Finanšu ministrs: Godprātīgs ES fondu līdzekļu izlietojums ir atbildība pret nodokļu maksātājiem
Finanšu ministrs Jānis Reirs trešdien, 25.februārī, atklāja Eiropas Komisijas organizēto Baltijas valstu semināru pret krāpšanu un korupciju Eiropas Savienības (ES) strukturālo un investīciju fondu līdzekļu izlietojumā. Uzrunājot klātesošos, ministrs norādīja, ka godprātīgam ES fondu līdzekļu izlietojumam, kā arī krāpšanas novēršanai jāpievērš īpaša uzmanība. Tas ir ieguldījums visas ES labklājībā. "ES fondu līdzekļi ir ikviena nodokļu maksātāja ieguldījums mūsu kopējā nākotnē un labklājībā. Tādēļ Finanšu ministrija kā ES fondu vadošā un revīzijas iestāde Latvijā rūpējas par godprātīgu un caurspīdīgu līdzekļu izlietojumu ES fondu projektos. Īpaša uzmanība tiek pievērsta krāpniecības novēršanai," norādīja finanšu ministrs Jānis…
Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu
Finanšu ministrs Jānis Reirs trešdien, 25.februārī, atklāja Eiropas Komisijas organizēto Baltijas valstu semināru pret krāpšanu un korupciju Eiropas Savienības (ES) strukturālo un investīciju fondu līdzekļu izlietojumā. Uzrunājot klātesošos, ministrs norādīja, ka godprātīgam ES fondu līdzekļu izlietojumam, kā arī krāpšanas novēršanai jāpievērš īpaša uzmanība. Tas ir ieguldījums visas ES labklājībā.
"ES fondu līdzekļi ir ikviena nodokļu maksātāja ieguldījums mūsu kopējā nākotnē un labklājībā. Tādēļ Finanšu ministrija kā ES fondu vadošā un revīzijas iestāde Latvijā rūpējas par godprātīgu un caurspīdīgu līdzekļu izlietojumu ES fondu projektos. Īpaša uzmanība tiek pievērsta krāpniecības novēršanai," norādīja finanšu ministrs Jānis Reirs.
Kā uzsvēra ministrs, visas ES dalībvalstis, kas apgūst ES fondu finansējumu, saskaras ar tā negodprātīgas izlietošanas jautājumiem. Tomēr kopīgiem spēkiem un mācoties no citu pieredzes, iespējams sasniegt izvirzītos mērķus krāpniecības novēršanā, jo tas skar ne tikai nacionālo, bet arī visas ES budžeta finansējumu.
Līdz šim Krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienests Latvijā aktīvi izrādījis atbalstu Eiropas krāpšanas apkarošanas birojam. Tāpat citas nacionāla līmeņa ES fondu administrēšanā iesaistītās institūcijas strādā pie krāpšanas risku novēršanas un efektīvas kontroles sistēmas izveides.
Piemēram, 2007.-2013. ES fondu plānošanas periodā no vairāk kā 6000 fiksētajām neatbilstībām tikai 72 konstatētas aizdomas par krāpšanu vai reāli krāpšanas gadījumi. Par tiem arī ziņots Eiropas krāpšanas apkarošanas birojam. Ar katru gadu atklāto gadījumu skaits pieaug, kas skaidrojams ar Latvijas Krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienesta veiksmīgo sadarbību starp administrējošām un tiesībsargājošām iestādēm.
"Jaunajā ES fondu plānošanas periodā gaidāmi vairāki būtiski uzlabojumi, kas atvieglos darbu gan finansējuma saņēmējiem, gan vadības iestādēm. Arī krāpšanas un korupcijas jomā svarīgi problēmas risināt jau jaunā plānošanas perioda sākumā - tas nodrošinās efektīvāku un mērķtiecīgāku finansējuma ieguldījumu visa perioda garumā," klātesošajiem norādīja ministrs.
Lai sasniegtu izvirzītos mērķus krāpšanas novēršanā, Latvija jau daudz sasniegusi. Piemēram, 2014.gadā panākta konceptuāla vienošanās starp ES finanšu interešu aizsardzības koordinācijas padomes locekļiem. Tā paredz, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam tiks atspoguļota kopējā korupcijas un krāpšanas apkarošanas politika ES finanšu interešu aizsardzībai.
Ne mazāk svarīga ir ES fondu vadībā iesaistīto iestāžu, kā arī tiesībsargājošo iestāžu darbinieku kapacitātes stiprināšana, savstarpējās sadarbības veicināšana un zināšanu pilnveidošana. Līdz ar to arī 2014.-2020.gada plānošanas periodā plānots turpināt labo praksi, organizējot pieredzes apmaiņas pasākumus, tajos iesaistot gan tiesībsargājošās, gan ES fondu vadībā iesaistītās iestādes.
wpDiscuz
Abonē portālu tikai par €12 / mēnesī Pirmās 30 dienas tikai par 1 €
Mēs izmantojam nepieciešamās sīkdatnes, lai analizētu apmeklējuma plūsmu un nodrošinātu savu interneta resursu pieejamību. Mēs analizējam, kā lietotāji izmanto mūsu interneta resursus un dalāmies ar datiem ar sociālo tīklu, reklāmas un datu analītikas partneriem, kas var izmantot šo informāciju, sniedzot savus pakalpojumus.Lasīt vairāk ...
Turpinot lietot mūsu tīmekļa vietni, jūs apstiprināt mūsu sīkdatnes. Apstiprināt visas
Ja vēlaties mainīt savus sīkdatņu iestatījumus, klikšķiniet uz PERSONALIZĒT, lai sniegtu kontrolētu piekrišanu.
Sīkdatnes
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili ir mazi teksta faili, ko var izmantot tīmekļa vietnēs, lai lietotāja pieredzi padarītu efektīvāku.
Likums nosaka, ka mēs varam saglabāt sīkfailus jūsu ierīcē, ja tie ir pilnīgi nepieciešams šīs vietnes darbībai. Citu veidu sīkfailiem ir nepieciešama jūsu atļauja.
Šī vietne izmanto dažādu veidu sīkdatnes. Daži sīkfaili tiek izvietoti pēc trešās puses pakalpojumiem, kas parādās mūsu lapās.
Jūs varat jebkurā laikā mainīt vai atsaukt savu piekrišanu, izmantojot mūsu tīmekļa vietnes sadaļu Sīkdatņu deklarēšana.
Personas datu apstrādes politikā varat uzzināt, kas mēs esam, kā jūs varat ar mums sazināties un kā mēs apstrādājam personas datus.
Jūsu piekrišana attiecas uz šādām jomām: www.plz.lv
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
Statistikas sīkfaili palīdz tīmekļa vietņu īpašniekiem izprast, kā apmeklētāji mijiedarbojas ar tīmekļa vietnēm, vācot un anonīmi pārskatot informāciju.
Mārketinga sīkfaili tiek izmantoti, lai sekotu līdzi apmeklētājiem tīmekļa vietnēs. Nolūks ir parādīt atbilstošas un atsevišķus lietotājus interesējošas reklāmas, tādējādi tās ir daudz izdevīgākas izdevējiem un trešo personu reklāmdevējiem.