Aizdomās turētajiem un apcietinātajiem būs plašākas tiesības saņemt advokāta palīdzību un sazināties. To paredz Kriminālprocesa likuma grozījumi, kas ceturtdien, 1.oktobrī, konceptuāli atbalstīti parlamenta sēdē. Likuma izmaiņas līdztekus paredz pilnveidot tiesisko regulējumu attiecībā uz izdošanas apcietinājuma piemērošanu un kontroli.

Likumā paredzēts noteikt, ka tiesības uz aizstāvību ir arī personām, kas nav sasniegušas 14 gadu vecumu. Lai arī gadījumos, kad noziedzīgu nodarījumu izdarījis mazgadīgais, kriminālprocess pret viņu netiek uzsākts, taču praksē dažkārt rodas nepieciešamība viņu nopratināt. Tas nepieciešams, lai izlemtu, vai ir pamats uzsākt procesu par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanu. Šādās situācijās mazgadīgajam jānodrošina aizstāvība.

Likumprojekts paredz paplašināt izņēmumu attiecībā uz tikšanās un saziņas ierobežojumiem apcietinājuma laikā. Plānots noteikt, ka ārvalstniekam nevar ierobežot tikšanās un saziņu ne tikai ar advokātu, bet arīdzan ar viņa valsts diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības pārstāvi.

Personai, kurai piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis, plānots noteikt tiesības sazināties ar tuviniekiem, mācību vai darba vietu. Patlaban likums paredz tiesības pieprasīt, lai šīm personām tiek paziņots par aizturēšanu vai apcietināšanu. Savukārt ārvalstniekiem būs tiesības sazināties ar diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību.

Likumu paredzēts papildināt ar jaunu tiesību ārvalstij izdodamajai personai - pieteikt lūgumu, lai tiktu iecelts advokāts Eiropas apcietināšanas lūgumu pieņēmušajā valstī. Tādējādi persona varēs pilnvērtīgi realizēt savas aizstāvības tiesības valstī, kas lūgusi tās izdošanu.

Likuma grozījumi arī paredz: ja liecinieka pratināšanas laikā tiek konstatēts, ka ir pamats mainīt personas procesuālo statusu uz personu, kas īsteno aizstāvību, šādas personas pratināšana liecinieka statusā jāpārtrauc.

Tāpat, ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu lietā Čalovskis pret Latviju, Kriminālprocesa likumā piedāvātas izmaiņas, lai pilnveidotu tiesisko regulējumu attiecībā uz izdošanas apcietinājuma piemērošanu un kontroli.

Likumprojekts paredz iespēju piemērot izdodamajai personai ar brīvības atņemšanu nesaistītu līdzekli. Tāpat plānots noteikt, ka gala lēmumu par personas izdošanu ārvalstij pieņems ģenerālprokurors, nevis Ministru kabinets. Viņa lēmumu varēs pārsūdzēt Augstākajā tiesā. Tādējādi process būs daudz ātrāks, cilvēktiesības mazāk ierobežojošs, efektīvāks, un tam nebūs politisks raksturs, norāda likumprojekta autori Tieslietu ministrijā.

Ar likuma grozījumiem plānots novērst arī virkni praksē konstatēto problēmu un neskaidrību, piemēram, attiecībā uz izmeklēšanas grupas dalībnieku tiesībām un pilnvarām.

Kriminālprocesa likuma grozījumi otrajā un trešajā lasījumā vēl jāskata Juridiskajā komisijā un Saeimā.