Labklājības ministrija sagatavojusi pamatnostādņu projektu "Darba aizsardzības politikas pamatnostādnes 2015.-2020.gadam" un plāna projektu "Darba aizsardzības jomas attīstības plāns 2015.-2017.gadam" , kurus 15. oktobrī izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē.

Iepriekšējais politikas cikls darba aizsardzības jomā tika īstenots no 2008.-2013.gadam, izstrādājot un ieviešot Darba aizsardzības jomas attīstības pamatnostādnes , kā arī uz to pamata izstrādātos Darba aizsardzības jomas attīstības programmu  un Darba aizsardzības jomas attīstības plānu 2011.-2013.gadam.

Kā norādījuši pamatnostādņu veidotāji, viena no būtiskām identificētām problēmām ir zems sabiedrības informētības līmenis par darba aizsardzības jautājumiem. Lai arī sabiedrības informētības līmenis par darba aizsardzības jautājumiem kopumā ir audzis, tas vēl joprojām vērtējams kā nepietiekams. Kā galvenās riska grupas ir jāatzīmē jaunieši, iedzīvotāji ar zemu izglītības līmeni, kā arī iedzīvotāji, kas strādā mikrouzņēmumos un mazajos uzņēmumos.

Būtiska problēma ir augstais nelaimes gadījumu skaits, īpaši augsts smago un letālo nelaimes gadījumu skaits, kā arī jo sevišķi liels nelaimes gadījumu īpatsvars bīstamajās nozarēs, kam pamatā ir nepienācīga darba aizsardzības prasību praktiska ieviešana uzņēmumos.

Vēl viena no būtiskām problēmām ir augstais arodslimnieku, arodslimību un ar darbu saistīto slimību skaits, kas pēdējos gados ir audzis, kā arī vēlīna arodslimību diagnostika. Vienlaicīgi ir izmainīta izplatītāko arodslimību struktūra, visstraujāk pieaugot fiziskas pārslodzes izraisīto arodslimību skaitam.

Kā būtisks izaicinājums, lai novērtētu reālo situāciju un plānotu nepieciešamos pasākumus, konstatēta nepieciešamība iegūt plašāku, padziļinātu informāciju par situāciju uzņēmumos, darba aizsardzības prasību ievērošanu un aktuāliem darba aizsardzības jautājumiem.

Vienlaikus, lai nodrošinātu kompetentu un atbilstošu uzraudzību un kontroli darba aizsardzības jomā, nepieciešama turpmāka VDI inspektoru apmācība, piesaistot kvalificētus lektorus, lai VDI inspektoru zināšanas atbilstu straujajai tehnoloģiju attīstībai īpaši bīstamajās nozarēs. Bez tam jāstiprina arī VDI kapacitāte, lai veicinātu kvalitatīvu un profesionālu uzraudzību un kontroli darba aizsardzības jomā. Būtiska ir arī VID inspektoru motivēšana, nodrošinot, ka VDI ilgstoši turpina strādāt profesionāli, izglītoti un pieredzes bagāti inspektori. Nepieciešams ieviest praksē arī jaunas darba metodes un lielāku vērību pievērst preventīvajam darbam.

Analizējot nestandarta nodarbinātības formas, jāsecina, ka šajos gadījumos pastāv lielāka nedrošība attiecībā uz drošību un veselības aizsardzību darbā. Attiecībā uz identificētajām problēmām pašnodarbināto drošības un veselības aizsardzībā darbā jāatzīmē zemā pašnodarbināto informētība un ieinteresētība darba aizsardzības jautājumos. Papildus pašnodarbināto darbā pastāv tādas problēmas kā sadzīves apstākļu labiekārtošana darbavietā. Vienlaikus jāmin, ka nav apkopota un viegli pieejama specifiska informācija par darba aizsardzības jautājumiem pašnodarbināto darbā.

1. Sabiedrības informēšana;
2. Darba aizsardzības prasību efektīvas ieviešanas veicināšana;
3. Nodarbināto veselības aizsardzības veicināšana;
4. Darba aizsardzības jomas uzraudzība un kontrole;
5. Drošas darba vides nodrošināšana nestandarta nodarbinātības formu ietvaros, kā arī pašnodarbināto darbā.

 Šo virzienu īstenošanā īpašu uzmanību plānots pievērst aktuālajiem riska faktoriem, kam līdz šim nav tikusi pievērsta pietiekama uzmanība, piemēram, psihoemocionālie un ergonomiskie darba vides riska faktori, jaunu ķīmisko vielu izmantošana, u.c., neaizmirstot arī par klasiskajām darba vides problēmām bīstamākajās nozarēs – troksnis, vibrācija, traumatisma riski, kritieni no augstuma, darbs ārā, utt. Vienlaikus tiks ņemti vērā vispārīgie principi un aktualitātes - dzimumu aspekts, darbaspēka novecošanās, u.c.