Pētījuma mērķis ir analizēt Latvijas tiesu praksi jautājumos par ārvalstīs kriminālprocesa ietvaros noteikto sodu atzīšanu un izpildīšanu Latvijā, kā arī konstatēt starptautisko tiesisko instrumentu un Kriminālprocesa likuma praktiskās piemērošanas problēmas un piedāvāt iespējamos risinājumus to novēršanai. Tas atvieglotu un reizē arī nodrošinātu pēc iespējas kvalitatīvāku starptautisko tiesību normu piemērošanu attiecībā uz ārvalstī piespriesto sodu atzīšanu un izpildīšanu Latvijā.

Latvijas tiesiskais regulējums attiecībā uz savstarpējās atzīšanas principu krimināllietās ir jauns - tikai ar 2012.gada 24.maija grozījumiem Kriminālprocesa likumā Latvijā tika ieviesti Eiropas Savienības (ES) Padomes pamatlēmumu noteikumi, kas paredz ES dalībvalstīs vienādu tiesisko regulējumu attiecībā uz citā ES dalībvalstī piespriesto sodu izpildīšanu. Turklāt lielās migrācijas dēļ palielinās Latvijas valsts piederīgo personu notiesāšanas gadījumu skaits ārvalstīs un līdz ar to krietni pieaudzis ārvalsts kompetento iestāžu lūgumu skaits par piespriesto sodu izpildīšanu Latvijā. Proti, ja 2012.gadā no ārvalstīm, tostarp ES dalībvalstīm, bija saņemti 79 lūgumi par tādu spriedumu atzīšanu un izpildīšanu Latvijā, ar kuriem noteikti kriminālsodi, tad 2014.gadā saņemts 161 šāds lūgums.

Pētījuma autori analizējuši 213 lietas, kas Latvijas tiesās izskatītas laikā no 2012.gada janvāra līdz 2015.gada jūnijam. Lielākā daļa no tām ir lietas par ES dalībvalstīs pieņemto nolēmumu par mantiska rakstura piedziņu atzīšanu un izpildīšanu Latvijā - kompetentās iestādes ir nosūtījušas Latvijai izpildīšanai 180 šādus lūgumus. Atsaucoties uz lūgumiem par brīvības atņemšanas soda izpildi Latvijā, Latvijas tiesas ir ierosinājušas un izskatījušas 26 lietas, tās izskatījušas arī četrus lūgumus par alternatīvo sankciju izpildīšanu Latvijā un trīs ārvalsts lūgumus atzīt un izpildīt Latvijas teritorijā nolēmumus par mantas konfiskāciju.

Autori atgādina, ka ES pastāvošo tiesisko regulējumu krimināltiesiskās sadarbības jomā piemēro tikai un vienīgi ES dalībvalstu starpā. Pētījumā konstatēts, ka vairākos gadījumos Latvijas tiesneši nav saskatījuši ārvalstu starptautiskā tiesiskā regulējuma atšķirību no ES tiesiskā regulējuma un joprojām turpina piemērot starptautiskos tiesību aktus attiecībā uz tiesisko sadarbību ES dalībvalstu ietvaros un otrādāk - piemēro ES tiesību aktus, lemjot par to ārvalstu, kuras nav ES dalībvalstis, kompetento iestāžu lūgumiem par kriminālspriedumos noteikto sodu atzīšanu un izpildīšanu Latvijā.