0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

JAUTĀJUMI UN ATBILDESJaunie grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā cīnās ar shēmotājiem, precizē definīcijas
JAUTĀJUMI UN ATBILDES

Jaunie grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā cīnās ar shēmotājiem, precizē definīcijas

Jautājums. Kādas jaunas izmaiņas mikrouzņēmumu dzīvē ienesīs jaunie grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā? Uz jautājumu atbild Astra Kaļāne, Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore. Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā tapa pēdējā pusgada laikā. Sākotnēji likumā bija  plānots mazliet savādāks t.s. pretizvairīšanās normu regulējums, taču, analizējot jautājumu padziļināti un veidojot grozījumus tādus, lai jaunās normas varētu stāties spēkā, sākot no 2012. gada 1. janvāri, tika nolemts pretizvairīšanās normas iestrādāt galvenokārt likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, jo pretizvairīšanās pasākums ir efektīvs tikai tad, ja tas iespaido  to  personu, kas plāno nodokļa optimizācijas pasākumus (runa ir par tiem lielajiem uzņēmumiem, kas nodokļu optimizācijas nolūkos savus…

Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies
.
Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Astra KaļāneJautājums. Kādas jaunas izmaiņas mikrouzņēmumu dzīvē ienesīs jaunie grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā? Uz jautājumu atbild Astra Kaļāne, Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore. Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā tapa pēdējā pusgada laikā. Sākotnēji likumā bija  plānots mazliet savādāks t.s. pretizvairīšanās normu regulējums, taču, analizējot jautājumu padziļināti un veidojot grozījumus tādus, lai jaunās normas varētu stāties spēkā, sākot no 2012. gada 1. janvāri, tika nolemts pretizvairīšanās normas iestrādāt galvenokārt likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, jo pretizvairīšanās pasākums ir efektīvs tikai tad, ja tas iespaido  to  personu, kas plāno nodokļa optimizācijas pasākumus (runa ir par tiem lielajiem uzņēmumiem, kas nodokļu optimizācijas nolūkos savus darbiniekus atlaida no darba un lika reģistrēties par mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem). Shēmot tik viegli vairs nevarēs Savukārt Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likumā ir iestrādātas divas pretizvairīšanās normas. Viena  no tām ir vērsta uz tādiem mikrouzņēmumiem, kuri neuzrāda apgrozījumu. Atgādināšu, ka  MUN rēķina no apgrozījuma un  ja apgrozījuma nav, tad nodoklis ir nulle. Tas tiek izmantots nodokļu optimizācijas nolūkos parasti tad, ja mikrouzņēmumam (MU) ir saistītais lielais uzņēmums, kas ļauj manipulēt ar naudas plūsmu. Proti, nauda tiek samaksāta pirms MU statusa iegūšanas vai pēc tā zaudēšanas, tādējādi izvairoties no nodokļa  MUN maksāšanas periodā, jo naudas plūsmu nodrošina saistītais lielais uzņēmums, kura paša nodokļu apmēru tieši neiespaido naudas plūsmas novirzīšana laikā. Lai izskaustu šādas nodokļu optimizācijas shēmas, jaunā norma Mikrouzņēmumu nodokļa likumā nosaka: ja MU pietiekami ilgu laiku nav apgrozījuma, tad uzņēmums nākamajā taksācijas periodā vairs nevar būt MUN maksātājs. Lai ar šo normu nediskriminētu uzņēmumus, kas tikko sāk uznēmējdarbību un kuru biznesā varētu būt situācijas, kad 5-6 mēnešiem uzņēmumam apgrozījuma nav (biznesam raksturīga sezonalitāte, vajadzīgs laiks, lai saražotu preci utt.), likumā atrunāti divi varianti. Pirmais. Ja MU dibināts taksācijas gada 1. ceturksnī (taksācijas gads sākas 1. janvārī un beidzas 31. decembrī) un ja  uz visu turpmāko gadu (vismaz 9 mēnešus) uzņēmumam  nav apgrozījuma, tad ar nākamo gadu uzņēmums  vairs nevar būt MUN maksātājs un MUN maksātāja statusu varēs atgūt tikai pēc gada. Otrais. Ja uzņēmums dibināts, sākot ar taksācijas gada 2.ceturksni, piemēram, maijā, tad tiek vērtēts, kāds ir apgrozījums konkrētajā un vēl nākamajā taksācijas gadā - ja apgrozījums ir nulle, tad ar aiznākamo gadu