0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

GRĀMATVEDĪBAVID uzziņā skaidro par ieņēmumu uzskaiti uzņēmumā, kurā pakalpojumus sniedz pašnodarbinātas personas
GRĀMATVEDĪBANODOKĻITIRDZNIECĪBAJAUTĀJUMI UN ATBILDES

VID uzziņā skaidro par ieņēmumu uzskaiti uzņēmumā, kurā pakalpojumus sniedz pašnodarbinātas personas

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu. Iesniedzējs plāno uzsākt nodarboties ar fitnesa kluba darbību, kur pamatpakalpojums ir nodrošināt klientus ar trenažieru zāles pakalpojumiem. Papildus tam iesniedzējs plāno slēgt uzņēmuma līgumus ar pašnodarbinātām personām (nav pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs), kas sniegs klientiem gan konsultācijas fitnesa jautājumos, gan praktisku palīdzību, pildot sporta vingrojumus. Apkopojot sniegto pakalpojumu daudzumu un kvalitāti, pašnodarbināta persona, saskaņā ar noslēgto sadarbības līgumu ar Iesniedzēju, perioda (mēneša) beigās iesniedz rēķinu Iesniedzējam par klientiem sniegtajiem pakalpojumiem, savukārt, klients par pakalpojumu veic samaksu Iesniedzēja kasē. Saskaņā ar Pievienotās vērtības likuma 1.panta divdesmit sesto daļu starpnieks ir…

Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies
.
Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu. Iesniedzējs plāno uzsākt nodarboties ar fitnesa kluba darbību, kur pamatpakalpojums ir nodrošināt klientus ar trenažieru zāles pakalpojumiem. Papildus tam iesniedzējs plāno slēgt uzņēmuma līgumus ar pašnodarbinātām personām (nav pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs), kas sniegs klientiem gan konsultācijas fitnesa jautājumos, gan praktisku palīdzību, pildot sporta vingrojumus. Apkopojot sniegto pakalpojumu daudzumu un kvalitāti, pašnodarbināta persona, saskaņā ar noslēgto sadarbības līgumu ar Iesniedzēju, perioda (mēneša) beigās iesniedz rēķinu Iesniedzējam par klientiem sniegtajiem pakalpojumiem, savukārt, klients par pakalpojumu veic samaksu Iesniedzēja kasē. Saskaņā ar Pievienotās vērtības likuma 1.panta divdesmit sesto daļu starpnieks ir nodokļa maksātājs, kurš piedalās pakalpojumu sniegšanā vai preču piegādē, nekļūstot par šo preču īpašnieku vai faktisko pakalpojumu sniedzēju, lai īstenotu citu personu intereses pakalpojumu sniegšanas vai preču piegādes darījumos. Starpnieks izraksta nodokļa rēķinu un saņem atlīdzību tikai par savu sniegto starpniecības pakalpojumu. Iesniedzēja skatījumā, saskaņā ar Latvijas grāmatvedības standarta Nr.6 „Ieņēmumi” 4.punktu, kur noteikts, ka, ja uzņēmums darbojas kā komercaģents vai starpnieks, bruto saņemtie saimnieciskie labumi arī ietver citas personas vārdā un labā iekasētās summas, kuras nepalielina šā uzņēmuma pašu kapitālu, un tādēļ nav šā uzņēmuma ieņēmumi (ieņēmumi ir tikai šās citas personas maksātā atlīdzība uzņēmumam par sniegtajiem komercaģenta vai starpnieka pakalpojumiem), tas kļūst par starpnieku starp pašnodarbināto personu un klientu, jo iekasē pilnu samaksu par fitnesa konsultācijām, ko sniedz pašnodarbināta persona un nav uzņēmuma ieņēmumi. Iesniedzējs lūdz rast iespēju sniegt skaidrojumu sekojošajam:
  1. Kā atspoguļot starpniecības naudas saņemšanu Iesniedzēja EKA čekā?
  2. Vai starpniecības nauda, ko uzņēmums saņem savā EKA kasē, netiek aplikta ar PVN?
  3. Kā korekti šo darījumu atspoguļot grāmatvedības ierakstos?
  4. Kā uzrēķināt PVN no Iesniedzēja sniegtajiem starpnieka pakalpojumiem (šo summu uzņēmums var konstatēt pēc tam, kad ir saņēmis rēķinu par sniegtajiem pakalpojumiem no pašnodarbinātas personas)? Vai šo ieņēmumu summu ar PVN var iegrāmatot, pamatojoties uz grāmatvedības izziņu vai arī nepieciešams izrakstīt nodokļu rēķinu?
Papildus tam, Iesniedzējs lūdz informēt par to, vai ir vēl kādi nosacījumi, kas Iesniedzējam jāievēro, lai korekti izpildītu Pievienotās vērtības nodokļa likuma prasības šim darījumam.   VID, izvērtējot Iesniedzēja iesniegumā izklāstīto faktu aprakstu un no minētajiem faktiem izrietošus konkrētus jautājumus, atbildes uz kuriem ir atkarīgas no to juridiska vērtējuma, sniedz šādu uzziņu. Atbildot uz Iesniedzēja iesniegumā uzdoto 1., 2. un 3.jautājumu (par saimnieciskā darījuma atspoguļošanu grāmatvedībā), paskaidrojam. Komerclikuma 45.pantā noteikts, ka komercaģents ir komersants, kas pilnvarots citas personas (principāla) vārdā un labā pastāvīgi slēgt darījumus ar trešajām personām vai arī sagatavot to noslēgšanu. Saskaņā ar Komerclikuma 46.pantu komercaģenta līgums slēdzams rakstveidā. Grāmatvedības principi, kas jāņem vērā, novērtējot gada pārskata posteņus, ir noteikti Gada pārskatu likuma 25.panta pirmajā daļā. Gada pārskatu likuma 25.panta pirmās daļas 8.punktā ir noteikts, ka gada pārskata posteņi jānovērtē atbilstoši šādam grāmatvedības principam – sabiedrības saimnieciskie darījumi jāiegrāmato un jāatspoguļo gada pārskatā, ņemot vērā to ekonomisko saturu un būtību, nevis tikai juridisko formu. Izvērtējot Iesniedzēja iesniegumā sniegto faktu aprakstu, VID secina, ka Iesniedzēja sadarbība ar trešajām personām (pašnodarbinātām personām) par pakalpojumu sniegšanu tiks veikta Iesniedzēja interesēs, lai nodrošinātu tā saimniecisko darbību – sniegtu sporta kluba pakalpojumus. Līdz ar to pēc darījuma ekonomiskā satura un būtības Iesniedzēja darbība nav uzskatāma par komercaģenta vai starpnieka darbību. Gada pārskatu likuma 4.panta trešajā daļā ir noteikts, ka gada pārskatam ir jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par sabiedrības līdzekļiem, saistībām, finansiālo stāvokli, peļņu vai zaudējumiem un naudas plūsmu. Saskaņā ar Gada pārskatu likuma 21.pantā noteikto neto apgrozījums