0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

BIZNESSKādas ir darba ņēmēju darba ienākumu atšķirības Latvijā valsts un privātajā sektorā?

Kādas ir darba ņēmēju darba ienākumu atšķirības Latvijā valsts un privātajā sektorā?

Pēc valdības ierosinājumiem celt minimālo algu nākamgad par 10 eiro - līdz 370 eiro, kā arī diferencēt neapliekamo minimumu, vispārējo paaugstinot par 10 eiro - līdz 85 eiro, varētu rasties jautājums, kādu ieguvumu no tā gūs darba ņēmēji. Centrālās statistikas pārvaldes dati par šī gada maiju atklāj, kāds ir bruto jeb algu un tai pielīdzināmo maksājumu "uz papīra" sadalījums valstī (pēc oficiālās statistikas) pēc algas apmēriem un pēc darba devēja piederības  valsts sektoram vai privātajam sektoram. Protams, tabula (skat. zemāk) neatspoguļo ēnu ekonomikas paspārnē saņemtās "aplokšņu" algas. Kā var pārliecināties, tad privātajā sektorā mazās algas (līdz 500 eiro "uz papīra")…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

maksatnespejaPēc valdības ierosinājumiem celt minimālo algu nākamgad par 10 eiro - līdz 370 eiro, kā arī diferencēt neapliekamo minimumu, vispārējo paaugstinot par 10 eiro - līdz 85 eiro, varētu rasties jautājums, kādu ieguvumu no tā gūs darba ņēmēji. Centrālās statistikas pārvaldes dati par šī gada maiju atklāj, kāds ir bruto jeb algu un tai pielīdzināmo maksājumu "uz papīra" sadalījums valstī (pēc oficiālās statistikas) pēc algas apmēriem un pēc darba devēja piederības  valsts sektoram vai privātajam sektoram. Protams, tabula (skat. zemāk) neatspoguļo ēnu ekonomikas paspārnē saņemtās "aplokšņu" algas.

Kā var pārliecināties, tad privātajā sektorā mazās algas (līdz 500 eiro "uz papīra") tiek maksātas ievērojami biežāk nekā valsts sektorā.

Tomēr, kā vēsta SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis, neskatoties uz visai mēreno ekonomikas izaugsmes tempu, darba samaksas kāpums Latvijā joprojām ir visai straujš. Šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar to pašu periodu pērn, vidējā bruto darba samaksa mūsu valstī ir pieaugusi par 6.9 %, sasniedzot 815 eiro. Privātajā sektorā algas gadā laikā pieaugušas straujāk nekā sabiedriskajā – par 7.8 % un par 5.3 % attiecīgi. Tomēr vidējā bruto alga privātajā sektorā joprojām bija nedaudz zemāka nekā sabiedriskajā, attiecīgi 792 un 857 eiro.

Saglabājot inerci, vidējās darba samaksas pieaugums turpinās priecēt arī tuvākajos ceturkšņos, taču nākamgad darba samaksas kāpums nedaudz palēnināsies. To pamatā noteiks visai neizteiksmīgās ekonomikas izaugsmes nosacījumi, kā dēļ darba devēji meklēs veidus kā kāpumu piebremzēt. Tomēr situācija darba tirgū turpinās uzturēt uz darba samaksas pieauguma saglabāšanu vērstu spiedienu, jo īpaši Rīgā. Jūtamākas pārmaiņas sajutīs to reģionu darbinieki, kuros ekonomiskā aktivitāte ir augstāka. Tāpat var sagaidīt, ka saglabāsies līdzšinējā tendence, kad lielāku pieaugumu saņems uzņēmuma nozīmīgākie darbinieki. Ietekmi uz vidējo darba samaksu atstās arī valdības izšķiršanās par minimālās algas palielināšanas apmēru, kas jebkurā gadījumā nebūs tiks straujš kā šogad. Visticamāk, ka valdība atteiksies pildīt apņemšanos turpināt samazināt IIN, kas ļāva uzlabot iedzīvotāju pirktspēju šogad, norāda ekonomists.

  DARBA ŅĒMĒJU SKAITA SADALĪJUMS PĒC DARBA IENĀKUMIEM
PAVISAM Sabiedriskais sektors Privātais sektors
70.01–150.00 Darba ņēmēju skaits 29 657 4 340 24 840
Īpatsvars no darba ņēmēju skaita ar darba ienākumiem, % 3.8 1.8 4.6
150.01–300.00 Darba ņēmēju skaits 66 197 10 785 54 440
 % 8.4 4.5 10.2
300.01–500.00 Darba ņēmēju skaits 209 925 47 227 160 754
 % 26.8 19.6 30.0
500.01–700.00 Darba ņēmēju skaits 127 208 47 173 78 849
 % 16.2 19.5 14.7
700.01–1000.00 Darba ņēmēju skaits 155 635 61 668 92 970
 % 19.8 25.5 17.4
1000.01–1500.00 Darba ņēmēju skaits 105 698 44 073 60 852
% 13.5 18.3 11.4
1500.01–2000.00 Darba ņēmēju skaits 34 886 13 383 21 117
% 4.4 5.5 3.9
2000.01–2500.00 Darba ņēmēju skaits 15 364 5 316 9 858
 % 2.0 2.2 1.8
2500.01–3000.00 Darba ņēmēju skaits 7 459 2 414 4 956
 % 1.0 1.0 0.9
3000.01–4000.00 Darba ņēmēju skaits 6 534 1 928 4 524
 % 0.8 0.8 0.8
4000.01–5000.00 Darba ņēmēju skaits 2 525 659 1 835
 % 0.3 0.3 0.3
5000.01–6000.00 Darba ņēmēju skaits 1 159 244 897
 % 0.1 0.1 0.2
Virs 6000.00 Darba ņēmēju skaits 1 877 397 1 467
 % 0.2 0.2 0.3
Minimālā darba alga: 2008. gadā – 227,66 EUR; 2009. un 2010. gadā – 256,12 EUR; 2011., 2012. un 2013. gadā – 284,57 EUR; 2014. gadā - 320,00 EUR; 2015. gadā - 360,00 EUR.