uzņēmums MU statusu zaudē un var atgūt to tikai pēc gada. Otra pretzvairīšanās norma, kas iestrādāta Mikrouznēmumu nodokļa likumā,  domāta tiem, kuri izdomājuši interesantu nodokļu optimizācijas spēli, dibinot MU un atkal izbeidzot MU darbību un atkal dibinot MU . Proti, uzņēmums, kas  darbojas kā MU, taksācijas  gada laikā ir uzkrājis naudas līdzekļus, kurus neizmaksā algās, jo algu apmērs ir jau bijis maksimāli liels, lai izņemtu uzkrāto naudu no MU, beidz saimniecisko darbību (likvidē MU) un uzņēmuma kasē paliek, piemēram 500 lati, bet bankas kontā – 2000 lati. Pēc MUN maksātāja statusa zaudēšanas  nu jau bijušais uzņēmuma īpašnieks izņem no bankas konta naudu, kas nopelnīta, darbojoties MUN maksātāja statusā, un pēc dažiem mēnešiem, tā paša taksācijas gada laikā atkal dibina jaunu MU, kura kasē ir tikai 500 lati, bet bankas konts ir tukšs. Pēc būtības MU jau sākotnēji neatbilda MU kritērijiem, vai arī  nauda, kas bija nopelnīta, darbojoties MUN maksātāja statusā, MU darbinieka personiskajām vajadzībām bija jāizņem MU darbības laikā, par to samaksājot nodokļa papildlikmi. Tā kā līdz šim likumā nebija atrunāta situācija, kad MU taksācijas gada laikā izbeidz un pēc kāda laika šajā pašā gadā  atsāk MU darbību, tad jaunā norma nosaka:  ja MU taksācijas gadā izbeidz saimniecisko darbību un zaudē MUN maksātāja statusu, tas  nevar atkārtoti iegūt  MU statusu ne periodā līdz konkrētā  taksācijas gada beigām, ne nākamajā taksācijas  periodā. Vēlos uzsvērt, nekādā gadījumā netiek uzskatīts, ka visi, kas taksācijas gada laikā beidz un atkal atsāk savu darbību MUN maksātāja statusā ir krāpnieki, - jaunā likuma norma attiecas tikai uz tiem uzņēmumiem, kuri laika posmu starp MU darbības beigšanu un atsākšanu, izmanto, lai izņemtu MU darbības laikā nopelnītos līdzekļus fiziskās personas personiskajām vajadzībām. Pārējās jaunās normas MUN likumā ir apmēram tādas, kādas tās bija plānotas jau sākumā. MUN likumā ir pieņemtas izmaiņas attiecībā uz definīcijām, darbinieku  skaitu, ir sakārtoti jautājumi, kas ir MU darbinieka ienākums un kas nav. Ir paredzētas MU izmaksas saistībā ar Darba aizsardzības likuma un  Darba likuma prasību ievērošanu,  kompensāciju izmaksas MU darbinieka tuvinieku nāves gadījumā un saistībā ar atlaišanu. MU darbinieki un valdes locekļi Grozījumi MUN likumā paredz, ka tagad  mikrouzņēmuma darbinieku skaitā iekļaujami arī prokūristi, lai, izmantojot prokūrista pakalpojumus, nevarētu mākslīgi palielināt mikrouznēmumu darbinieku skaitu. Par mikrouzņēmuma SIA valdes locekļiem varēs būt tikai mikrouzņēmuma darbinieki (t.i., fiziskas personas, kuras uz darba līguma pamata nodarbina mikrouzņēmums, un mikrouzņēmuma īpašnieks, kā arī prokūrists), bet to skaits netiek noteikts, jo likumā jau ir ierobežots mikrouzņēmuma darbinieku skaits. Kas ir prombūtnē esošs darbinieks Likumā noteikts, ka par prombūtnē esošu mikrouzņēmuma darbinieku ir uzskatāma tāda persona, ar kuru mikrouzņēmumam ir darba tiesiskās attiecības, bet kura noteiktu laika periodu nepilda darba pienākumus un par šo periodu nesaņem ienākumu no mikrouzņēmuma, piemēram, persona, kura atrodas mācību atvaļinājumā bez darba algas saglabāšanas, grūtniecības, dzemdību, bērna kopšanas atvaļinājumā, atvaļinājumā bērna tēvam, adoptētajiem vai citai personai, kura faktiski kopj bērnu, kā arī atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas vai slimo un šajā laika periodā saņem slimības pabalstu, kuru neizmaksā darba devējs. Kas ir MU īpašnieka un darbinieka ienākums Likums arī nosaka, ka  mikrouzņēmuma īpašnieka ienākums ir  attiecīgā ceturkšņa katrā mēnesī personīgajam patēriņam izņemtie līdzekļi no mikrouzņēmuma un citi naudā, pakalpojumu vai citā veidā gūtie ienākumi no mikrouzņēmuma, izņemot dividends. Savukārt  uz darba līguma pamata nodarbināta mikrouzņēmuma darbinieka ienākums ir uz pašreizējo vai iepriekšējo darba attiecību pamata par attiecīgā ceturkšņa katru mēnesi aprēķinātā darba alga un ar darba algu tieši nesaistītie  maksājumi vai