ir ieņēmumi no sabiedrības pamatdarbības, produkcijas pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas, no kuriem atskaitīta tirdzniecības atlaide un citas piešķirtās atlaides, kā arī pievienotās vērtības nodoklis un citi nodokļi, kas tieši saistīti ar pārdošanu. Ministru kabineta 2011.gada 21.jūnija noteikumu Nr.488 „Gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi” 33.punktā ir noteikts, ka ieņēmumos iekļauj sabiedrības parastajā darbībā gūtos saimnieciskos labumus, kurus tā pati saņēmusi vai saņems un kuru rezultātā palielinās vai palielināsies tās pašu kapitāls bilancē. Ņemot vērā minēto, Iesniedzēja ieņēmumus veidos visa saņemtā atlīdzība par sporta kluba sniegtajiem pakalpojumiem, tai skaitā arī par pašnodarbinātās personas sniegtajām konsultācijām un palīdzību. Likuma „Par grāmatvedību” 7.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka grāmatvedības reģistros izdara ierakstus, kas pamatoti ar attaisnojuma dokumentiem. Attaisnojuma dokuments ir dokuments, kurš apliecina uzņēmuma saimnieciskā darījuma esamību un kurā ietverti šajā pantā noteiktie dokumenta rekvizīti un informācija par saimniecisko darījumu. Kases aparātu, kases sistēmu, specializēto ierīču un iekārtu (turpmāk – kases aparāts) lietošanas kārtību nosaka Ministru kabineta 2007.gada 2.maija noteikumi Nr.282 „Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība” (turpmāk – Ministru kabineta 2007.gada 2.maija noteikumi Nr.282). Atbilstoši Ministru kabineta 2007.gada 2.maija noteikumu Nr.282 42.punktā noteiktajam kases aparāta, kases sistēmas, specializētās ierīces vai iekārtas žurnālā (turpmāk – žurnāls) un Z pārskatā norādīto informāciju izmanto ierakstiem grāmatvedības reģistros. Saņemot samaksu par sporta kluba pakalpojumiem, Iesniedzējam jānodrošina darījuma un saņemtās samaksas reģistrēšana kases aparātā atbilstoši Ministru kabineta 2007.gada 2.maija noteikumu Nr.282 regulējumam. Ieņēmumus grāmatvedības reģistros atspoguļo pamatojoties uz informāciju kases aparāta žurnālā un Z pārskatā.       Atbildot uz Iesniedzēja iesniegumā uzdoto 4.jautājumu (parPVN piemērošanu), paskaidrojam. Pievienotās vērtības nodokļa likuma 4.panta pirmā daļa nosaka, ka saimnieciskā darbība ir jebkura sistemātiska, patstāvīga darbība par atlīdzību (tai skaitā jebkuru ražotāju, tirgotāju vai pakalpojumu sniedzēju darbība, lauksaimnieciska darbība). Pievienotās vērtības nodokļa likuma 5.panta pirmajā daļā noteikts, ka ar nodokli apliekamie darījumi ir šādi saimnieciskās darbības ietvaros iekšzemē veikti darījumi:
  • 1) preču piegāde (tai skaitā preču piegāde Eiropas Savienības teritorijā un preču eksports) par atlīdzību;
  • 2) pakalpojumu sniegšana par atlīdzību;
  • 3) preču iegāde Eiropas Savienības teritorijā par atlīdzību.
Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 6.panta trešo daļu, ja nodokļa maksātājs, kas darbojas savā vārdā, bet kādas citas personas interesēs, ir iesaistīts pakalpojumu sniegšanā, uzskata, ka nodokļa maksātājs pats saņēmis un sniedzis šos pakalpojumus. Ņemot vērā Iesniedzēja iesniegumā sniegto faktu aprakstu, Pievienotās vērtības nodokļa likuma izpratnē Iesniedzējs ir uzskatāms par konsultāciju pakalpojuma fitnesa jautājumos sniedzēju klientam. Pievienotās vērtības nodokļa likuma 34.panta pirmā daļa nosaka, ka preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas darījumā ar nodokli apliekamā vērtība ir atlīdzība par piegādātajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem. Tātad Iesniedzējam, gan tā sniegtā trenažieru zāles apmeklējuma pakalpojuma visa vērtība, gan klientam sniegtā fitnesa konsultācijas pakalpojuma visa vērtība ir apliekama ar PVN. Tā kā minētā samaksa ir apliekama ar PVN, reģistrējama kases aparātā atbilstoši Ministru kabineta 2007.gada 2.maija noteikumiem Nr.282 un grāmatvedības reģistros uzradāma pamatojoties uz informāciju kases aparāta žurnālā un Z pārskatā, tad grāmatvedības izziņa vai pievienotās vērtības nodokļu rēķins nav jānoformē.

BilancePLZ ir specializēts portāls, kas sniedz visaktuālāko informāciju par jaunumiem grāmatvedībā, nodokļos, likumdošanā un personāla jautājumos no praktizējošiem grāmatvežiem, revidentiem un citiem augstas klases finanšu ekspertiem.

Sazinieties ar mums:       [email protected]         67606110       Sekojiet mums:   Facebook
Izdevniecība   SIA "Lietišķās informācijas dienests", LR UR Reģ. Nr.: 40003129738, Graudu iela 68, Rīga LV-1058