0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

NODOKĻIUzņēmējs: Grozījumi Mikrouzņēmuma nodokļa likumā ir pretrunā ar Satversmi un iznīcina šī nodokļa jēgu
NODOKĻI

Uzņēmējs: Grozījumi Mikrouzņēmuma nodokļa likumā ir pretrunā ar Satversmi un iznīcina šī nodokļa jēgu

Pagājušajā nedēļa Saeima trešajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Mikrouzņēmuma nodokļa likumā, kas kardināli maina pastāvošo regulējumu. Kā izriet no Saeimā pieņemtajiem grozījumiem, tad pašu būtiskāko grozījumu daļu - nozares, kurās nevarēs piemērot mikrouzņēmuma nodokli - noteiks Ministru kabinets. Ņemot vērā iepriekš publiski izskanējušos Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētāja Kārļa Šadurska paziņojumus, kurš šos grozījumus ir iniciējis, tad var droši paredzēt, ka juristi, grāmatveži, konsultanti un citas šobrīd nezināmas nozares būs šo "nelabvēlīgo" nozaru skaitā, jo Ministru kabinetu kontrolē tas pats politiskais spēks, kurš panāca konkrēto grozījumu pieņemšanu, uzskata uzņēmējs, jurisprudences maģistrs Reinis Bērziņš. Latvijā ir tūkstošiem cilvēku, kas strādā jurisprudences, grāmatvedības…

Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies
.

3 KOMENTĀRI

Pierakstīties
Paziņot par
3 Komentāri
jaunākie
vecāki populārakie
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Inga Dižā
in***@denomin.lv
8 gadi atpakaļ

Jāorganizējas kopīgi, lai varētu iesniegt Latvijas Valsts prezidentam lūgumu nodot otrreizējai caurlūkošanai šos likuma grozījumus saskaņā ar Satversmes 71.panta noteikumiem.

0
***
***
8 gadi atpakaļ

Lūdzu, grāmatvežu, juristu un citu “apdraudēto un riskanto” profesiju pārstāvju asociācijas-rīkojamies! Vācam parakstus un aizstāvam MU nodokļu maksāšanas izvēles iespēju!

0
***
***
8 gadi atpakaļ

Oblogāti jācīnās. Grāmatvežiem , Juristiem un konsultantiem, vienmēr ir ierobežojumi – ja necīnīsimies tad arī šoreiz tā notiks. (fiksētos nodokļus neatļāva maksāt, autoratlīdzības nevar maksāt un tagad arī mikro) Tas tiešām ir absolūti netaisnīgi. Reini Bērziņ lūdzu cīnamies par vienlīdzīgu principu visiem.

