Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) vakar, 31. augustā, prezidija sēdē vienojās, ka gadījumā, ja arī turpmāk netiks mainīts veids, kā (ne)tiek diskutēts un veidots nākamā gada valsts budžets, padomes darba kārtībā tiks iekļauts jautājums par Finanšu ministrijas profesionalitātes izvērtējumu saistībā ar valsts budžeta veidošanu.

"Nākamā gada budžeta veidošanas process un rezultāts ir vissliktākais pēdējo piecu gadu laikā. Šī ir pirmā reize, kad sadarbības partneru ierosinājumi neieklausās, neaicina normāli diskutēt, bet gan monologa veidā turpina runāt par jauna nodokļa ieviešanu, citu nodokļu palielināšanu utt.," saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, "pašreiz uzņēmēji tiek pretnostatīti darba ņēmējiem, skaidrojot, ka algas pieaugs, taču netiek ņemts vērā tas, ka apgrozāmo līdzekļu biznesā ir tik, cik ir, un katrs valdības neapdomīgi pieņemtais lēmums, kas nav izdiskutēts ar sadarbības partneriem, nesīs negatīvas sekas."

LTRK norāda, ka negatīvie signāli, kas tiek doti uzņēmējiem un potenciālajiem investoriem, novedīs pie tā, ka algas nevis pieaugs, bet gan samazināsies, kā arī turpināsies masveida emigrācija uz "bagātākām" valstīm. Tas savukārt nozīmē biznesa vides pasliktināšanos, valsts budžeta turpmāku smazināšanos un sociāli apdraudētāko grupu vēl lielāku apdraudējumu. "Finanšu ministrija ar savu piedāvājumu pašreiz klaji demonstrē nespēju skatīt ainu kopumā, jo šodien pieņemtie lēmumi atsauksies gan uz biznesa vidi kopumā, gan skolotāju, mediķu un ierēdņu algām, gan arī pensijām. Ir būtiski saprast valsts līmenī, ka uzņēmēji ir tie, kuri uztur valsti, tāpēc neieklausīšanās un diskusiju trūkums turpina apdraudēt baltajā ekoonomikā strādājošos uzņēmumus," saka J.Endziņš.

LTRK izstrādājis vairākus priekšlikumus, kuru rezultātā iespējams palielināt valsts budžetu un nosedzot tā deficītu, aicinot atteikties no sociālā solidaritātes nodokļa, kas drīzak ir progresīvais iedzīvotāju ienākumu nodoklis, kā arī diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanu. Tā vietā lielākā uzņēmēju biedrība ir piedāvājusi konkrētus priekšlikumus dabas resursu nodokļa palielināšanu par atkritumu noglabāšanu, piesaistīt starptautiskās tirdzniecības kompānijas kā Latvijas nodokļu rezidentus, kas nav pretrunā ar Eiropas Komisijas ieteikumiem. LTRK piedāvājis arī virkni ēnu ekonomikas apkarošanas priekšlikumus, tostarp PVN apgrieztās maksāšanas kārtību.

LTRK jautājums par Finanšu ministrijas atbildību un profesionalitāti tiks skatīts tuvākajā kārtējā vai ārkārtas padomes sēdē.