Pirmdien, 29.februārī, Ministru kabineta komitejā tiks vērtēts likumprojekts "Grozījumi Darba likumā", kurā paredzētas izmaiņas Darba likuma 75.pantā - par solidārās atbildības ieviešanu apakšuzņēmēju ķēdēs.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) un Latvijas Celtnieku arodbiedrības jau gadiem izteiktie priekšlikumi par solidārās atbildības ieviešanu visā apakšuzņēmēju ķēdē, lai maksimāli aizsargātu darbiniekus, likumprojektā neesot ņemti vērā, informē LBAS. Pašreizējās likumprojekta redakcijas 75.2pantā ir ietverts tikai minimālais - attiecīgajā ES direktīvā noteiktais. Šie noteikumi piemērojami tikai darbinieka nosūtīšanas gadījumā uz citu valsti, veicot būvdarbus saistībā ar dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecību. Pašreizējā likumprojekta redakcija izslēdz solidārās atbildības ieviešanu daudzos citos būvniecības veidos inženierbūvniecībā - ceļu, maģistrāļu, dzelzceļu, metro, lidlauku, elektropārvades līniju u.c. objektu būvniecībā. Turklāt likumprojekts paredz, ka darbiniekam ir tiesības prasīt neizmaksāto darba samaksu no personas, kura darba devējam ir tieši uzdevusi darbu, - kas nozīmē, ka darba devēju atbildība ir paredzēta tikai vienā apakšuzņēmēju ķēdes posmā.

LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers: "LBAS uzskata solidārās atbildības mehānisma ieviešanu Latvijā par svarīgāko prioritāti problēmu risināšanai apakšuzņēmēju ķēdēs. Ja solidārā atbildība ir paredzēta tikai vienā apakšuzņēmēju ķēdes posmā, tās efektivitāte ir ievērojami samazināta. Uzņēmumiem, izmantojot vienu fiktīvu starpposmu apakšuzņēmēju ķēdē, būs iespējas izvairīties no atbildības. Tas padarīs visu sistēmu par nelietderīgu un neefektīvu un nerisinās pastāvošās problēmas - iespējamo "shēmošanu", "ēnu" ekonomiku, kā rezultātā vislielākie cietēji būs darbinieki."

LBAS neiebilst pret direktīvas pārņemšanu kopumā, tomēr uzskata, ka šajā direktīvā ietvertās prasības pārņemot, Latvijā ir jānoteic stingrākas prasības, tas ir, īpašie atbildības noteikumi par darba samaksas izmaksu darbinieku nosūtīšanas gadījumā ir attiecināmi uz visu apakšuzņēmumu ķēdi, kā arī vienlīdz uz visiem Latvijā nodarbinātajiem darbiniekiem, ne tikai nosūtītajiem. Tāpat šāda atbildība būtu jānoteic ne tikai gadījumos, kad tiek veikti būvdarbi saistībā ar ēku būvniecību vai specializētos būvdarbus, bet visā būvniecības jomā.

Arī Latvijas Būvnieku asociācija uzskata, ka garākās apakšuzņēmēju ķēdēs nepieciešama ne tikai solidārā atbildība starp līgumslēdzējiem, bet arī "ķēdes atbildība". Tas nozīmē, ka solidārā atbildība attiecas ne tikai uz līgumslēdzējām pusēm, bet arī uz visu līgumos iesaistīto apakšuzņēmēju ķēdi, sākot no pasūtītāja. Tas nozīmētu, ka darbinieki un VID var vērsties pie visiem ķēdes dalībniekiem, kuri visi ir solidāri atbildīgi par visu parādu. tas varētu ietvert ne tikai iesaistītos darbuzņēmējus, bet arī ģenerāluzņēmēju un pasūtītāju. Tādējādi, esot spēkā gan solidārai, gan ķēdes atbildībai, jebkura no objektā iesaistītajām līgumslēdzēju pusēm jebkurā līmenī ir vienlīdz atbildīga par padarīto darbu un samaksu par padarīto, kā arī nodokļu samaksu visos līmeņos.

Kā ziņo Eiropas Komisijas un Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds (EUROFOUND) pēdējos 25 gados Eiropā, tostarp arī Latvijā, būvniecības nozarē ir izplatījusies prakse pakalpojumu sniegšanas procesā piesaistīt vairākus apakšuzņēmējus un veidot pakārtotas apakšuzņēmēju ķēdes. Būvniecības nozarē to veicina specifiskas darbu organizācijas, piemēram, "jumta organizācijas", kas veic vadības un organizatoriskos darbus, piesaistot reālu būvniecības darbu veikšanai apakšuzņēmējus, vai uzņēmumi, kuri tikai pārdod būvniecības darbus, piesaistot apakšuzņēmējus visu būvniecības darbu veikšanai. . Garajās apakšuzņēmēju ķēdēs ir grūti izsekot darba tiesību un darba aizsardzības prasību izpildei. Zemākie apakšuzņēmēji bieži vien cenšas vai ir spiesti izpildīt darbus ar zemākām darbaspēka izmaksām (darbinieku atlīdzības un sociālo garantiju samazinājumiem). Latvijas Celtnieku arodbiedrībā regulāri vēršas darbinieki, kuriem nav samaksāta darba atlīdzība, pamatojoties uz to, ka viņu darba devējam - apakšuzņēmējam, to ģenerāluzņēmējs nav samaksājis atlīdzību par pakalpojuma veikšanu. Savukārt ģenerāluzņēmējs, aizbildinoties ar to, ka nevar kontrolēt apakšuzņēmēju pienākumu izpildi pret to darbiniekiem, neuzņemas atbildību. Rezultātā darbinieki bieži vien nesaņem atlīdzību par savu darbu, kā arī nevar īstenot savas tiesības.

Solidārā atbildība apakšuzņēmēju ķēdē, kuras mērķis ir risināt situācijas, kad darbinieki vai citi kreditori (piemēram, valsts institūcijas) nevar saņemt viņiem pienākušos parādu no konkrēta uzņēmuma, ļauj darbiniekiem (citiem kreditoriem) vērsties pie finansiāli stiprākās puses, ja viņa tiešais parādnieks (darba devējs) nevar vai negrib izpildīt prasības. Solidārās atbildības mehānisms ir viens no efektīvākajiem instrumentiem, kā var risināt iepriekš minētos izaicinājumus. To atzina arī Eiropas Komisija 2007.gada 13.jūnija paziņojumā "Darba ņēmēju norīkošana darbā pakalpojumu sniegšanas ietvaros" ieguvumu un iespēju palielināšana, vienlaicīgi nodrošinot darba ņēmēju aizsardzību".