Šajā gadījumā nodokļa maksātājs, nosakot ar nodokli apliekamo ienākumu, nav tiesīgs piemērot saimnieciskās darbības izdevumus. Savukārt pakalpojuma saņēmēja komercsabiedrība no izmaksātās atlīdzības ietur iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas kā no algota darba ienākuma.

Ja fiziskā persona reģistrējas kā saimnieciskās darbības veicēja Valsts ieņēmumu dienestā pirms uzņēmuma līguma noslēgšanas, tā pati maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas kā pašnodarbināta persona. Atgādinām, ka Civillikuma 2212.pantā ir noteikts, ka ar uzņēmuma līgumu viena puse uzņemas izpildīt otrai par zināmu atlīdzību ar saviem darba rīkiem un ierīcēm kādu pasūtījumu, izgatavot kādu lietu vai izvest galā kādu pasākumu. Savukārt, Civillikuma 2213. pants nosaka, ka uzņēmējam jāizpilda pasūtījums saskaņā ar līgumu un jānodod pasūtītājam ar pieņemšanas-nodošanas aktu. Uzņēmuma jeb pakalpojuma līgumu raksturojošie kritēriji ir:

•  līgumā darba rezultāts noteikts konkrēti (piemēram: izstrādāt mācību materiālu);
• līguma rezultāts parasti tiek nodots pasūtītājam ar pieņemšanas – nodošanas aktu;
• fiziska persona, izmantojot savus resursus (telpas, iekārtas u.tml.), patstāvīgi veic pakalpojumu ārpus darba tiesiskajām attiecībām, pamatojoties uz noslēgtajā pakalpojumu līgumā ietvertajiem nosacījumiem;
• pasūtītājs pakalpojumu līguma izpildītājam neapmaksā atvaļinājumus, komandējumus un „A“ slimības lapu.