0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

PERSONĀLSDARBA TIESĪBASLBAS 2014. gadā gandarīta par jauno Arodbiedrību likumu un Darba likuma izmaiņām

LBAS 2014. gadā gandarīta par jauno Arodbiedrību likumu un Darba likuma izmaiņām

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) vadība par galveno sasniegumu aizvadītajā gadā uzskata pieņemto jauno Arodbiedrību likumu un grozījumus Darba likumā. Liels panākums ir arī minimālās algas paaugstināšana, ko jau sen prasīja LBAS, taču diemžēl tas nenotika vienlaikus ar neapliekamā minimuma paaugstināšanu. Savukārt šis gads aizritēs Latvijas prezidentūras ES Padomē un LBAS 25 darbības gadu zīmē. ARODBIEDRĪBU LIKUMS Jaunais Arodbiedrību likums stājās spēkā 2014.gada 1.novembrī. Šī likuma pārejas noteikumos teikts, ka Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs sešu mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas arodbiedrību reģistrā esošos ierakstus par arodbiedrībām, kuras nav izslēgtas no arodbiedrību reģistra, iekļauj biedrību un nodibinājumu reģistrā,…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) vadība par galveno sasniegumu aizvadītajā gadā uzskata pieņemto jauno Arodbiedrību likumu un grozījumus Darba likumā. Liels panākums ir arī minimālās algas paaugstināšana, ko jau sen prasīja LBAS, taču diemžēl tas nenotika vienlaikus ar neapliekamā minimuma paaugstināšanu. Savukārt šis gads aizritēs Latvijas prezidentūras ES Padomē un LBAS 25 darbības gadu zīmē. ARODBIEDRĪBU LIKUMS Jaunais Arodbiedrību likums stājās spēkā 2014.gada 1.novembrī. Šī likuma pārejas noteikumos teikts, ka Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs sešu mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas arodbiedrību reģistrā esošos ierakstus par arodbiedrībām, kuras nav izslēgtas no arodbiedrību reģistra, iekļauj biedrību un nodibinājumu reģistrā, nemainot ziņu apjomu un nepieprasot pārreģistrāciju. Arodbiedrības piecu gadu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas iesniedz Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram šā likuma un citu normatīvo aktu prasībām atbilstošus statūtus un informāciju par personām, kuras ir tiesīgas pārstāvēt arodbiedrību. Savukārt arodbiedrību struktūrvienības, kurām ir piešķirts juridiskās personas statuss, ir jāpārveido par patstāvīgajām vienībām līdz 2017.gada 31.decembrim. LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers: „Salīdzinot jauno ar veco likumu, nedaudz mainās reģistrācijas kārtība, mainās dokumentu izstrāde, piemēram, statūtu, atsevišķas normas tiek piemērotas arī no Biedrību un nodibinājuma likuma, bet, kas attiecas uz iespējām aizstāvēt arodbiedrību biedrus, paliek viss pa vecam.” GROZĪJUMI DARBA LIKUMĀ Kā sasniegumu LBAS vērtē Darba likuma 68. un 110.panta atstāšanu bez izmaiņām, pret ko asi iebilda darba devēji un daži Saeimas deputāti. LBAS neatbalstīja LDDK un dažu deputātu priekšlikumu grozīt Darba likuma 68. pantu, samazinot piemaksas apmēru par virsstundu darbu un darbu svētku dienās no 100% uz 50%. Savukārt Darba likuma 110.pantā ir noteikts, ka darba devējs nevar uzteikt darbu darbiniekam – arodbiedrības biedram bez saskaņošanas ar arodbiedrību. LBAS priekšsēdētājs P. Krīgers: „LBAS organizēja vēstuļu akciju „Rokas nost no Darba likuma”, kurā cilvēki pauda nepārprotamu attieksmi, ka 50% ir par maz un ir jāsaglabā 100% piemaksa par virsstundu darbu. Mēs esam konsultējušies ar Valsts ieņēmumu dienestu un atsevišķiem darba devējiem, kuri uzskata, ka 100% piemaksa par virsstundu darbu nav pārspīlēta. Paldies Saeimas deputātiem, kas šajā ziņā pauda dziļu izpratni par situāciju.” LBAS priekšsēdētāja vietnieks E.Baldzēns: „Darba likums ir pietiekami sabalansēts, un mēs neredzam ne ekonomisku, ne sociālu pamatu tām darba devēja pretenzijām, ko viņi izsaka par virsstundām vai arī jautājumu, kas skar saskaņojumu ar arodbiedrību arodbiedrības biedra atlaišanas gadījumā.” MINIMĀLĀS ALGAS PAAUGSTINĀŠANA Liels panākums ir arī ievērojama minimālās algas