labumi, ko darbinieks tieši vai netieši gūst naudā vai citās lietās no darba devēja par darbu mikrouzņēmumā, ja šajā likumā nav noteikts citādi. Ja mikrouzņēmuma īpašniekam ir darba līgums ar mikrouzņēmumu, tad šādi mikrouzņēmuma īpašnieka ienākumi, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām, ir attiecināmi uz mikrouzņēmuma darbinieka ienākumiem. Likums paredz, ka darba devējam, aizpildot mikrouzņēmumu nodokļa deklarāciju, tajā kā mikrouzņēmuma darbinieka ienākums nav jāuzrāda labums no mikrouzņēmumam  piederoša vai  tā rīcībā esoša vieglā pasažieru automobiļa izmantošanas tādiem uzdevumiem vai vajadzībām, kas nav saistītas ar darba pienākumu vai saimnieciskās darbības veikšanu mikrouzņēmumā, ja labuma gūšanas mēnesī par vieglo pasažieru automobili maksā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli. Mikrouzņēmuma darbinieka vai viņa laulātā vai radinieka (radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē)  nāves gadījumā darba devēja piešķirtais bēru pabalsts, kura vērtība nepārsniedz 150 latu, arī nav jāuzrāda kā mikrouzņēmuma darbinieka ienākums. Attiecībā uz mikrouzņēmuma darbinieka komandējuma un darba brauciena izdevumu kompensācijām, kuras nav uzskatāmas par  mikrouzņēmuma darbinieka ienākumu mikrozuņēmumā, ir jāievēro Ministru kabineta noteikumos, kas paredz saistībā ar komandējumu vai darba braucienu radušos izdevumu kompensācijas apmēru, noteikto (šobrīd to nosaka Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra  noteikumi  Nr.969 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi”). Pie mikrouzņēmuma darbinieka ienākuma nav pieskaitāmas arī tādas kompensācijas izmaksas, ko darba devējs darbiniekam izmaksā sakarā ar darbiniekam piederoša personiskā transportlīdzekļa (kas atbilstoši darba līgumam tiek izmantots darba vajadzībām) nolietošanos un kas noteikta 0,03 latu apmērā par katru nobraukto kilometru, bet ne vairāk kā 40 latu mēnesī, un citas kompensācijas, kuras izmaksā darba devējs saskaņā ar Darba likumu un kuras ir pamatotas ar izdevumus apliecinošiem dokumentiem. MUN likums nosaka, ka darba devēja izdevumi par darbinieku apmācību un izdevumi, kas nepieciešami Darba aizsardzības likumā noteikto darba aizsardzības prasību izpildei, aizpildot mikrouzņēmumu nodokļa deklarāciju, nav jāattiecina uz darbinieka ienākumu. Likums  paredz, ka, ja mikrouzņēmuma darbinieka ienākums no mikrouzņēmumu pārsniedz 500 latu saistībā ar Darba likumā noteiktā atlaišanas pabalsta aprēķināšanu vai kompensācijas izmaksu par neizmantoto atvaļinājumu darba tiesisko attiecību izbeigšanas gadījumā un ar šo personu darba attiecības netiek atjaunotas 6 mēnešu laikā pēc to izbeigšanas, mikrouzņēmuma darbinieka ienākuma apmēra kritērijs (500 lati mēnesī) netiek uzskatīts par pārsniegtu un noteiktā nodokļa papildlikme šim mikrouzņēmuma darbinieka ienākuma pārsniegumam nav jāpiemēro. Situāciju vērtēs katru gadu Lai nodrošinātu likuma darbības izvērtēšanu ilgstošākā periodā, atbilstoši informatīvajā ziņojumā “Par Mikrouzņēmumu nodokļa likuma praktiskās īstenošanas gaitu un rezultātiem no 2010.gada 1.septembra līdz 2011.gada 30.jūnijam” norādītajam likumprojekts paredz, ka līdz 2015.gada 1.oktobrim Ministru kabinets vērtē šā likuma praktiskās īstenošanas gaitu un rezultātus, it īpaši attiecībā uz valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām un sociālās apdrošināšanas pakalpojumu pieejamību mikrouzņēmumu darbiniekiem, un katru gadu līdz 1.oktobrim iesniedz Saeimai ziņojumu par to. Minēto ziņojumu sagatavos un iesniegs Labklājības ministrija.

BilancePLZ ir specializēts portāls, kas sniedz visaktuālāko informāciju par jaunumiem grāmatvedībā, nodokļos, likumdošanā un personāla jautājumos no praktizējošiem grāmatvežiem, revidentiem un citiem augstas klases finanšu ekspertiem.

Sazinieties ar mums:       [email protected]         67606110       Sekojiet mums:   Facebook
Izdevniecība   SIA "Lietišķās informācijas dienests", LR UR Reģ. Nr.: 40003129738, Graudu iela 68, Rīga LV-1058