļā minēto mikrouzņēmuma darbinieka ienākumu no mikrouzņēmuma neattiecina un kā mikrouzņēmuma darbinieka ienākumu nepersonalizē mikrouzņēmuma izdevumus: 1) kas nepieciešami Darba aizsardzības likumā noteikto darba aizsardzības prasību izpildei; 2) par darbinieka apmācību, lai iegūtu, uzlabotu vai paplašinātu darbā, profesijā, amatā vai arodā nepieciešamās iemaņas un zināšanas. Ņemot vērā minēto, mikrouzņēmuma īpašnieka (mikrouzņēmuma darbinieka) ienākums ir viss naudas izteiksmē novērtēts naudas, naturālo vērtību un saņemto pakalpojumu kopums, ko mikrouzņēmuma īpašnieks gūst (izņem) no mikrouzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmuma katrā ceturkšņa mēnesī. Par mikrouzņēmuma īpašnieka (mikrouzņēmuma darbinieka) ienākumu uzskatāmi arī citi naudā, pakalpojumu vai citā veidā gūtie ienākumi no mikrouzņēmuma, tas ir, mikrouzņēmuma īpašniekam (mikrouzņēmuma darbiniekam) izdarītie maksājumi vai labums, ko mikrouzņēmuma īpašnieks (mikrouzņēmuma darbinieks) tiešā vai netiešā veidā gūst no mikrouzņēmuma. Konkrētajā tiesiskajā situācijā, Iesniedzēja dotais labums mikrouzņēmuma īpašnieka (V) personīgajam patēriņam izpaužas segto sakaru pakalpojumu (mobilā un stacionārā) un privātā kredīta apmaksas veidā. Attiecībā par komunālo pakalpojumu apmaksu un apmaksu citiem uzņēmumiem, kad nav rēķini un darbinieku nevar identificēt, VID paskaidro, ka atbilstoši VID iesniegtajām ziņām par darba ņēmējiem konstatējams, ka uzziņas sniegšanas brīdī Iesniedzējam ir pieņemts viens mikrouzņēmuma darbinieks – V, un Iesniedzējam, veicot komunālo pakalpojumu apmaksu, kas nav saistīts ar uzņēmuma saimniecisko darbību, tas ir uzskatāms par mikrouzņēmuma īpašniecei (vienīgajai darbiniecei) doto labumu. Tādējādi komunālo pakalpojumu apmaksa, kad nav rēķini un darbinieku nevar identificēt, ir uzskatāms par mikrouzņēmuma īpašnieka ienākumu. Attiecībā uz izdevumiem, kas nav saistīti ar mikrouzņēmuma saimniecisko darbību ˗ apmaksu citiem uzņēmumiem, neiesniedzot rēķinus grāmatvedībā, lai identificētu par kādām precēm vai pakalpojumiem ir maksāts (kaut darbinieku nevar identificēt), VID paskaidro, ka likuma „Par grāmatvedību” 2.panta pirmajā daļā noteikts, ka uzņēmuma pienākums ir kārtot grāmatvedību. Grāmatvedībā uzskatāmi atspoguļojami visi uzņēmuma saimnieciskie darījumi, kā arī katrs fakts vai notikums, kas rada pārmaiņas uzņēmuma mantas stāvoklī (turpmāk — saimnieciskie darījumi). Grāmatvedību kārto tā, lai grāmatvedības jautājumos kvalificēta trešā persona varētu gūt patiesu un skaidru priekšstatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli bilances datumā, tā darbības rezultātiem, naudas plūsmu noteiktā laikposmā, kā arī konstatēt katra saimnieciskā darījuma sākumu un izsekot tā norisei. Saskaņā ar minētā likuma 7.panta pirmajā daļā noteikto grāmatvedības reģistros izdara ierakstus, kas pamatoti ar attaisnojuma dokumentiem. Ņemot vērā minēto, uzņēmuma veiktās izmaksas saimnieciskās darbības ietvaros, kas saistītas ar uzņēmuma saimniecisko darbību, ir iekļaujamas uzņēmuma izmaksās uz uzņēmuma grāmatvedībā iesniegta attaisnojuma dokumenta pamata. Uzņēmuma veiktās izmaksas, kas nav saistītas ar uzņēmuma saimniecisko darbību, un grāmatvedībā netiek iesniegti rēķini, konkrētajā tiesiskajā situācijā ir uzskatāmas par Iesniedzēja doto labumu mikrouzņēmuma īpašnieka (V) personīgajam patēriņam, kas izpaužas kā veiktās apmaksas citiem uzņēmumiem, neiesniedzot rēķinus grāmatvedībā, lai identificētu par kādām precēm vai pakalpojumiem ir maksāts (kaut darbinieku nevar identificēt), veidā. Tādējādi Iesniedzēja veiktā komunālo pakalpojumu apmaksa un izmaksas citiem uzņēmumiem, par kuriem grāmatvedībā netiek iesniegti rēķini un kurus nevar identificēt ar mikrouzņēmuma