paaugstināšana, ko jau sen likumdevējiem un valdībai prasīja LBAS. Taču LBAS priekšsēdētājs P. Krīgers pauž viedokli, ka nepareizs lēmums bija to nedarīt vienlaikus ar neapliekamā minimuma paaugstināšanu: „Kamēr mēs vēl to saistījām kopā ar neapliekamā minimuma paaugstināšanu, tā vēl bija kaut kāda zināma skaidrība darba devējiem, tad viņi varēja balansēt ienākumus ar izdevumiem. Šobrīd ir skaidrs – viņiem palielinās izdevumu līmenis. Varēja neņemt nost procentu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, bet noņemt procentu sociālajā nodoklī, rezultātā darba devēji būtu vinnējuši šo vienu procentu, un ieguvēji būtu arī darbinieki.” LBAS priekšsēdētāja vietnieks E. Baldzēns uzsver, ka „minimālās algas celšana pat šādā deformētā veidā tomēr pakāpeniski izraisa citu algu kāpumu, kā tas, piemēram, ir redzams veselības aprūpes nozares budžetā, kurā ir paredzēts zemākā medicīnas personāla algu kāpums. Taču šobrīd tas ir deformējoši, jo tam vajadzēja būt reizē ar neapliekamā minimuma paaugstināšanu, kaut vai ar diferencēta neapliekamā minimuma ieviešanu, un tad tas būtu pavisam citādi.” NĀKAMO GADU INICIATĪVAS LBAS priekšsēdētāja vietnieks E. Baldzēns uzsver, ka nākamo gadu iniciatīvas vispirms būs saistītas ar darba samaksu nozarēs - tā būs veselība, izglītība, policija, kultūra. Turklāt jau ir panākts vienots viedoklis ar darba devēju organizācijām un Pašvaldību savienību par to, ka uzņēmumiem, kuros ir noslēgti koplīgumi, ir nepieciešamas nodokļu atlaides. Pie šīs iniciatīvas realizēšanas nākamajos gados tiks nopietni strādāts. LBAS priekšsēdētājs P.Krīgers, runājot par vēl šogad plānoto skolotāju streiku, uzsver, ka par šo ieguldīto, smago un atbildīgo darbu ir jāsaņem atbilstoša darba samaksa: „Tā ir jāsaņem par pamatdarbu, nevis par divām - trim slodzēm vai ar strādāšanu vairākās skolās. Ja to valsts nemēģina nekādā veidā novērtēt, tikai stāsta, ka izglītība ir prioritāte, bet maksāt par to nevēlas, tad streiks, protams, ir iespējams.” LBAS priekšsēdētāja vietniece Laimdota Marcinkēviča: „Pašreiz Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nespēj normāli sakārtot daudzus elementārus procesus. Darba samaksas sistēma nav nekāda ķīniešu ābece, tā visās valstīs tiek veidota pēc kontaktstundu un citu darbu principa, par kuru ir noteikts atalgojums, tikai mums tas ir ļoti, ļoti zems. Nav ko veidot mehānismus un vēl nezin ko, ir jāpaceļ šī latiņa, lai atalgojums par vienu stundu būtu normāls. Nedrīkst darba samaksas pozitīvas izmaiņas padarīt atkarīgas no tā, vai IZM izstrādās pietiekami pamatotu algas modeli un vai Ministru kabinets to pieņems. Tāpēc skolotājiem ir jāiet uz akcijām, lai darītu skaidri zināmu ministriem un pārējiem politiķiem – ja pēkšņi kaut kādu iemeslu dēļ IZM nespēs vai MK nepieņems, tad mēs vienalga darba samaksas kāpumu noteiktā apmērā prasām. Un tā ir jūsu darīšana, vai jūs protat savu darbu vai neprotat.” ŠIS GADS – LATVIJAS PREZIDENTŪRAS UN LBAS 25 DARBĪBAS GADU ZĪMĒ Latvijas prezidentūras ES Padomē, kas noritēs šī gada pirmajā pusgadā, pasākumu kalendārā ir iekļauti arī LBAS organizētie pasākumi. 26.-27.februārī Latviešu Biedrības namā notiks LBAS organizēta starptautiska arodbiedrību konference „Arodbiedrību loma ilgtspējīgas izaugsmes un darbavietu izveidē”. Konferencē piedalīsies dažādu jomu eksperti gan no Latvijas, gan citām valstīm, par arodbiedrību darbības labajiem piemēriem informēs Eiropas valstu arodbiedrību pārstāvji, savu dalību ir apstiprinājusi Eiropas arodbiedrību konfederācijas (ETUC) vadība. No 150 dalībniekiem puse būs ES valstu arodbiedrību pārstāvji, otra puse – no LBAS dalīborganizācijām. Savukārt 31.martā „Radison Blu Hotel Latvia” notiks sociālo partneru forums „Sociālā dialoga loma ekonomiskās izaugsmes un kvalitatīvu darbavietu nodrošināšanā”, kuru kopīgi organizē LBAS un LDDK. Savukārt 4.-6.jūnijā notiks starptautisks arodbiedrību jauniešu forums „Arodbiedrību jauniešu līdzdalības stiprināšana lēmumu pieņemšanā Eiropas un nacionālajā līmenī”.