0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

NODOKĻIVID vēl vairākos ēdināšanas uzņēmumos atklāj manipulācijas ar kases aparātu datiem

VID vēl vairākos ēdināšanas uzņēmumos atklāj manipulācijas ar kases aparātu datiem

Pagājušajā nedēļā Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID) Finanšu policijas pārvalde jau informēja, ka kāds sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, veicot nelikumīgas manipulācijas ar kases aparātu datiem, izvairījies no nodokļu nomaksas liela apmērā. Pēdējo mēnešu laikā ir atklāti vēl vairāki līdzīgi gadījumi, kad sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos tiek veiktas manipulācijas ar kases aparātu datiem, kā rezultātā netiek veikta nodokļu nomaksa valsts budžetā pilnā apjomā, taču klientiem, saņemot čekus, rodas maldīgs iespaids par darījuma likumību. VID amatpersonas laikā no šī gada septembra līdz novembrim, veicot kontroles pasākumus vairākos sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos, konstatēja, ka pircējiem par saņemto ēdināšanas pakalpojumu tiek izsniegts pirmčeks (starprēķins jeb klienta…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Pagājušajā nedēļā Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID) Finanšu policijas pārvalde jau informēja, ka kāds sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, veicot nelikumīgas manipulācijas ar kases aparātu datiem, izvairījies no nodokļu nomaksas liela apmērā. Pēdējo mēnešu laikā ir atklāti vēl vairāki līdzīgi gadījumi, kad sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos tiek veiktas manipulācijas ar kases aparātu datiem, kā rezultātā netiek veikta nodokļu nomaksa valsts budžetā pilnā apjomā, taču klientiem, saņemot čekus, rodas maldīgs iespaids par darījuma likumību. VID amatpersonas laikā no šī gada septembra līdz novembrim, veicot kontroles pasākumus vairākos sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos, konstatēja, ka pircējiem par saņemto ēdināšanas pakalpojumu tiek izsniegts pirmčeks (starprēķins jeb klienta rēķins), bet pēc norēķinu saņemšanas netiek izsniegts fiskālais čeks. Atšķirībā no fiskālā čeka, kas ir patiesais darījumu apliecinošais dokuments, pirmčeks kalpo tikai kā rēķins samaksai, taču tajā norādītā summa netiek uzrādīta uzņēmuma ienākumos. Vienā no uzņēmumiem, analizējot elektroniskās kases sistēmas kontrollentēs norādīto informāciju, VID amatpersonas konstatēja, ka viena mēneša laikā šādi pirmčeki ir izdrukāti par kopējo summu 68 371,98 euro un nav noslēgti ar fiskālo čeku, kas nozīmē, ka šī summa nav uzrādīta uzņēmuma ienākumos, un par to netiek veikti nodokļu maksājumi. Kādā citā ēdināšanas uzņēmumā (vienā no tā struktūrvienībām) tikai viena mēneša laikā vien izdrukāti pirmčeki par kopējo summu 21 204,19 euro, kas tāpat nav noslēgti ar fiskālajiem čekiem un attiecīgi nav uzrādīti uzņēmuma ienākumos. Uzņēmuma amatpersonas pirmčeku izsniegšanu skaidroja ar klientu atteikumiem no veiktā pasūtījuma, degustācijām un prezentācijām, kā arī ar to izmantošanu darbinieku apmācībās. Tomēr kases aparātu kontrollentās un pirmčekos uzrādītā informācija liecina, ka pirmčeki ir izsniegti par reāliem pasūtījumiem, jo šādas darbības veiktas regulāri katru dienu un visas dienas garumā, kā arī šādas darbības kontrollentās atspoguļojas arī par iepriekšējo periodu. Tas norāda uz to, ka šajos uzņēmumos netiek pilnībā reģistrēti un uzskaitīti visi gūtie ieņēmumi, tādējādi arī netiek veikta nodokļu nomaksa valsts budžetā pilnā apjomā. Par konstatētajiem pārkāpumiem grāmatvedības uzskaitē un izvairīšanos no pievienotās vērtības nodokļa nomaksas valsts budžetā divu uzņēmumu amatpersonām jau piemēroti administratīvie sodi saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.6 panta pirmajā daļā un 159.pantā noteikto. VID aicina iedzīvotājus pievērst uzmanību izsniegtajam darījumu apliecinošajam dokumentam, jo tikai fiskālais čeks apliecina, ka tajā norādītā summa ir uzrādīta arī uzņēmuma grāmatvedībā, un tikai šāds čeks kalpo patērētāju tiesību aizsardzības nodrošināšanai. VID uzskata, ka ir īstais brīdis noteikt izmaiņas elektronisko kases aparātu sistēmas lietošanā un tehniskajās prasībās, jo jaunās kases aparātu prasības ievērojami sekmētu nodokļu ieņēmumu pieaugumu un tādējādi palielinātos valsts iespējas atbalstīt dažādas sabiedrībai būtiskas jomas. Jau šobrīd Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 156.1 panta piektajā daļā ir paredzēta atbildība par kases aparāta, kases sistēmas, specializētās ierīces un iekārtas lietošanu, ja ir mainīta tās konstrukcija vai programma, ar ko tādējādi radīta iespēja slēpt vai samazināt ar nodokļiem un nodevām apliekamo objektu. Par šādu pārkāpumu uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 210 līdz 1400 euro, bet juridiskajām personām - no 430 līdz 4300 euro, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanas rīkus vai bez konfiskācijas. 166.6 pants. Grāmatvedības, pārskatu iesniegšanas un statistiskās informācijas noteikumu neievērošana Par normatīvajos aktos noteikto grāmatvedības kārtošanas nosacījumu neievērošanu, gada pārskatu neiesniegšanu attiecīgajos normatīvajos aktos noteiktajos termiņos vai nepilnīgu iesniegšanu attiecīgajām valsts institūcijām - uzliek naudas sodu fiziskajām personām vai valdes loceklim no septiņdesmit līdz četrsimt trīsdesmit euro, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā. 159.pants. Izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas Par izvairīšanos no nodokļu vai tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas, kā arī par ienākumu, peļņas vai citu ar nodokli apliekamo objektu slēpšanu (samazināšanu) - uzliek naudas sodu fiziskajām personām vai valdes loceklim no simt četrdesmit līdz divtūkstoš simt euro, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā. 156.1 pants. Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtības neievērošana, šo ierīču un iekārtu lietotāju un apkalpojošo dienestu pienākumu nepildīšana Par kases aparāta, kases sistēmas, specializētās ierīces un iekārtas lietošanu, ja ir mainīta tās konstrukcija vai programma, ar ko tādējādi radīta iespēja slēpt vai samazināt ar nodokļiem un nodevām apliekamo objektu, - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt desmit līdz tūkstoš četrsimt euro, bet juridiskajām personām - no četrsimt trīsdesmit līdz četrtūkstoš trīssimt euro, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanas rīkus vai bez konfiskācijas.