nodokļa darbinieku, tiek uzskatīts par mikrouzņēmuma īpašnieka (darbinieka) gūto labumu, ko sniedzis Iesniedzējs. Turklāt mikrouzņēmuma īpašnieka (mikrouzņēmuma darbinieka) ienākumā no mikrouzņēmuma neietver izdevumus saskaņā ar Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 2.1panta otrajā un trešajā daļā ietvertajiem nosacījumiem. Tādējādi Iesniedzēja izdarītie maksājumi par precēm un pakalpojumiem, kuru izmantotājs ir mikrouzņēmuma īpašnieks (mikrouzņēmuma darbinieks), ir mikrouzņēmuma īpašnieka (mikrouzņēmuma darbinieka) gūtie ienākumi Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 2.1panta pirmās daļas izpratnē, kā arī, ja ar saimniecisko darbību nesaistītie izdevumi tiek izņemti no mikrouzņēmuma un izmaksāti mikrouzņēmuma īpašniekam (mikrouzņēmuma darbiniekam), tie ir tā ienākums. Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 2.panta ceturtajā daļā noteikts, ka mikrouzņēmums ir tiesīgs izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli, ja mikrouzņēmuma darbinieka ienākums no mikrouzņēmumu nodokli maksājošā mikrouzņēmuma nepārsniedz 720 euro mēnesī. Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 6.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka mikrouzņēmumu nodokļa likme ir deviņi procenti. Saskaņā ar Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 5.panta ceturto daļu, ja mikrouzņēmumu nodokli maksājošā mikrouzņēmuma darbinieka ienākums pārsniedz šā likuma 2.panta ceturtajā daļā noteikto ierobežojumu, tad, piemērojot palielinātu mikrouzņēmumu nodokļa likmi, ar šo nodokli apliek arī no mikrouzņēmuma gūto mikrouzņēmuma darbinieka ienākuma daļu, kas pārsniedz 720 euro mēnesī. Atbilstoši Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 6.panta ceturtajai daļai, ja mikrouzņēmuma darbinieka ienākums pārsniedz šā likuma 2.panta ceturtajā daļā noteikto ierobežojumu, papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajai mikrouzņēmumu nodokļa likmei piemēro palielinātu minētā nodokļa likmi 20 procentu apmērā no šā likuma 5.panta ceturtajā daļā minētā ar nodokli apliekamā objekta. Ja mikrouzņēmuma darbinieka ienākums no mikrouzņēmumu nodokli maksājošā mikrouzņēmuma pārsniedz 720 euro Darba likumā noteiktā atlaišanas pabalsta dēļ vai tādēļ, ka viņam ir izmaksāta kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu, darba tiesisko attiecību izbeigšanas gadījumā un ar šo personu darba tiesiskās attiecības netiek atjaunotas sešu mēnešu laikā pēc to izbeigšanas, mikrouzņēmuma darbinieka ienākuma apmēra kritērijs netiek uzskatīts par pārsniegtu un šajā daļā noteiktā nodokļa likme nav jāpiemēro. Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 4.panta astotajā daļā noteikts, ja mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs neizpilda kādu no šā likuma 1.panta 1.punkta vai 2.panta otrās, trešās vai ceturtās daļas nosacījumiem, tas zaudē mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu ar nākamo taksācijas periodu. Tādējādi, ja Iesniedzējs izmaksā mikrouzņēmuma īpašniekam – darbiniekam ienākumu, kas pārsniedz 720 euro mēnesī, tad mēneša ienākumu pārsnieguma daļai Iesniedzējs piemēro palielinātu mikrouzņēmumu nodokļa likmi 20 procentu apmērā, un ar nākamo taksācijas periodu Iesniedzējs zaudē mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu.

BilancePLZ ir specializēts portāls, kas sniedz visaktuālāko informāciju par jaunumiem grāmatvedībā, nodokļos, likumdošanā un personāla jautājumos no praktizējošiem grāmatvežiem, revidentiem un citiem augstas klases finanšu ekspertiem.

Sazinieties ar mums:       [email protected]         67606110       Sekojiet mums:   Facebook
Izdevniecība   SIA "Lietišķās informācijas dienests", LR UR Reģ. Nr.: 40003129738, Graudu iela 68, Rīga LV-1058