0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

PERSONĀLSDARBA TIESĪBASDarbinieki Latvijā cieš no ilgstoša sēdoša darba un uztraucas par darba zaudēšanu

Darbinieki Latvijā cieš no ilgstoša sēdoša darba un uztraucas par darba zaudēšanu

Strādājošie Latvijā visvairāk cieš no neērtas vai sāpīgas darba pozas, kā arī ilgstoša sēdoša darba, liecina Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras (EU-OSHA) otrā Eiropas uzņēmumu apsekojuma par jaunajiem un nākotnes riska veidiem (ESENER-2) rezultāti. Pētījums, kura ietvaros tika aptaujāti gandrīz 50 000 darbavietu 36 Eiropas valstīs, rāda, ka Latvijas strādājošos, vairāk nekā vidēji Eiropā, uztrauc arī karstums, aukstums vai sauss gaiss darba vietā, nespēja ietekmēt darba procesus un vadības lēmumus, un iespējamā darba zaudēšana. Latvijā par neērtu vai sāpīgu darba pozu sūdzas 59,7% respondentu, kamēr vidēji ES šis faktors sagādā problēmas 55,8% aptaujāto. Biežāk nekā mūsu strādājošos neērta…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Darba aizsardzibaStrādājošie Latvijā visvairāk cieš no neērtas vai sāpīgas darba pozas, kā arī ilgstoša sēdoša darba, liecina Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras (EU-OSHA) otrā Eiropas uzņēmumu apsekojuma par jaunajiem un nākotnes riska veidiem (ESENER-2) rezultāti. Pētījums, kura ietvaros tika aptaujāti gandrīz 50 000 darbavietu 36 Eiropas valstīs, rāda, ka Latvijas strādājošos, vairāk nekā vidēji Eiropā, uztrauc arī karstums, aukstums vai sauss gaiss darba vietā, nespēja ietekmēt darba procesus un vadības lēmumus, un iespējamā darba zaudēšana.

Latvijā par neērtu vai sāpīgu darba pozu sūdzas 59,7% respondentu, kamēr vidēji ES šis faktors sagādā problēmas 55,8% aptaujāto. Biežāk nekā mūsu strādājošos neērta darba poza nomāc vien spāņus, francūžus, portugāļus, igauņus un somus.

Karstums, aukstums vai sauss gaiss darba vietā traucē pusei Latvijas strādājošo, un tas ir trešais augstākais rādītājs ES aiz Dānijas un Somijas. Vidēji ES nepiemēroti klimatiskie apstākļi ietekmē 35,9% respondentu.

Savukārt uz nespēju ietekmēt uzņēmuma vai iestādes vadības lēmumus norādījuši 22,6% Latvijas strādājošo, un šajā radītājā esam otrajā vietā aiz Zviedrijas. Citur Eiropā darbinieki jūtas krietni ietekmīgāki un ar nespēju mainīt vadības domas saskārušies vien 13,4% aptaujāto.

Sāpīga tēma Latvijas strādājošajiem ir arī darba vietas saglabāšana. Par iespējamo darba zaudēšanu bažījas 27,9% mūsu valsts iedzīvotāju, un šajā ziņā esam piektie ES aiz Somijas, Horvātijas, Portugāles un Čehijas. Vidēji Eiropā darba vietas saglabāšanas jautājums ir aktuāls 15,6% respondentu.

Apsekojuma rezultāti liecina, ka 76% uzņēmumu ES dalībvalstīs regulāri veic riska novērtējumus, kā arī 90% no tiem uzskata tos par lietderīgu darba aizsardzības pārvaldības veidu.

"Tie uzņēmumi, kuri neveic regulārus riska novērtējumus, norāda, ka riski un bīstamība jau ir zināma (83%), kā arī nav nozīmīgu problēmu (80%). Psihosociālie riski tiek uzskatīti par sarežģītākiem nekā citi. Gandrīz viens no pieciem uzņēmumiem, kuri norāda, ka ir jāstrādā ar problemātiskiem klientiem vai laika trūkumā, arī norāda, ka trūkst informācijas, kā efektīvāk novērst šos riskus," par apsekojumā atklātajiem jaunajiem izaicinājumiem stāsta EU-OSHA direktore Krista Sedlačeka.

Apsekojuma ESENER-2 mērķis ir noskaidrot, kā visu lielumu organizācijās, tostarp mazos uzņēmumos ar 5 - 10 darbiniekiem, praksē tiek risināti darba aizsardzības jautājumi un jo īpaši, kā tiek novērsti jaunie un nākotnes riski. Pētījumā apkopotas atbildes no gandrīz 50 000 darbavietām 36 valstīs, ieskaitot visas 28 dalībvalstis. Ar apsekojuma rezultātiem var iepazīties šeit.

  Darba apstākļi Latvijā skaitļos Riski Smagu priekšmetu (cilvēku un smagu kravu) pārvietošana: Latvijā 44,6%, vidēji ES 47,4% Skaļš troksnis: Latvijā 26,8%, vidēji ES 29,8% Daudzkārtējas vienveidīgas roku vai plaukstu kustības: Latvijā 49,5%, vidēji ES 51,9% Nelaimes gadījumu risks, strādājot ar iekārtām vai rokas instrumentiem: Latvijā 47,6%, vidēji ES 48,3% Laika trūkums darba paveikšanai: Latvijā 37,8%, vidēji ES 42,5%   Risku novēršana Darba devējs regulāri veic risku novērtējumu: Latvijā 81,8%, vidēji ES 77,2% Drošības jautājumi darba vietā tiek risināti, lai uzlabotu produktivitāti: Latvijā 81,4%, vidēji ES 64,8% Darbiniekiem ir pieejams arodveselības (arodslimību) ārsts: Latvijā 53,3%, vidēji ES 68,3% Riska novērtējumu veic paši uzņēmuma pārstāvji: Latvijā 56,1%, vidēji ES 47,1% Riska novērtējumu veic specializēts uzņēmums: Latvijā 37,6%, vidēji ES 39,8%