0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

BIZNESSLatvijas ražotājiem-eksportētājiem ir labas izredzes turpināt kāpināt pārdošanas apjomus

Latvijas ražotājiem-eksportētājiem ir labas izredzes turpināt kāpināt pārdošanas apjomus

Latvijas ražotāji turpina pozitīvi pārsteigt. Šoreiz tie ir pārtikas rūpnieki, kuru ražošanas apjomi jūlijā ievērojami pieauga un par 4.6% pārsniedza pērnā gada jūlija apjomus, atgriežoties pie izaugsmes pēc gada pārtraukuma. Spēcīgāks pieaugums bija gaļas un zivju produktu ražotājiem. Neliels kāpums bija arī piena produktu ražotājiem, bet to apjomi vēl arvien ir mazāki nekā gadu iepriekš, konstatējusi Swedbank ekonomiste Lija Strašuna. Laba izaugsme turpinājās arī vēl vienam apstrādes rūpniecības flagmanim, kokrūpniecībai. Jūlijā koka izstrādājumu ražošanas apjomi bija par 7.9% (izņemot mēbeles) lielāki nekā pirms gada. Mēbeļu ražošana turpināja augt vēl straujāk, par 16.1%. Arī mašīnbūvē redzams labs pieaugums, piemēram, datoru un elektronikas…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

razotajiLatvijas ražotāji turpina pozitīvi pārsteigt. Šoreiz tie ir pārtikas rūpnieki, kuru ražošanas apjomi jūlijā ievērojami pieauga un par 4.6% pārsniedza pērnā gada jūlija apjomus, atgriežoties pie izaugsmes pēc gada pārtraukuma. Spēcīgāks pieaugums bija gaļas un zivju produktu ražotājiem. Neliels kāpums bija arī piena produktu ražotājiem, bet to apjomi vēl arvien ir mazāki nekā gadu iepriekš, konstatējusi Swedbank ekonomiste Lija Strašuna.

Laba izaugsme turpinājās arī vēl vienam apstrādes rūpniecības flagmanim, kokrūpniecībai. Jūlijā koka izstrādājumu ražošanas apjomi bija par 7.9% (izņemot mēbeles) lielāki nekā pirms gada. Mēbeļu ražošana turpināja augt vēl straujāk, par 16.1%.

Arī mašīnbūvē redzams labs pieaugums, piemēram, datoru un elektronikas ražošanas apjomi jūlijā bija par 19.2%, elektrisko iekārtu - par 12.7%, citu mašīnu un iekārtu - par 30% lielāki nekā gadu iepriekš. Automobiļu un piekabju ražošanas apjomi auga par 11.8%.

Apstrādes rūpniecība kopumā gada laikā ir augusi par 10.5%, par ko lielā mērā jāpateicas Liepājas Metalurga darbības atjaunošanai. Tomēr, var redzēt, ka arī citu nozaru ražotāji neguļ un aktīvi strādā . Citiem tas izdodas veiksmīgāk, citiem klājas grūtāk - piemēram, kritumi vēl arvien vērojami nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā (-10.4%), gatavo metālizstrādājumu ražošanā (-5.1%), apģērbu ražošanā (-4.5%).

Ārējais pieprasījums pakāpeniski aug un Latvijas ražotājiem-eksportētājiem ir labas izredzes turpināt kāpināt pārdošanas apjomus, jo viņi ir pierādījuši savu elastību un konkurētspēja ir labā līmenī. Ir svarīgi investēt arī jaudu palielināšanā - ņemot vērā šī brīža jaudu noslodzi un prognozēto pieprasījuma pieaugumu, tas pakāpeniski kļūst arvien svarīgāks priekšnoteikums turpmākai eksporta izaugsmei. Tajā pat laikā, jāņem vērā, ka ekonomiskā attīstība, protams, atšķiras dažādos tirgos, un risku izaugsmei vēl arvien daudz - gan saistībā ar Krieviju, gan ar Ķīnu (šis varbūt ne tik daudz tiešā veidā, bet caur ietekmi uz pasaules ekonomiku un izejvielu tirgiem).

Arī Finanšu ministrija norāda, ka Latvijas ražotāju noskaņojums augustā ir strauji uzlabojies, tā vērtībai skaitliskajā izteiksmē sasniedzot augstāko līmeni šī gada laikā. Analizējot rūpnieku konfidences detalizētāk, redzams, ka visās tās komponentēs ir vērojami mēreni uzlabojumi. Taču izteiktu kāpumu ir uzrādījis Latvijas rūpnieku novērtējums par gaidāmajiem ražošanas apjomiem turpmākajos mēnešos - no zemā 4 punktu līmeņa, kas tika fiksēts iepriekšējā mēnesī, augustā šis novērtējums ir pieaudzis līdz 12 punktiem. Pēdējo reizi tikpat augsts rūpnieku vērtējums minētajā jautājumā tika fiksēts tikai 2013.gada sākumā.

Tāpat augustā augšupejošu tendenci turpināja kopējais Eiropas Savienības Ekonomikas sentimenta indekss, tā vērtībai palielinoties jau septīto mēnesi pēc kārtas. Tas liecina par ekonomiskās aktivitātes un izaugsmes tempu stabilizēšanos reģionā. Turklāt patērētāju un uzņēmēju konfidence uzlabojas lielākajā daļā Latvijas galveno tirdzniecības partnervalstu, kas norāda uz ārējā pieprasījuma nostiprināšanos. Tas apstiprina iepriekšminēto apgalvojumu, ka nākotnē varētu paaugstināties Latvijas rūpnieku eksporta apjomi.

Finansisti prognozē, ka turpmākās izaugsmes perspektīvas rūpniecībai šogad ir labas. Lai arī atsevišķas apakšnozares vai uzņēmumi joprojām izjutīs grūtības saistībā ar ģeopolitisko konfliktu, Krievijas ekonomiskās situācijas pasliktināšanos un sankcijām, kopumā rūpnieki jau ir pierādījuši, ka, efektīvi izmantojot valsts atbalsta instrumentus un investējot pašiem, tie var kāpināt savu konkurētspēju un veiksmīgi diversificēt eksporta tirgus.