Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi kārtējo
Ziņojumu par Latvijas tautsaimniecības attīstību, kurā vērtēta situācija Latvijas ekonomikā, kā arī prognozētas tās attīstības perspektīvas. Ziņojumā ietverta informācija par Latvijas nozīmīgākajiem ekonomiskajiem un sociālajiem rādītājiem, nozaru attīstību un ārējo ekonomisko vidi, valdības ekonomisko politiku un tās īstenošanas galvenajiem instrumentiem, tajā skaitā arī ES fondu investīcijām.
Pēdējos gados Latvijas ekonomiskā izaugsme bija viena no straujākajām Eiropas Savienībā. Iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma temps 2011.-2014.gados bija 4,4%. Arī 2015. gadā, neskatoties uz ģeopolitisko nestabilitāti un tās sekām, Latvijas IKP turpināja pieaugt un sasniedza 2,8%.
Latvijas ekonomikas attīstība ir cieši saistīta ar globālajām tendencēm. Ekonomiskā situācija Latvijai nozīmīgākajā eksporta tirgū - ES - pakāpeniski uzlabojas. Savukārt eksportētājus, kas galvenokārt orientējas uz austrumu tirgiem, ietekmē sliktā ekonomiskā situācija Krievijā. Neskatoties uz to, ka ģeopolitisko sarežģījumu sekas rada apgrūtinājumus Latvijas ekonomikas izaugsmei, 2016.gadā IKP pieaugums varētu būt straujāks nekā gadu iepriekš un sasniegt 3,2%.
Straujākai Latvijas uzņēmumu konkurētspējas uzlabošanai ir svarīgi atrast efektīvākos veidus, kā stiprināt zināšanu ekonomikas attīstību, celt uzņēmumu konkurētspēju eksportējošās nozarēs, paaugstināt produktivitāti un inovācijas kapacitāti, kā arī turpināt reformu procesu uzņēmējdarbības vides uzlabošanai, nodrošināt iespējami zemu elektroenerģijas cenu uzņēmumiem, kā arī nodrošināt ES fondu finansējuma pieejamību.
2014.-2020.gada ES fondu plānošanas periods paver iespēju investēt 4,4 miljardus eiro Latvijas izaugsmē un attīstībā. Ekonomikas ministrijas aktivitātēs vien būs pieejami aptuveni 770 miljoni eiro mērķtiecīgām investīcijām Latvijas ekonomikas modernizācijā un industrializācijā. 2016.gadā tiks turpinātas vai uzsāktas tādas ES fondu aktivitātes kā Jaunu produktu ieviešana ražošanā (atbalsts iekārtu iegādei), Starptautiskās konkurētspējas veicināšana (nacionālie stendi, t.sk., ārējo tirgu apgūšana (dalība izstādēs)), Nodarbināto apmācības, Kompetences centri, Biznesa inkubatori un Daudzdzīvokļu māju siltināšana.
Vienlaikus, lai komersanti investētu jaunu, ienesīgāku produktu un pakalpojumu izstrādē, būtiski ir saglabāt jau esošos un izstrādāt jaunus nodokļu stimulus. 2016.gadā ir plānots izstrādāt Likumprojektu uzņēmējdarbības uzsācēju atbalstam par speciāla vienkāršota nodokļu režīma ieviešanu uzņēmējdarbības uzsācējiem to sākotnējās darbības posmā, kā arī grozījumus normatīvajos aktos par specializēta vienkāršota nodokļu režīma ieviešanu maziem un mikro uzņēmumiem ar mazu ikgadēju apgrozījumu.
Jaunākajā Pasaules Bankas Doing Business 2016 pētījumā 189 valstu konkurencē Latvija ierindojusies augstajā 22.vietā jeb 10.vietā ES dalībvalstu vidū. Pasaules Banka ir atzinusi Latviju par vienu no TOP 30 līderēm, kas ir veikušas nozīmīgas reformas uzņēmējdarbības uzlabošanā. No reformu īstenošanas kvalitātes un ātruma būs atkarīga turpmākā Latvijas uzņēmējdarbības vides un ekonomikas konkurētspēja. Latvijas mērķis - turpmākajos gados būt pasaules valstu top divdesmitniekā pēc uzņēmējiem labvēlīgas vides novērtējuma.
Būvniecības jomā 2015.gada laikā izstrādāti visi jaunajam Būvniecības likumam pakārtotie normatīvie akti, turpinājās darbs pie Latvijas būvnormatīvu pārskatīšanas, kā arī veikta Eirokodeksa standartu adaptācija būvniecību regulējošo aktu sistēmā. Vienlaikus, pilnveidojot būvniecības uzraudzības kontroli, darbu ir sācis Būvniecības valsts kontroles birojs.
Turpinās Latvijas enerģijas tirgus integrācija Eiropā. Elektroenerģijas tirgū pēc tā pilnīgas atvēršanas sekmīgi aizvadīts pirmais gads brīvas konkurences apstākļos. Šobrīd dienaskārtībā ir arī dabasgāzes tirgus tālāka liberalizācija. Ministru kabinets ir izskatījis likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā”, kuru Saeimā plānots apstiprināt 2016.gada sākumā.
Papildus Latvijas enerģijas tirgus likumdošanas nosacījumu pilnveidošanai norit arī aktīvs darbs pie elektroenerģijas un gāzes infrastruktūras attīstības, lai nostiprinātu valsts enerģētisko drošību un enerģijas piegāžu diversifikāciju. Galvenais mērķis enerģētikā laika posmā līdz 2020.gadam ir Latvijas enerģētiskās neatkarības stiprināšana, energoapgādes drošības paaugstināšana, enerģētikas ilgtspējas veicināšana un konkurētspējīgas enerģijas cenas nodrošināšana patērētājiem.
Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi kārtējo Ziņojumu par Latvijas tautsaimniecības attīstību, kurā vērtēta situācija Latvijas ekonomikā, kā arī prognozētas tās attīstības perspektīvas. Ziņojumā ietverta informācija par Latvijas nozīmīgākajiem ekonomiskajiem un sociālajiem rādītājiem, nozaru attīstību un ārējo ekonomisko vidi, valdības ekonomisko politiku un tās īstenošanas galvenajiem instrumentiem, tajā skaitā arī ES fondu investīcijām. Pēdējos gados Latvijas ekonomiskā izaugsme bija viena no straujākajām Eiropas Savienībā. Iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma temps 2011.-2014.gados bija 4,4%. Arī 2015. gadā, neskatoties uz ģeopolitisko nestabilitāti un tās sekām, Latvijas IKP turpināja pieaugt un sasniedza 2,8%. Latvijas ekonomikas attīstība ir cieši saistīta ar globālajām tendencēm. Ekonomiskā situācija Latvijai nozīmīgākajā…
