Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu.

         Iesniedzējs savas saimnieciskās darbības ietvaros sniedz dažādus finanšu pakalpojumus – maksājumu veikšanu, konta apkalpošanu, tirdzniecību ar finanšu instrumentiem un citus finanšu pakalpojumus. Minētie pakalpojumi tiek sniegti, tai skaitā, tādiem klientiem, kas atrodas, ir izveidoti vai nodibināti Ministru kabineta (MK) noteikumos minētajās zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai teritorijās. Šobrīd, veicot maksājumus klientiem, kas atrodas, ir izveidoti vai nodibināti MK noteikumu 1.punktā minētajās zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai teritorijās, Iesniedzējs piemēro attiecīgi likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 3.panta astotās, 8.¹, 8.² vai devītās daļas noteikumus. Nosakot ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) apliekamo ienākumu saistībā ar darījumu veikšanu ar personām, kas atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas MK noteikumos minētajās zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai teritorijās, Iesniedzējam papildus ir piemērojams arī likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 6.panta ceturtās daļas 9.punktā, 11.panta otrajā daļā, kā arī MK 2006.gada 4.jūlija noteikumu Nr.556 “Likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” normu piemērošanas noteikumi” 22.punktā ietvertais regulējums.

          Atbilstoši likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 12.panta ceturtajā daļā Ministru kabinetam piešķirtam deleģējumam MK noteikumu 1.punktā ir noteikts to valstu vai teritoriju saraksts, kas Latvijas nodokļu piemērošanas vajadzībām tiek uzskatītas par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm vai teritorijām. Turpretim, ievērojot minēto Ministru kabineta noteikumu 2.punktā noteikto, šo noteikumu 1.punktā minētā valsts vai teritorija nav uzskatāma par beznodokļu vai zemu nodokļu valsti vai teritoriju, sākot ar gadu, kurā attiecībā uz minēto valsti vai teritoriju tiek uzsākta starptautiskā līguma par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu piemērošana, vai datumu, kurā attiecībā uz minēto valsti vai teritoriju stājas spēkā līgums par informācijas apmaiņu attiecībā uz nodokļiem, ja minētajos līgumos nav noteikts citādi.

         2013.gada 29.maijā Latvija parakstīja Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (Organisation for Economic Cooperation and Development) (turpmāk – ESAO) daudzpusējo konvenciju par savstarpējo administratīvo palīdzību nodokļu jomā (turpmāk – ESAO Konvencija). 2014.gada 8.maijā ESAO Konvencija (ar 2010.gada 27.maija Protokolu grozītā) tika ratificēta, Saeimai pieņemot likumu “Par Konvenciju par savstarpējo administratīvo palīdzību nodokļu jomā”, un 2014.gada 1.novembrī tā stājās spēkā. Atbilstoši likuma “Par Konvenciju par savstarpējo administratīvo palīdzību nodokļu jomā” 4.pantam Konvencija attiecas uz Latvijas Republikas uzņēmumu ienākuma nodokli, iedzīvotāju ienākuma nodokli, pievienotās vērtības nodokli, akcīzes nodokli un nekustamā īpašuma nodokli.

         Saskaņā ar ESAO Konvenciju, ESAO Konvencijas līgumslēdzējas puses ir apņēmušās nodrošināt viena otrai savstarpējo administratīvo palīdzību nodokļu jomā. Ja nepieciešams, šāda palīdzība var ietvert juridisko iestāžu pasākumu veikšanu (ESAO Konvencijas 1.panta 1.punkts). Minētā administratīvā palīdzība ir sniedzama neatkarīgi no tā, vai iesaistītā persona ir puses vai jebkuras citas valsts rezidents vai valsts piederīgais (ESAO Konvencijas 1.panta 3.punkts). Šāda administratīvā palīdzība ietver:

• informācijas apmaiņu, tajā skaitā vienlaicīgas nodokļu pārbaudes un dalību nodokļu pārbaudēs ārvalstī;
• palīdzību nodokļu piedziņā, tajā skaitā līdzekļu saglabāšanas pasākumus; un
• dokumentu izsniegšanu (ESAO Konvencijas 1.panta 2.punkts).

         Atbilstoši ESAO Konvencijas 4., 5., 6., un 7.pantā noteiktajam līgumslēdzējas puses veic informācijas apmaiņu, kas ir paredzami svarīga pušu nacionālo normatīvo aktu piemērošanai vai likuma izpildei attiecībā uz nodokļiem, uz ko attiecas šī Konvencija. Informācijas apmaiņa var tikt īstenota turpmāk minētajos veidos:

• informācijas apmaiņa pēc pieprasījuma (ESAO Konvencijas 5.pants);
• automātiska informācijas apmaiņa saskaņā ar savstarpējas vienošanās ceļā noteiktiem gadījumiem un saskaņā ar savstarpējas vienošanās ceļā noteiktām procedūrām (ESAO Konvencijas 6.pants);
• spontānā informācijas apmaiņa (ESAO Konvencijas 7.pants).

