0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

PERSONĀLSDARBA TIESĪBASNo 1.novembra arodbiedrībām stājas spēkā jauns regulējums
PERSONĀLSDARBA TIESĪBASSOCIĀLĀ AIZSARDZĪBATIESĪBAS

No 1.novembra arodbiedrībām stājas spēkā jauns regulējums

Uzņēmumu reģistrs (UR) atgādina, ka no šī gada 1.novembrī stāsies spēkā Arodbiedrību likums, kas nosaka, ka turpmāk visas arodbiedrības, arodbiedrību apvienības un arodbiedrību patstāvīgās vienības, kurām ir paredzēts juridiskas personas statuss, tiks ierakstītas biedrību un nodibinājumu reģistrā. Līdz ar to šī gada 1.novembrī spēku zaudēs likums „Par arodbiedrībām” un arodbiedrību reģistrs vairs netiks vests. Saskaņā ar šīm izmaiņām, visi arodbiedrību reģistrā esošie ieraksti par arodbiedrībām, kuras līdz 2014.gada 1.novembrim nebūs izslēgtas no arodbiedrību reģistra, tiks iekļauti biedrību un nodibinājumu reģistrā, nemainot ziņu apjomu un nepieprasot arodbiedrībām veikt pārreģistrāciju. Ja arodbiedrības vēlas iesniegt Uzņēmumu reģistrā jebkādas izmaiņas atbilstoši vēl šobrīd spēkā…

Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies
.
Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Uzņēmumu reģistrs (UR) atgādina, ka no šī gada 1.novembrī stāsies spēkā Arodbiedrību likums, kas nosaka, ka turpmāk visas arodbiedrības, arodbiedrību apvienības un arodbiedrību patstāvīgās vienības, kurām ir paredzēts juridiskas personas statuss, tiks ierakstītas biedrību un nodibinājumu reģistrā. Līdz ar to šī gada 1.novembrī spēku zaudēs likums „Par arodbiedrībām” un arodbiedrību reģistrs vairs netiks vests. Saskaņā ar šīm izmaiņām, visi arodbiedrību reģistrā esošie ieraksti par arodbiedrībām, kuras līdz 2014.gada 1.novembrim nebūs izslēgtas no arodbiedrību reģistra, tiks iekļauti biedrību un nodibinājumu reģistrā, nemainot ziņu apjomu un nepieprasot arodbiedrībām veikt pārreģistrāciju. Ja arodbiedrības vēlas iesniegt Uzņēmumu reģistrā jebkādas izmaiņas atbilstoši vēl šobrīd spēkā esošajam likumam „Par arodbiedrībām”, to var izdarīt līdz šī gada 31.oktobrim. Pēc minētā datuma visi pieteikumi izmaiņu reģistrācijai ir jāsagatavo atbilstoši jaunajam regulējumam biedrību un nodibinājumu reģistrā. Papildus UR informē, ka visām arodbiedrībām līdz 2019.gada 1.novembrim Uzņēmumu reģistrā ir jāiesniedz jaunajam Arodbiedrību likumam un citiem normatīvajiem aktiem atbilstoši statūti un informācija par personām, kuras ir tiesīgas pārstāvēt arodbiedrību. Žurnāla Bilances Juridiskie Padomi 2014. gada aprīļa numurā Kaspars Rācenājs, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LABS) konsultants darba tiesisko attiecību jautājumos un Nataļja Mickeviča, LBAS Eiropas tiesību un politikas dokumentu eksperte jau informēja par jauno Arodbiedrību likumu, ko  Saeima pieņēma 2014. gada 6. martā. Jaunā likuma mērķis ir regulēt arodbiedrību un to apvienību dibināšanas un darbības vispārīgos noteikumus, kā arī sadarbības principus ar darba devējiem, valsts un pašvaldību institūcijām. Juristi norādīja, ka no likuma svītrotas normas, kas ir pretrunā citiem normatīvajiem aktiem, piemēram, 6. panta regulējums, ka “arodbiedrībām ir likumdošanas iniciatīvas tiesības to republikānisko institūciju personā”. Ņemot vērā, ka likums „Par arodbiedrībām” tika pieņemts 1990. gadā, t.i., pirms Latvijas Republikas Satversmes atjaunošanas, pants ir pretrunā Satversmes 65. pantam. Tāpat svītrotas normas, kas paredz citādu regulējumu, nekā tas noteikts jaunākos normatīvajos aktos (piemēram, attiecībā uz darba strīdu izšķiršanu). Likumā vairs arī neatradīsim tādus terminus kā Augstākā Padome un Ministru padome, kolhozi un kooperatīvi, strādnieki un kalpotāji. Likumā precizēta arodbiedrības definīcija - arodbiedrība ir brīvprātīga personu apvienība, kas nodibināta, lai pārstāvētu un aizstāvētu strādājošo darba, ekonomiskās, sociālās un profesionālās tiesības un intereses. Tiek paplašināts to personu loks, kas var dibināt arodbiedrību.  “Vecajā” likumā tiesības veidot arodbiedrības ir Latvijas Republikas iedzīvotājiem, kuri strādā vai mācās, taču jaunais likums paredz, ka ikvienam ir tiesības brīvi, bez jebkādas diskriminācijas dibināt arodbiedrību un, ievērojot arodbiedrības statūtus, iestāties tajā. Tiesības dibināt arodbiedrību ir gan darbiniekiem, gan arī valsts dienestā esošajiem ierēdņiem. Ierobežojumus veidot arodbiedrības nosaka speciālie tiesību akti, piemēram, Valsts drošības iestāžu likums, Militārā dienesta likums, Robežsardzes likums. To, kādas personas var iestāties jau izveidotā arodbiedrībā, nosaka attiecīgās arodbiedrības statūti, piemēram, celtnieku arodbiedrība var statūtos paredzēt, ka tā uzņem tikai būvniecībā nodarbinātos, savukārt valsts pārvaldes arodbiedrība var paredzēt, ka tā uzņem tikai valsts pārvaldē nodarbinātos darbiniekus un ierēdņus. Būtiski ievērot, ka ierobežojumi iestāties arodbiedrībā nedrīkst būt diskriminējoši, tiem jābūt leģitīmiem. Nozīmīgs jaunums likumā ir personas tiesības neiestāties kādā noteiktā arodbiedrībā. Šīs tiesības izriet no Eiropas Padomes Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 11. panta 1. punkta. Personu tiesības iestāties un arī neiestāties arodbiedrībā, proti, negatīvo apvienošanās brīvību, apstiprināja Eiropas Cilvēktiesību tiesa lietā Jongs, Džeimss un Vebsters pret Apvienoto Karalisti (Young, James and Webster v. The Unighted Kingdom ). Piemēram, par prettiesisku būs atzīstama tāda rīcība, kad, jau stājoties darba attiecībās, darbiniekam liek parakstīt iesniegumu, ka viņš iestājas uzņēmuma arodbiedrībā. Likumā iekļauts arī vispārīgs noteikums, ka personas piederība pie kādas arodbiedrības vai personas vēlme iestāties vai neiestāties tajā nevar būt par pamatu personas tiesību ierobežošanai. Līdzīgs noteikums ir iekļauts jau Darba likuma 8. pantā, bet tas attiecas tikai uz darbiniekiem. Arodbiedrības tiek nosacīti dalītas divās kategorijās – arodbiedrības, kas izveidotas uzņēmumā, un ārpus uzņēmuma arodbiedrības. Ar uzņēmumu tiek saprasta Darba likuma 5. pantā lietotā definīcija - jebkura organizatoriska vienība, kurā darba devējs nodarbina savus darbiniekus. Likumā noteikts, ka uzņēmuma