0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

JAUTĀJUMI UN ATBILDESVai darba devējam jāsedz darbiniekiem izdevumi par sanitārās grāmatiņas noformēšanu un citām obligātām veselības pārbaudēm?

Vai darba devējam jāsedz darbiniekiem izdevumi par sanitārās grāmatiņas noformēšanu un citām obligātām veselības pārbaudēm?

Kā norāda Veselības inspekcija, obligātās veselības pārbaudes tiek veiktas personām, kuras strādā darbos, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai. Tāpat obligātās veselības pārbaudes jāveic personām, kuru veselības stāvokli var ietekmēt kaitīgi darba vides faktori. Obligātās veselības pārbaudes reglamentē divi normatīvie dokumenti. Atsevišķās profesijās ir jāveic pat abas pārbaudes. 2001.gada 27.novembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 494 „Noteikumi par darbiem, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai un kuras nodarbinātās personas tiek pakļautas obligātajām veselības pārbaudēm” nosaka darbus, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai un kuros nodarbinātās personas tiek pakļautas obligātajām pirmreizējām un periodiskām veselības pārbaudēm ar mērķi pasargāt pakalpojumu…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

medicina3Kā norāda Veselības inspekcija, obligātās veselības pārbaudes tiek veiktas personām, kuras strādā darbos, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai. Tāpat obligātās veselības pārbaudes jāveic personām, kuru veselības stāvokli var ietekmēt kaitīgi darba vides faktori.

Obligātās veselības pārbaudes reglamentē divi normatīvie dokumenti. Atsevišķās profesijās ir jāveic pat abas pārbaudes.
2001.gada 27.novembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 494 „Noteikumi par darbiem, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai un kuras nodarbinātās personas tiek pakļautas obligātajām veselības pārbaudēm” nosaka darbus, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai un kuros nodarbinātās personas tiek pakļautas obligātajām pirmreizējām un periodiskām veselības pārbaudēm ar mērķi pasargāt pakalpojumu saņēmējus no riska pakalpojumu sniegšanas vietās. Noteikumi paredz, ka obligātās veselības pārbaudes iekļauj  vispārējo izmeklēšanu un speciālo izmeklēšanu.
Personas medicīniskās grāmatiņas vajadzīgas šādās jomās strādājošajiem: darbs kādā no pārtikas aprites posmiem (pavāri, viesmīļi, darbinieki cehos utt.); pakalpojumu sniegšana klientiem frizētavās un kosmētiskajos kabinetos, publiskas lietošanas peldbaseinos un pirtīs, solārijos, tūristu mītnēs, dienesta viesnīcās, pirmsskolas, vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs, bērnu interešu izglītības iestādēs, bērnu darba un atpūtas nometnēs, sociālās aprūpes institūcijās, ārstniecības iestādēs (arī sanatorijās), kā arī pasažieru apkalpošanā tālsatiksmes vilcienos.
Ievērojot šo noteikumu 1.pielikumu, kurā ir minēts veicamo pārbaužu saraksts un obligāto veselības pārbaužu biežums, noteiktās prasības, ģimenes ārsts izlemj, pie kādiem speciālistiem nosūtīt un kādi laboratoriskie izmeklējumi nodarbinātajam nepieciešami. Iepazīstoties ar pārbaužu rezultātiem, ģimenes ārsts sniedz (vai nesniedz) atļauju darbiniekam strādāt norādītajā amatā, par to izdarot ierakstu personas medicīniskajā grāmatiņā.
Svarīgi zināt, ka, strādājot vairākās darbavietās, katram darba devējam jāiesniedz personas medicīniskās grāmatiņas oriģināls, nevis kopija, tātad jānoformē vairākas grāmatiņas.
Sīkāku informāciju iespējams saņemt Veselības inspekcijas Sabiedrības veselības kontroles nodaļā pa tālruni 67819685.
Savukārt, ja persona nodarbināta darbā īpašos apstākļos vai arī viņas veselības stāvokli var ietekmēt kaitīgie darba vides faktori, gan pirmreizējā, gan atkārtotā veselības pārbaude jāiziet atbilstoši 2009.gada 10.marta Ministru kabineta noteikumiem Nr. 219 “Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude”.
Obligāto veselības pārbaudi veic:
  • pirms darba līguma noslēgšanas (pirmreizēja veselības pārbaude);
  • periodiski (periodiskā veselības pārbaude);
  • mainoties veselībai kaitīgajiem darba vides faktoriem (ārpuskārtas veselības pārbaude);
  • pēc darba devēja iniciatīvas;
  • pēc darba aizsardzības speciālista vai uzticības personas ieteikuma.
Darba devējs atbilstoši darba vides risku novērtējuma rezultātiem nosūta nodarbinātos vai personas, pirms darba tiesisko attiecību uzsākšanas, pie arodslimību ārsta vai uzreiz laboratorisko un funkcionālo izmeklējumu veikšanai vai pie speciālistiem atbilstoši noteikumu 1. un 2.pielikumam. Izmeklējumu rezultātus nodarbinātais iesniedz arodslimību ārstam veselības pārbaudes laikā.
Nosūtot uz veselības pārbaudi, darba devējs izsniedz nodarbinātajam un personai pirms darba tiesisko attiecību vai valsts civildienesta tiesisko attiecību uzsākšanas veselības pārbaudes karti divos eksemplāros. No tiem viens eksemplārs glabājas pie ārsta, otrs jāatdod darba devējam.
Gadījumos kad darbinieks maina darbavietu, viņam nav obligāti jāveic pirmreizējā veselības pārbaude, ja viņam jau ir derīga personas medicīniskā grāmatiņa, proti, kopš pēdējās pārbaudes nav pagājis gads.
Personas medicīniskās grāmatiņas saņemšana nav valsts apmaksāts pakalpojums. Darba likuma 82. panta otrā daļa paredz, ka izdevumus, kas saistīti ar veselības pārbaudes veikšanu, sedz darba devējs. Kā skaidro Valsts darba inspekcija, atbilstoši Darba likuma 82.pantam, ar veselības pārbaudēm, kas noteiktas normatīvajos aktos, ir saprotamas arī pārbaudes, kurās saņem vai atjauno sanitāro grāmatiņu, jo to veikšanas obligātums ir noteikts normatīvajā aktā.
Savukārt normatīvais regulējums neparedz obligāti apmaksāt darbinieka pirmreizējo veselības pārbaudi, jo tā parasti jāveic vēl pirms darba attiecību uzsākšanas. Tomēr darbinieks un darba devējs var vienoties, ka darba devējs apmaksā arī šos izdevumus.