0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

BIZNESSFINANSESMakroprudenciālās uzraudzības pasākumu ietvaros FKTK nosaka pretcikliskās kapitāla rezerves normu 0% apmērā

Makroprudenciālās uzraudzības pasākumu ietvaros FKTK nosaka pretcikliskās kapitāla rezerves normu 0% apmērā

Globālā finanšu krīze parādīja, ka mikroprudenciālā uzraudzība, kas pārsvarā fokusējās uz stabilitātes nodrošināšu individuālu finanšu institūciju līmenī, nebija pietiekama, lai nodrošinātu finanšu sistēmas stabilitāti kopumā. Tāpēc, papildus iepriekšējai uzraudzības pieejai, tiek ieviesta makroprudenciālā uzraudzība, kas paredz atbilstošu pasākumu veikšanu, ja pieaug cikliskie (piemēram, pārmērīgs kreditēšanas pieaugums) vai strukturālie (piemēram, saistībā ar sistēmiski nozīmīgām (too big to fail) kredītiestādēm) sistēmiskie riski. Šādos gadījumos var tikt piemēroti attiecīgi instrumenti - ieviestas kapitāla rezerves normas, paaugstinātas minimālās kapitāla un likviditātes prasības, noteikti stingrāki lielo riska darījumu ierobežojumi u.c. Latvijā makroprudenciālās uzraudzības iestāde ir Latvijas Banka. Savukārt…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
fondi
Foto: Wikimedia commons
Globālā finanšu krīze parādīja, ka mikroprudenciālā uzraudzība, kas pārsvarā fokusējās uz stabilitātes nodrošināšu individuālu finanšu institūciju līmenī, nebija pietiekama, lai nodrošinātu finanšu sistēmas stabilitāti kopumā. Tāpēc, papildus iepriekšējai uzraudzības pieejai, tiek ieviesta makroprudenciālā uzraudzība, kas paredz atbilstošu pasākumu veikšanu, ja pieaug cikliskie (piemēram, pārmērīgs kreditēšanas pieaugums) vai strukturālie (piemēram, saistībā ar sistēmiski nozīmīgām (too big to fail) kredītiestādēm) sistēmiskie riski. Šādos gadījumos var tikt piemēroti attiecīgi instrumenti - ieviestas kapitāla rezerves normas, paaugstinātas minimālās kapitāla un likviditātes prasības, noteikti stingrāki lielo riska darījumu ierobežojumi u.c. Latvijā makroprudenciālās uzraudzības iestāde ir Latvijas Banka. Savukārt Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) saskaņā ar Kredītiestāžu likumu ir atbildīga par makroprudenciālās uzraudzības instrumentu piemērošanu. Tāpēc, sākot ar šo gadu, FKTK reizi ceturksnī noteiks un publiskos pretcikliskās kapitāla rezerves (PKR) normu darījumiem ar Latvijas rezidentiem, ko 12 mēnešus pēc noteikšanas sāks izmantot Latvijas un ārvalstu bankas, bet noteiktajos gadījumos arī ieguldījumu brokeru sabiedrības, veicot kredītiestādei specifiskās PKR normas aprēķinu. PKR ir paredzēta, lai nodrošinātu, ka kredītiestādes ekonomiskās izaugsmes laikā uzkrāj pietiekamu kapitāla bāzi, lai varētu absorbēt zaudējumus lejupslīdes laikā - tā kalpos kā sava veida "drošības spilvens" kredītiestādēm, lai tās būtu spējīgas turpināt kreditēšanu arī nelabvēlīgos ekonomiskos apstākļos. Kredītiestādei specifiskās PKR normas aprēķinā jāņem vērā kredītiestādes darījumu ģeogrāfiskā struktūra un attiecīgajās valstīs noteiktās PKR normas. Ņemot vērā, ka kopējā makroekonomiskā un finanšu sektora situācija ir raksturojama kā stabila, un, ka kopējais kredītportfelis samazinās, šobrīd FKTK noteiktā PKR norma riska darījumiem ar Latvijas rezidentiem ir 0% apmērā. Šo normu kredītiestādei specifiskās PKR normas aprēķinā būs jāsāk izmantot no 2016. gada 1.februāra, bet tā kā norma noteikta 0% apmērā, papildu kapitāla rezerves prasība darījumiem ar Latvijas rezidentiem bankām nebūs nepieciešama. Saskaņā ar pašreizējām kreditēšanas un iekšzemes kopprodukta izaugsmes tempu prognozēm, arī tuvāko divu gadu laikā šo normu nebūs nepieciešams paaugstināt. PKR tiek noteikta, balstoties uz vairākiem rādītājiem - attiecīgajam ceturksnim aprēķināto PKR orientieri, mainīgajiem lielumiem, kurus uzskata par būtiskiem cikliskā sistēmiskā riska novērtēšanai, kā arī spēkā esošajām Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas rekomendācijām. Makroprudenciālā uzraudzība Latvijā Latvijā makroprudenciālās uzraudzības iestāde ir Latvijas Banka. Latvijas Banka, Finanšu ministrija un Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir noslēgušas vienošanos par sadarbību finanšu stabilitātes veicināšanā, un 2013. gadā tika izveidota Makrouzraudzības padome. Makrouzraudzības padomes sēdes vada Latvijas Bankas prezidents un tās dalībnieki ir finanšu ministrs un FKTK priekšsēdētājs. Plašākā informācija par pretcikliskās kapitāla rezerves piemērošanu - FKTK mājas lapas sadaļā "Makroprudenciālā uzraudzība": http://www.fktk.lv/lv/publikacijas/makroprudenciala_uzraudziba/pretcikliska_kapitala_rezerve/2015-01-23_pretcikliska_kapitala_rezerve/