         ESAO Konvencijas dalībnieku starpā ir arī MK noteikumu 1.punktā noteiktās valstis vai teritorijas, kas, pievienojoties ESAO Konvencijai, uzņēmušās sniegt administratīvo palīdzību nodokļu jomā visiem ESAO Konvencijas dalībniekiem, kas ietver dalībnieku savstarpējo informācijas apmaiņu attiecībā uz nodokļiem atbilstoši ESAO Konvencijas 4., 5., 6., un 7.pantā noteiktajam.

Tātad MK noteikumu 1.punktā noteiktām valstu vai teritoriju nodokļu administrācijām, kas ir ESAO Konvencijas puses, ir uzlikts pienākums atbildēt uz Latvijas kompetentās iestādes pieprasījumu attiecībā uz nodokļiem, ietverot tajā informācijas sniegšanu par Latvijas nodokļu maksātāju darījumu partneriem pirmajā valstī un par Latvijas nodokļu maksātāju saņemtajiem ienākumiem pirmajā līgumslēdzējā valstī.

         Ievērojot Latvijai saistošo starptautisko līgumu normas attiecībā uz savstarpējo palīdzību nodokļu jomā, kā arī ievērojot Ministru kabineta noteikumu 2.punktā noteikto, Iesniedzējs konstatē, ka tādas valstis vai teritorijas, kas ir pievienojušās ESAO Konvencijai, t.i., attiecībā uz kurām ir stājusies spēkā ESAO Konvencija, nav uzskatāmas par zemu nodokļu vai beznodokļu valsti vai teritoriju Ministru kabineta noteikumu izpratnē no 2014. gada 1.novembra vai no vēlāka datuma, kurā attiecībā uz attiecīgu valsti vai teritoriju stājas spēkā ESAO konvencija.

         Pamatojoties uz iesniegumā sniegto faktu aprakstu un juridiskiem apsvērumiem, Iesniedzējs lūdz uzziņu, apstiprinot tā izpratnes pareizību, ka:

         1) tās valstis vai teritorijas, kuras ir pievienojušās ESAO Konvencijai un attiecībā uz kurām tā ir stājusies spēkā, nav uzskatāmas par beznodokļu vai zemu nodokļu valsti vai teritoriju likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” un likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” izpratnē, sākot ar 2014.gada 1.novembri vai ar vēlāku datumu, ar kuru stājas spēkā ESAO Konvencija attiecībā uz otru līgumslēdzējas valsti;

         2) veicot maksājumus personām, kas atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas iepriekš minētajā punktā noteiktajās valstīs vai teritorijās, nav piemērojami likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 3.panta astotās 8.¹ un 8.² daļas nosacījumi;

         3) Iesniedzējam, nosakot ar UIN apliekamo ienākumu, nav piemērojams likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 6.panta ceturtās daļas 9.punktā, 11.panta otrajā daļā, kā arī MK 2006.gada 4.jūlija noteikumu Nr.556 “Likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” normu piemērošanas noteikumi” 22.punktā ietvertais regulējums attiecībā uz darījumu veikšanu ar personām, kas atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas iepriekš minētajā 1.punktā noteiktajās valstīs vai teritorijās.

VID par 1.jautājumu paskaidro,

ka MK 2001.gada 26.jūnija noteikumu Nr.276 “Noteikumi par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām” (turpmāk – Ministru kabineta 2001.gada 26.jūnija noteikumi Nr.276) 1.punktā ir noteiktas zemu nodokļu vai beznodokļu valstis un teritorijas.

Atbilstoši MK 2001.gada 26.jūnija noteikumu Nr.276 2.punktam, šo noteikumu 1.punktā minētā valsts vai teritorija nav uzskatāma par beznodokļu vai zemu nodokļu valsti vai teritoriju, sākot ar gadu, kurā attiecībā uz minēto valsti vai teritoriju tiek uzsākta starptautiskā līguma par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu piemērošana, vai datumu, kurā attiecībā uz minēto valsti vai teritoriju stājas spēkā līgums par informācijas apmaiņu attiecībā uz nodokļiem, ja minētajos līgumos nav noteikts citādi.

2013.gada 29.maijā Latvija parakstīja Konvenciju par savstarpējo administratīvo palīdzību nodokļu jomā (turpmāk – Konvencija) un tā Latvijā stājās spēkā 2014.gada 1.novembrī. Konvencijai pievienojušās valstis viena otrai nodrošina savstarpējo administratīvo palīdzību nodokļu jomā, tajā skaitā informācijas apmaiņu.

Tādējādi valstis vai teritorijas, kuras ir pievienojušās Konvencijai un attiecībā uz kurām tā ir stājusies spēkā (t.i., kuras izpilda Konvencijas nosacījumus attiecībā uz informācijas apmaiņu), sākot ar 2014.gada 1.novembri, vai ar vēlāku datumu (ar kuru Konvencija stājas spēkā attiecībā uz konkrētu valsti vai teritoriju), nav uzskatāmas par beznodokļu vai zemu nodokļu valstīm vai teritorijām saskaņā ar MK 2001.gada 26.jūnija noteikumu Nr.276 2.punktu.

