0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

BIZNESSFINANSESFinanšu ministrs: Godprātīgs ES fondu līdzekļu izlietojums ir atbildība pret nodokļu maksātājiem

Finanšu ministrs: Godprātīgs ES fondu līdzekļu izlietojums ir atbildība pret nodokļu maksātājiem

Finanšu ministrs Jānis Reirs trešdien, 25.februārī, atklāja Eiropas Komisijas organizēto Baltijas valstu semināru pret krāpšanu un korupciju Eiropas Savienības (ES) strukturālo un investīciju fondu līdzekļu izlietojumā. Uzrunājot klātesošos, ministrs norādīja, ka godprātīgam ES fondu līdzekļu izlietojumam, kā arī krāpšanas novēršanai jāpievērš īpaša uzmanība. Tas ir ieguldījums visas ES labklājībā. "ES fondu līdzekļi ir ikviena nodokļu maksātāja ieguldījums mūsu kopējā nākotnē un labklājībā. Tādēļ Finanšu ministrija kā ES fondu vadošā un revīzijas iestāde Latvijā rūpējas par godprātīgu un caurspīdīgu līdzekļu izlietojumu ES fondu projektos. Īpaša uzmanība tiek pievērsta krāpniecības novēršanai," norādīja finanšu ministrs Jānis…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Foto: Finanšu ministrija
Foto: Finanšu ministrija

Finanšu ministrs Jānis Reirs trešdien, 25.februārī, atklāja Eiropas Komisijas organizēto Baltijas valstu semināru pret krāpšanu un korupciju Eiropas Savienības (ES) strukturālo un investīciju fondu līdzekļu izlietojumā. Uzrunājot klātesošos, ministrs norādīja, ka godprātīgam ES fondu līdzekļu izlietojumam, kā arī krāpšanas novēršanai jāpievērš īpaša uzmanība. Tas ir ieguldījums visas ES labklājībā.

"ES fondu līdzekļi ir ikviena nodokļu maksātāja ieguldījums mūsu kopējā nākotnē un labklājībā. Tādēļ Finanšu ministrija kā ES fondu vadošā un revīzijas iestāde Latvijā rūpējas par godprātīgu un caurspīdīgu līdzekļu izlietojumu ES fondu projektos. Īpaša uzmanība tiek pievērsta krāpniecības novēršanai," norādīja finanšu ministrs Jānis Reirs.

Kā uzsvēra ministrs, visas ES dalībvalstis, kas apgūst ES fondu finansējumu, saskaras ar tā negodprātīgas izlietošanas jautājumiem. Tomēr kopīgiem spēkiem un mācoties no citu pieredzes, iespējams sasniegt izvirzītos mērķus krāpniecības novēršanā, jo tas skar ne tikai nacionālo, bet arī visas ES budžeta finansējumu.

Līdz šim Krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienests Latvijā aktīvi izrādījis atbalstu Eiropas krāpšanas apkarošanas birojam. Tāpat citas nacionāla līmeņa ES fondu administrēšanā iesaistītās institūcijas strādā pie krāpšanas risku novēršanas un efektīvas kontroles sistēmas izveides.

Piemēram, 2007.-2013. ES fondu plānošanas periodā no vairāk kā 6000 fiksētajām neatbilstībām tikai 72 konstatētas aizdomas par krāpšanu vai reāli krāpšanas gadījumi. Par tiem arī ziņots Eiropas krāpšanas apkarošanas birojam. Ar katru gadu atklāto gadījumu skaits pieaug, kas skaidrojams ar Latvijas Krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienesta veiksmīgo sadarbību starp administrējošām un tiesībsargājošām iestādēm.

"Jaunajā ES fondu plānošanas periodā gaidāmi vairāki būtiski uzlabojumi, kas atvieglos darbu gan finansējuma saņēmējiem, gan vadības iestādēm. Arī krāpšanas un korupcijas jomā svarīgi problēmas risināt jau jaunā plānošanas perioda sākumā - tas nodrošinās efektīvāku un mērķtiecīgāku finansējuma ieguldījumu visa perioda garumā," klātesošajiem norādīja ministrs.

Lai sasniegtu izvirzītos mērķus krāpšanas novēršanā, Latvija jau daudz sasniegusi. Piemēram, 2014.gadā panākta konceptuāla vienošanās starp ES finanšu interešu aizsardzības koordinācijas padomes locekļiem. Tā paredz, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam tiks atspoguļota kopējā korupcijas un krāpšanas apkarošanas politika ES finanšu interešu aizsardzībai.

Ne mazāk svarīga ir ES fondu vadībā iesaistīto iestāžu, kā arī tiesībsargājošo iestāžu darbinieku kapacitātes stiprināšana, savstarpējās sadarbības veicināšana un zināšanu pilnveidošana. Līdz ar to arī 2014.-2020.gada plānošanas periodā plānots turpināt labo praksi, organizējot pieredzes apmaiņas pasākumus, tajos iesaistot gan tiesībsargājošās, gan ES fondu vadībā iesaistītās iestādes.