0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

PERSONĀLSDARBA TIESĪBASPārrunā lauksaimniekiem būtiskos likumdošanas jautājumus

Pārrunā lauksaimniekiem būtiskos likumdošanas jautājumus

Piektdien, 23.janvārī notika ikmēneša Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvju sapulce. Ekonomikas ministres biroja vadītājs Gatis Ābele informēja par jautājumiem, kas attiecas uz enerģētikas nozares problēmu risināšanu - vairākkārtīgi diskutēto un neatrisināto jautājumu par elektroenerģijas tarifu samazināšanu, obligātās iepirkuma komponentes (OIK) nesamērīgajām likmēm, par ko maksā jebkurš elektroenerģijas patērētājs, kā arī Enerģētikas attīstības pamatnostādņu 2014.-2020.gadam projektu. Par šiem jautājumiem plašāka diskusija ar ekonomikas ministri Danu Reiznieci - Ozolu tiks rīkota 13.februārī. Ekonomikas ministrija solīja, ka pastāvēs uz to, lai tiktu saglabāts mikrouzņēmumu nodoklis 9% apmērā, veicinot nodokļu nomaksu un legālo nodarbinātību. Ražojošām saimniecībām vislielāko elektrības rēķina daļu sastāda sadales tīklu…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Piektdien, 23.janvārī notika ikmēneša Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvju sapulce. Ekonomikas ministres biroja vadītājs Gatis Ābele informēja par jautājumiem, kas attiecas uz enerģētikas nozares problēmu risināšanu - vairākkārtīgi diskutēto un neatrisināto jautājumu par elektroenerģijas tarifu samazināšanu, obligātās iepirkuma komponentes (OIK) nesamērīgajām likmēm, par ko maksā jebkurš elektroenerģijas patērētājs, kā arī Enerģētikas attīstības pamatnostādņu 2014.-2020.gadam projektu. Par šiem jautājumiem plašāka diskusija ar ekonomikas ministri Danu Reiznieci - Ozolu tiks rīkota 13.februārī. Ekonomikas ministrija solīja, ka pastāvēs uz to, lai tiktu saglabāts mikrouzņēmumu nodoklis 9% apmērā, veicinot nodokļu nomaksu un legālo nodarbinātību. Ražojošām saimniecībām vislielāko elektrības rēķina daļu sastāda sadales tīklu apkalpošanas izdevumi, kurus Ekonomikas ministrija centīšoties diferencēt, veidojot sistēmu, ka par sadales tīkla lietošanu maksātu visi pārvadē iesaistītie patērētāji - šis jautājums vēl ir projekta stadijā. Jaunas vēsmas elektroenerģijas tirgū varētu ienākt līdz ar jaunā kabeļa Zviedrija - Lietuva atvēršanu no 2016.gada, kas dos iespēju samazināt kopējā tarifa cenu. Bet pašreiz prioritāšu saraksta augšgalā ir atrisināt OIK jautājumu, lai samazinātu elektroenerģijas gala izmaksas pārstrādes uzņēmumiem. Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs informēja, ka Lauku attīstības programmas pasākums "Atbalsts ieguldījumiem lauksaimniecības un mežsaimniecības infrastruktūra attīstībā", kas attiecas uz meliorācijas sistēmu pārbūvi un atjaunošanu varētu būt pieejams nākamajā projektu iesniegumu pieņemšanas kārtā, kas orientējoši varētu būt aprīļa vai maija mēnesis. Paredzēts, ka piena nozares saimniecībām 2015.gada pirmajā ceturksnī tiks izmaksāts Eiropas Savienības piešķirtais pagaidu ārkārtas atbalsts piena ražotājiem 7,7 miljonu eiro apmērā. Tiešo maksājumu ietvarā - tiks maksāts brīvprātīgs saistītais atbalsts par slaucamām govīm, ņemot vērā pārraudzības periodu, pārraudzības ievērošanu atbilstoši noteikumiem, kā arī izslaukuma apjomu. Aptuvenā likme par dzīvnieku ievērojot prasības 2015.gadā varētu būt- 147 EUR/govi. Attiecībā uz enerģētikas nozari - SEG emisiju samazināšanu, un CO2 absorbciju, ko rada lauksaimniecības kultūru un meža augšanas process, ministrijas pārstāvji ziņoja, ka no 2021.gada sāksies pilnīgāka SEG emisiju uzskaite, līdz ar to arī zālāju un aramzemju SEG emisijas Latvijai būs jāuzskaita obligāti. Labklājības ministrs Uldis Augulis informēja, ka pētījumu par trešo valstu pilsoņu nodarbināšanas ekonomiskajiem ieguvumiem nav, tomēr attiecībā uz trešo valstu pilsoņu nodarbināšanu Latvijā šobrīd pastāv vairāki priekšnosacījumi viens no tiem ir, ka darba devējs nodrošina ārzemniekam darba samaksu, kas nav mazāka par vidējo mēneša darba algu valstī. Vienlaikus ministrijas pārstāvji vērš uzmanību, ka jāizmanto Latvijas darbaspēka potenciāls un jāveicina vietējā darbaspēka aktivizācija. Potenciālajiem darba devējiem jāvērš uzmanība arī uz jaunajām Nodarbinātības valsts aģentūras iespējām - ka ES fondu apmācību projektā ar 2015.gada 2.ceturksni būs pieejamas divas jaunas darbības: atbalsta sniegšana reģionālajai mobilitātei un apmācības pie darba devēja atsākšana.