0
nodokliPagājušajā nedēļa Saeima trešajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Mikrouzņēmuma nodokļa likumā, kas kardināli maina pastāvošo regulējumu. Kā izriet no Saeimā pieņemtajiem grozījumiem, tad pašu būtiskāko grozījumu daļu - nozares, kurās nevarēs piemērot mikrouzņēmuma nodokli - noteiks Ministru kabinets. Ņemot vērā iepriekš publiski izskanējušos Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētāja Kārļa Šadurska paziņojumus, kurš šos grozījumus ir iniciējis, tad var droši paredzēt, ka juristi, grāmatveži, konsultanti un citas šobrīd nezināmas nozares būs šo "nelabvēlīgo" nozaru skaitā, jo Ministru kabinetu kontrolē tas pats politiskais spēks, kurš panāca konkrēto grozījumu pieņemšanu, uzskata uzņēmējs, jurisprudences maģistrs Reinis Bērziņš. Latvijā ir tūkstošiem cilvēku, kas strādā jurisprudences, grāmatvedības un konsultāciju jomā, kas ir izvēlējušies maksāt mikrouzņēmuma nodokli. Šajās nozarēs ir nelieli ražošanas izdevumi, kas padara mikrouzņēmuma nodokli par panesamu un ļauj no ienākumiem nomaksāt pilnīgi visus nodokļus, neveicot sarežģītu un dārgu grāmatvedības uzskaiti, kā tas būtu pašnodarbinātā vai parastā nodokļu režīma, kapitālsabiedrības gadījumā. Mikrouzņēmuma nodoklis ir nodokļu režīms, kas veicina nodokļu maksāšanu nevis savas likmes izmēra dēļ, jo pāris procentpunkti no neliela apgrozījuma absolūtos skaitļos ir paciešama summa, bet gan nodokļa režīma vienkāršības, uzskatāmības un prognozējamības dēļ. Tas ļauj precīzi plānot savus izdevumus un akumulēt līdzekļus laicīgai nodokļu nomaksai. Savukārt pie neliela apgrozījuma sarežģītā un neprognozējama nodokļu uzskaites sistēma rada objektīvu pamatu un saimniecisku nepieciešamību optimizēt izdevumus, kas gala rezultātā ilgtermiņā mazina valsts nodokļu ieņēmumus, bet uzņēmēju novirza "pelēkajā" saimnieciskās darbības zonā, pauž R. Bērziņš. Pieņemtie grozījumi iznīcina likuma ekonomisko jēgu un rupji pārkāpj Latvijas Republikas Satversmi, kas tā stāšanās spēkā gadījumā būs pamats pieteikumam Satversmes tiesā. Nododot tiesības izvēlēties nozares, kurās nevarēs piemērot mikrouzņēmuma nodokļu režīmu, Ministru kabinetam tiek pārkāpta Saeimas kompetence likumdošanas jomā, kas ir noteikta Satversmes 64.pantā. Kā arī tīši šis jautājums ir izslēgts no publiskas diskusijas Saeimā, lai maldinātu Latvijas tautu par patieso šo grozījumu ietekmi uz tautsaimniecību. Ministru kabinetam saskaņā ar Ministru kabineta iekārta likuma 31.panta tvēruma vēsturisko un teleoloģisko iztulkojumu ir tiesības pieņemt ārējus normatīvus aktus tikai, lai precizētu vai paplašinātu likumdevēja gribu, kas skaidri un noteikti pausta pašā likumā. Apstrīdētajā Mikrouzņēmuma nodokļa likuma redakcijā šāda pilnvarojuma nav. Ir deleģētas neierobežotas beznosacījuma tiesības kardināli lemt par likuma piemērojamību. Lai arī ar īpašu pantu tiek noteikts likuma mērķis, taču tā ir klaji formāla un ar tiesisku saturu nepiepildīta norma, kas nenosaka neko. To savā tiesiskajā nihilismā varētu salīdzināt ar grozījumiem Krimināllikumā, kur Ministru kabinetam tiek deleģētas tiesības piešķirt imunitāti konkrētām amatpersonām par kukuļņemšanu vai liegt tiesības, piemēram, uz apelāciju konkrētām personām vai to grupām, salīdzina R. Bērziņš. Ja Saeima ir nolēmusi noteikt nozaru sarakstu, kurās nevarēs piemērot konkrēto vai kādu citu nodokļu režīmu, tad šim sarakstam būtu jābūt iekļautam pašā likumā. Lai vēlētājs skaidri redzētu, kādas intereses deputāts pārstāv un kādus solījumus pilda. Jo visi politiskie spēki pirms vēlēšanām solīja saglabāt mikrouzņēmuma nodokļa regulējumu, nevis iznīcināt to. Likumu Saeimā ir atbalstījuši 67 deputāti, un publiski tas tiek deklarēts kā panākums. Taču īstenība ir pilnīgi pretējā un, kad patieso likumu grozījumu jēga būs faktiski jūtama, tad atbildīgie lēmumu pieņēmēji noslēpsies aiz ministriju algoto ierēdņu mugurām, kuriem tauta nevar izteikt savu nosodījumu, izsvītrojot tos no vēlēšanu sarakstiem. Tādā veidā tiek pārkāpts Satversmes 1.pantā noteiktais fundamentālais princips, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, jo demokrātija nav iedomājam bez varu dalīšanas. Nosakot nozares, kurām var tikt piemērots vai nepiemērots mikrouzņēmuma nodoklis, tiek pārkāpts Satversmes 91.pantā noteiktais vienlīdzības princips, kuru jau vairākos spriedumos ir skaidri definējusi Satversmes tiesa, nosakot, ka šis princips ir piemērojam personām, kas atrodas salīdzināmos apstākļos un ka noteiktajiem ierobežojumiem ir jābūt samērīgam ar labumu, ko no tā gūst sabiedrība. Neko no tā konkrētais likums neparedz, pauž R. Bērziņš. Populistiski tiek piesaukti gan mazie sociālā nodokļa maksājumi, gan negodprātīgi nodokļi maksātāji, kas izmanot šo nodokļu režīmu, lai sadalītu lielu uzņēmumu mazos, tādejādi izvairoties no algas nodokļa maksāšanas. Taču absolūti nav skaidrs, kā šie riski tiek novērsti ar nozaru ierobežojumiem. Ar negodprātīgiem nodokļu maksātājiem ir jācīnās administratīvām metodēm, veicot kontroles pasākumus, jo likumā ir tieši aizliegtas minētās shēmas. Savukārt sociālais budžets un katras konkrētās personas labklājība, sasniedzot pensionēšanas vecumu, ir atkarīga no valsts tautsaimniecības attīstības, kuru konkrētie grozījumi ietekmē negatīvi, jo veicina "ēnu" ekonomiku un palielina bezdarbu. Reinis Bērziņš aicina visus, kurus skar šis jautājums, vērsties pie Latvijas Valsts prezidenta, lūdzot nodot otrreizējai caurlūkošanai šos likuma grozījumus saskaņā ar Satversmes 71.panta noteikumiem.

BilancePLZ ir specializēts portāls, kas sniedz visaktuālāko informāciju par jaunumiem grāmatvedībā, nodokļos, likumdošanā un personāla jautājumos no praktizējošiem grāmatvežiem, revidentiem un citiem augstas klases finanšu ekspertiem.

Sazinieties ar mums:       [email protected]         67606110       Sekojiet mums:   Facebook
Izdevniecība   SIA "Lietišķās informācijas dienests", LR UR Reģ. Nr.: 40003129738, Graudu iela 68, Rīga LV-1058