Par  2.jautājumu VID paskaidro,

ka likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 3.panta astotajā daļā noteikts, ka neatkarīgi no jebkuriem šā likuma noteikumiem UIN ietur pēc 15 procentu likmes no visiem maksājumiem un dividendēm (izņemot šā panta 8.²daļā minētos maksājumus), ko Latvijas rezidenti vai nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības izmaksā juridiskajām, fiziskajām un citām personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas MK noteikumos minētajās zemu nodokļu un beznodokļu valstīs vai teritorijās, ieskaitot maksājumus šo personu pārstāvjiem vai trešo personu banku kontos un maksājumus, kas veikti savstarpēja norēķinu ieskaita veidā, izņemot šādus maksājumus personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai teritorijās: maksājumus par preču piegādēm un iegādātajiem Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas publiskās apgrozības vērtspapīriem, ja šīs preces un vērtspapīri tiek iegādāti par tirgus cenām.

Likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 3.panta 8.¹daļā noteikts, ka pienākums ieturēt un ieskaitīt valsts budžetā nodokli no dividendēm, ko nerezidentam (akciju turētājam vai starpniekam), kas atrodas, ir izveidots vai nodibināts MK noteikumos minētajās zemu nodokļu un beznodokļu valstīs vai teritorijās, izmaksājušas akciju sabiedrības, kuru akcijas atrodas publiskajā apgrozībā, ir vērtspapīru konta turētājam, kas veic norēķinu ar nerezidentu.

Likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 3.panta 8.²daļā noteikts, ka neatkarīgi no jebkuriem šā likuma noteikumiem UIN pēc turpmāk minētajām likmēm ietur no šādiem maksājumiem juridiskajām, fiziskajām un citām personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas MK noteikumos minētajās zemu nodokļu un beznodokļu valstīs vai teritorijās, ieskaitot maksājumus šo personu pārstāvjiem vai trešo personu banku kontos un maksājumus, kas veikti savstarpēja norēķinu ieskaita veidā:

• 1) no procentu maksājumiem – 5 procenti, ja tos izmaksā Latvijas Republikā reģistrētās kredītiestādes, vai 15 procenti no visiem pārējiem procentu maksājumiem;
• 2) no maksājumiem par intelektuālo īpašumu – 15 procenti no maksājumiem.
• 3) no ārkārtas dividendēm – 30 procenti no maksājumiem.

Tādējādi likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 3.panta astotās, 8.¹ un 8.²daļa ir piemērojama darījumiem ar personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas MK 2001.gada 26.jūnija noteikumos Nr.276 minētajās zemu nodokļu un beznodokļu valstīs vai teritorijās.

Ņemot vērā minēto, Iesniedzēja darījumiem ar personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas valstīs vai teritorijās, kuras ir pievienojušās Konvencijai un attiecībā uz kurām tā ir stājusies spēkā, nav piemērojami likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 3.panta astotās, 8.¹ un 8.²daļas nosacījumi.

Par 3.jautājumu VID paskaidro,

ka likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 6.panta ceturtās daļas 9.punktā noteikts, ka, nosakot apliekamo ienākumu, nodokļa maksātāja peļņu samazina par ienākumu no akciju atsavināšanas, izņemot gadījumu, kad kapitālsabiedrība, kuras akciju atsavināšana notikusi, ir tādas valsts vai teritorijas rezidents, kura saskaņā ar normatīvo aktu noteikumiem ir atzīta par zemu nodokļu vai beznodokļu valsti vai teritoriju.

Likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 11.panta otrajā daļā noteikts, ka nodokļa maksātāja apliekamo ienākumu palielina par dividenžu summu, kas saņemama no dividenžu izmaksātāja, kurš ir tādas valsts vai teritorijas rezidents, kura saskaņā ar normatīvo aktu noteikumiem ir atzīta par zemu nodokļu vai beznodokļu valsti vai teritoriju.

MK 2006.gada 4.jūlija noteikumu Nr.556 “Likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” normu piemērošanas noteikumi” 22.punktā noteikts, ja Latvijas Republikā reģistrēta kredītiestāde izsniedz aizdevumu personai, kas atrodas, ir izveidota vai nodibināta beznodokļu vai zemu nodokļu valstī vai teritorijā, tad kredītiestāde, aprēķinot tās apliekamo ienākumu, nav tiesīga piemērot likuma 7.pantu attiecībā uz aizdevumu, kas izsniegts minētajai personai.

Tādējādi Iesniedzējs, nosakot ar UIN apliekamo ienākumu, nepiemēro likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 6.panta ceturtās daļas 9.punktu, 11.panta otro daļu un Ministru kabineta 2006.gada 4.jūlija noteikumu Nr.556 “Likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” normu piemērošanas noteikumi” 22.punktu attiecībā uz darījumiem ar personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas valstīs vai teritorijās, kuras ir pievienojušās Konvencijai un attiecībā uz kurām Konvencija ir stājusies spēkā.

87 VALSTU SARAKSTS , kuras ir pievienojušās Konvencijai un attiecībā uz kurām Konvencija ir stājusies spēkā (saraksts aktualizēts uz 31.08.2015).