arodbiedrības dibinātāju skaits nevar būt mazāks par 15 vai mazāks par vienu ceturtdaļu no uzņēmumā strādājošo kopskaita, kura savukārt nevar būt mazāka par pieciem strādājošajiem. Piemēram, ja uzņēmumā ir 60 strādājošo, tad arodbiedrību var nodibināt ne mazāk kā 15 cilvēki. Ja uzņēmumā ir 20 strādājošo, tad arodbiedrību var nodibināt ne mazāk kā 5 strādājošie. Ja uzņēmumā ir 10 strādājošo, lai nodibinātu arodbiedrību, nepieciešami vismaz 5 strādājošie. Ja uzņēmumā ir mazāk nekā pieci strādājošie, tad viņi nevar nodibināt arodbiedrību, bet var iesaistīties kādā jau izveidotā nozares arodbiedrībā un iestāties kā individuālie biedri vai arī izveidot attiecīgās arodbiedrības struktūrvienību. Ārpus uzņēmuma arodbiedrība var apvienot cilvēkus no dažādiem uzņēmumiem, nozarēm, profesijām, teritorijām, tāpēc, lai neveidotos mazas, sadrumstalotas starpnozaru arodbiedrības, ir noteikts lielāks nepieciešamo dibinātāju skaits. Lai izveidotu arodbiedrību ārpus uzņēmuma, nepieciešami vismaz 50 cilvēki. Patlaban arodbiedrības var veidot struktūrvienības, pašas piešķirot tām juridiskās personas statusu un izdodot reģistrācijas apliecību. Tomēr nav šādu struktūrvienību publiska reģistra un nav publiski pārbaudāms, kas ir tiesīgs šīs struktūrvienības pārstāvēt. Turpmāk arodbiedrība atbilstoši saviem statūtiem varēs veidot patstāvīgas vienības, kuras iegūs juridiskās personas statusu ar brīdi, kad tās būs reģistrētas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra biedrību un nodibinājumu reģistrā. Šo patstāvīgo vienību organizatorisko uzbūvi varēs noteikt pati arodbiedrība, tomēr reorganizācijas un likvidācijas noteikumiem būs jāatbilst kārtībai, kāda ir noteikta arodbiedrībām. Likumā ir noteikts, ka  patstāvīgai vienībai varēs būt sava manta un tā pati atbildēs par savām saistībām. Tomēr, gadījumā ja patstāvīgajai vienībai pašai nepietiks savas mantas, lai izpildītu saistības, to izpilde būs jāpārņem arodbiedrībai, kas patstāvīgo vienību ir izveidojusi. Kā norādīts likuma pārejas noteikumos, arodbiedrība, kuras struktūrvienībai atbilstoši likumam “Par arodbiedrībām” tika noteikts juridiskās personas statuss, attiecīgo struktūrvienību reģistrē Biedrību un nodibinājumu reģistrā kā arodbiedrības patstāvīgo vienību, pārveido par struktūrvienību bez juridiskās personas statusa vai likvidē līdz 2017. gada 31. decembrim. Precizēts, ka arodbiedrību pārstāv arodbiedrības statūtos pilnvarota institūcija vai amatpersona. Turpmāk arodbiedrībai būs rakstveidā jāinformē darba devējs par arodbiedrības pilnvarotajām amatpersonām, kurām ir tiesības pārstāvēt arodbiedrību, un tās biedru tiesības un intereses. Tas ir nepieciešams, lai darba devējs zinātu, kas arodbiedrības vārdā ir tiesīgs vest sarunas, slēgt darba koplīgumus vai arī uz kurām personām attiecināmas noteiktas garantijas. Arodbiedrības pilnvaroto amatpersonu tiesības un pienākumus nosaka likumi, kas regulē strādājošo pārstāvību (piemēram, Darba likums, Darba strīdu likums, Streiku likums), kā arī darba koplīgums vai cita darba devēja un arodbiedrības vienošanās. Arodbiedrības pilnvarotajai amatpersonai, kura savus pārstāvja pienākumus pilda līdztekus darba līgumā nolīgtajam darbam, ir tiesības šos pienākumus pildīt un arodbiedrības organizētajā apmācībā piedalīties darba laikā, taču nepārsniedzot pusi no nolīgtā darba laika. Par šo laiku arodbiedrības amatpersonai saglabā darba samaksu, ja tai noteikta laika alga, vai vidējo izpeļņu, ja tai noteikta akorda alga. Par to, cik ilgu darba laiku var veltīt arodbiedrības darbam un uz kurām amatpersonām šie noteikumi attiecas, arodbiedrībai ar darba devēju jāvienojas darba koplīgumā vai citā vienošanās. Praksē ir gadījumi, kad saskaņā ar darba koplīgumu vai citu darba devēja un arodbiedrības vienošanos arodbiedrības pilnvarotā amatpersona pilda pārstāvja pienākumus, bet to pildīšanas laikā neveic darba līgumā nolīgto darbu. Likums paredz, ka amatpersonai, izbeidzot pārstāvja pienākumu pildīšanu, tiek saglabāts iepriekšējais darbs. Ja tas nav iespējams, darba devējs nodrošina tai līdzīgu vai līdzvērtīgu darbu ar ne mazāk labvēlīgiem darba apstākļiem un nodarbinātības noteikumiem. Ja tas nav iespējams, darba tiesiskās attiecības izbeidzamas atbilstoši noteikumiem par darbinieku skaita samazināšanu. Īpašaa nodaļa likumā ir veltīta arodbiedrības pārstāvībai sociālajā dialogā un trīspusējās sadarbības institūcijās, kā arī attiecībās ar valsts un pašvaldību institūcijām. Sociālā dialoga un trīspusējās sadarbības iekļaušana likuma normās ir īpaši nozīmīga sociālajiem partneriem Latvijā, jo citi tiesību akti šos jēdzienus neietver.

BilancePLZ ir specializēts portāls, kas sniedz visaktuālāko informāciju par jaunumiem grāmatvedībā, nodokļos, likumdošanā un personāla jautājumos no praktizējošiem grāmatvežiem, revidentiem un citiem augstas klases finanšu ekspertiem.

Sazinieties ar mums:       [email protected]         67606110       Sekojiet mums:   Facebook
Izdevniecība   SIA "Lietišķās informācijas dienests", LR UR Reģ. Nr.: 40003129738, Graudu iela 68, Rīga LV-1058