Pēc valdības ierosinājumiem celt minimālo algu nākamgad par 10 eiro - līdz 370 eiro, kā arī diferencēt neapliekamo minimumu, vispārējo paaugstinot par 10 eiro - līdz 85 eiro, varētu rasties jautājums, kādu ieguvumu no tā gūs darba ņēmēji. Centrālās statistikas pārvaldes dati par šī gada maiju atklāj, kāds ir bruto jeb algu un tai pielīdzināmo maksājumu "uz papīra" sadalījums valstī (pēc oficiālās statistikas) pēc algas apmēriem un pēc darba devēja piederības valsts sektoram vai privātajam sektoram. Protams, tabula (skat. zemāk) neatspoguļo ēnu ekonomikas paspārnē saņemtās "aplokšņu" algas.
Kā var pārliecināties, tad privātajā sektorā mazās algas (līdz 500 eiro "uz papīra") tiek maksātas ievērojami biežāk nekā valsts sektorā.
Tomēr, kā vēsta SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis, neskatoties uz visai mēreno ekonomikas izaugsmes tempu, darba samaksas kāpums Latvijā joprojām ir visai straujš. Šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar to pašu periodu pērn, vidējā bruto darba samaksa mūsu valstī ir pieaugusi par 6.9 %, sasniedzot 815 eiro. Privātajā sektorā algas gadā laikā pieaugušas straujāk nekā sabiedriskajā – par 7.8 % un par 5.3 % attiecīgi. Tomēr vidējā bruto alga privātajā sektorā joprojām bija nedaudz zemāka nekā sabiedriskajā, attiecīgi 792 un 857 eiro.
Saglabājot inerci, vidējās darba samaksas pieaugums turpinās priecēt arī tuvākajos ceturkšņos, taču nākamgad darba samaksas kāpums nedaudz palēnināsies. To pamatā noteiks visai neizteiksmīgās ekonomikas izaugsmes nosacījumi, kā dēļ darba devēji meklēs veidus kā kāpumu piebremzēt. Tomēr situācija darba tirgū turpinās uzturēt uz darba samaksas pieauguma saglabāšanu vērstu spiedienu, jo īpaši Rīgā. Jūtamākas pārmaiņas sajutīs to reģionu darbinieki, kuros ekonomiskā aktivitāte ir augstāka. Tāpat var sagaidīt, ka saglabāsies līdzšinējā tendence, kad lielāku pieaugumu saņems uzņēmuma nozīmīgākie darbinieki. Ietekmi uz vidējo darba samaksu atstās arī valdības izšķiršanās par minimālās algas palielināšanas apmēru, kas jebkurā gadījumā nebūs tiks straujš kā šogad. Visticamāk, ka valdība atteiksies pildīt apņemšanos turpināt samazināt IIN, kas ļāva uzlabot iedzīvotāju pirktspēju šogad, norāda ekonomists.
DARBA ŅĒMĒJU SKAITA SADALĪJUMS PĒC DARBA IENĀKUMIEM
|
PAVISAM |
Sabiedriskais sektors |
Privātais sektors |
70.01–150.00 |
Darba ņēmēju skaits |
29 657 |
4 340 |
24 840 |
Īpatsvars no darba ņēmēju skaita ar darba ienākumiem, % |
3.8 |
1.8 |
4.6 |
150.01–300.00 |
Darba ņēmēju skaits |
66 197 |
10 785 |
54 440 |
% |
8.4 |
4.5 |
10.2 |
300.01–500.00 |
Darba ņēmēju skaits |
209 925 |
47 227 |
160 754 |
% |
26.8 |
19.6 |
30.0 |
500.01–700.00 |
Darba ņēmēju skaits |
127 208 |
47 173 |
78 849 |
% |
16.2 |
19.5 |
14.7 |
700.01–1000.00 |
Darba ņēmēju skaits |
155 635 |
61 668 |
92 970 |
% |
19.8 |
25.5 |
17.4 |
1000.01–1500.00 |
Darba ņēmēju skaits |
105 698 |
44 073 |
60 852 |
% |
13.5 |
18.3 |
11.4 |
1500.01–2000.00 |
Darba ņēmēju skaits |
34 886 |
13 383 |
21 117 |
% |
4.4 |
5.5 |
3.9 |
2000.01–2500.00 |
Darba ņēmēju skaits |
15 364 |
5 316 |
9 858 |
% |
2.0 |
2.2 |
1.8 |
2500.01–3000.00 |
Darba ņēmēju skaits |
7 459 |
2 414 |
4 956 |
% |
1.0 |
1.0 |
0.9 |
3000.01–4000.00 |
Darba ņēmēju skaits |
6 534 |
1 928 |
4 524 |
% |
0.8 |
0.8 |
0.8 |
4000.01–5000.00 |
Darba ņēmēju skaits |
2 525 |
659 |
1 835 |
% |
0.3 |
0.3 |
0.3 |
5000.01–6000.00 |
Darba ņēmēju skaits |
1 159 |
244 |
897 |
% |
0.1 |
0.1 |
0.2 |
Virs 6000.00 |
Darba ņēmēju skaits |
1 877 |
397 |
1 467 |
% |
0.2 |
0.2 |
0.3 |
Minimālā darba alga:
2008. gadā – 227,66 EUR;
2009. un 2010. gadā – 256,12 EUR;
2011., 2012. un 2013. gadā – 284,57 EUR;
2014. gadā - 320,00 EUR;
2015. gadā - 360,00 EUR.