Otrdien, 19. aprīlī, Ministru kabinets pieņēma noteikumus “Ugunsdrošības noteikumi”, kas nosaka jaunas ugunsdrošības prasības fiziskajām un juridiskajām personām, lai novērstu un sekmīgi dzēstu ugunsgrēkus, kā arī mazinātu to sekas.

Ņemot vērā to, ka ugunsgrēki lielākoties izceļas tieši dzīvojamajās mājās, Ugunsdrošības noteikumi no 2020. gada 1. janvāra paredz dzīvojamās telpas nodrošināt ar autonomiem ugunsgrēka detektoriem un ugunsdzēsības aparātiem.

Tāpat noteikumi ietver regulējumu par ugunsdzēsības aparātu tehniskās apkopes biežumu, ja to nav noteicis ugunsdzēsības aparāta ražotājs, paredzot aparātu tehnisko apkopi reizi piecos gados, kā arī vizuālu pārbaudi, ko reizi gadā veic ugunsdzēsības aparāta īpašnieks.

Tāpat noteikumos telpu nodrošinājumam ar ugunsdzēsības aparātiem tiek ņemta vērā to dzēstspēja, nevis tilpums. Tādējādi samazināsies administratīvais slogs, gan iegādājoties augstākas kvalitātes ugunsdzēsības aparātu mazāku skaitu, gan turpmāk veicot šo ugunsdzēsības aparātu tehnisko apkopi.

Ugunsdrošības noteikumi nosaka, ka objektos ar sprādzienbīstamu vidi un objektos, kuros var atrasties vairāk par 50 cilvēkiem (izņemot dzīvojamās mājas), ne retāk kā reizi gadā, saskaņā ar rīcības plānu ugunsgrēka gadījumam, jāorganizē praktiskās nodarbības ugunsdrošības jomā. Tāpat noteikumi nosaka, ka personai, kas izstrādā rīcības plānu ugunsgrēka gadījumam, ir jābūt speciāli apmācītai, kā arī personām, kuras veic praktiskās nodarbības, jābūt profesionālai izglītībai ugunsdrošībā vai ugunsdrošības jomā.

Noteikumi arī nosaka cilvēku skaitu, kāds drīkst vienlaikus atrasties būvē atkarībā no evakuācijas izeju skaita, kā arī noteikumos vienkopus ir iekļautas ugunsdrošībai lietojamās zīmes, tādā veidā atvieglojot noteikumu izpildi.

Noteikumi arī nosaka regulējumu meža objektu atbildīgajām personām. Tām, kuras apsaimnieko vienlaidu meža zemes platību, kas lielāka par 5000 hektāriem, jāizstrādā meža objekta ugunsdrošības preventīvais pasākumu plāns, kas ir īpaši lietderīgi mežu uguns nedrošajā laika posmā. Tādējādi tiks mazināts administratīvais slogs tiem lielajiem privātajiem meža īpašniekiem, kuri apsaimnieko dažāda lieluma zemes vienības un kas atrodas fragmentēti visā valsts teritorijā.