Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu.
Uzziņas pieprasījuma iesniedzējs ir Latvijā reģistrēta kapitālsabiedrība, kuras pamatdarbība ir sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana. Iesniedzēja vienīgais dalībnieks ir SIA “J”. Iesniedzēja aktīvi sastāv galvenokārt no zemes. Zemes bilances vērtība ir 169570 EUR. Minētās zemes apbūvei ir saņemta būvatļauja pēc 2009.gada 31.decembra. Iesniedzēja darbību pilnībā finansē tās dalībnieks SIA “J”, kas arī šobrīd organizē zemes gabala apbūves plānošanu. Tādējādi Iesniedzēja pastāvēšana un uzturēšana rada vien administratīvu un finansiālu slogu, līdz ar ko ir pieņemts lēmums sagatavot darbību plānu un budžetu Iesniedzēja likvidācijai.
Ja tiks pieņemts lēmums par likvidāciju, paredzams, ka likvidācijas kvota tiks izmaksāta (nodota) nevis naudā, bet gan mantiskā veidā, dalībniekam nododot zemes gabalu.
Iesniedzējs vēršas ar lūgumu pēc uzziņas par pievienotās vērtības nodokļa normu piemērošanu likvidācijas kvotas nodošanai, kas sniegtu atbildi uz minētiem jautājumiem un ļautu saprast, kurš no trim iespējamiem variantiem būtu piemērojams.
- Vai Iesniedzējam minētos apstākļos, nododot dalībniekam apbūves zemi, kā likvidācijas kvotu, šī nodošana būtu jāuzskata par preču piegādi par atlīdzību, kaut gan atlīdzības (maksājuma) par likvidācijas kvotu faktiski nav?
- Vai tomēr likvidācijas kvotas nodošana nav uzskatāma par darījumu Pievienotās vērtības nodokļa likuma izpratnē un Iesniedzējam būtu jāveic tikai korekcija par atskaitīto priekšnodokli, saistībā ar likvidācijā kvotas veidā nodotā aktīva iegādi, atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 104.panta pirmajai daļai?
- Varbūt Iesniedzēja vienīgais dalībnieks, SIA “J”, atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 7.panta otrajai daļai būtu uzskatāms par pievienotās vērtības nodokļa tiesību un saistību pārņēmēju uzņēmumu pārejas procesā, jo notiek pretēja darbība ieguldīšanai sabiedrības kapitālā, tādējādi likvidācijas kvota nav uzskatāma par apliekamu piegādi par atlīdzību Pievienotās vērtības nodokļa likuma izpratnē un priekšnodokļa korekcija vispār nebūtu veicama?
VID, izvērtējot Iesniedzēja iesniegumā sniegto faktu aprakstu, uz iesnieguma pirmo un otro jautājumu, paskaidro.
Pievienotās vērtības nodokļa likuma 1.panta 1.punktā noteikts, ka apbūves zeme ir zemesgabals, kura apbūvei vai inženierkomunikāciju izbūvei tajā vai kuram domāto ceļu, ielu vai inženierkomunikāciju pievada izbūvei izsniegta būvatļauja pēc 2009.gada 31.decembra. Zemesgabals nav uzskatāms par apbūves zemi, ja būvatļauja būvdarbu veikšanai ir izsniegta:
- a) līdz 2009.gada 31.decembrim un pēc 2009.gada 31.decembra ir pagarināta vai pārreģistrēta,
- b) pēc 2009.gada 31.decembra, bet ir mainīts zemesgabala lietošanas mērķis, kas neparedz apbūves veikšanu.
No iesnieguma faktu aprakstā sniegtās informācijas secināms, ka Iesniedzēja aktīvi sastāv no zemesgabala, kura apbūvei izsniegta būvatļauja pēc 2009.gada 31.decembra, tātad, minētais zemesgabals ir kvalificējams kā apbūves zeme.
Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 145.panta trešajā daļā noteikto, ja likvidē komercsabiedrību (uzņēmumu), kas savas darbības laikā ir bijis reģistrēts nodokļa maksātājs vai kam bija jābūt reģistrētam nodokļa maksātājam, tad par piegādātajām precēm nodokli aprēķina un maksā saskaņā ar šo likumu. Šajos gadījumos persona, kas veic likvidatora funkcijas, iesniedz nodokļa deklarāciju VID.
Likvidācijas kvota ir akcionāra daļa, kuru akciju īpašnieks saņem pēc akciju sabiedrības likvidēšanas. Likvidācijas kvotu var saņemt tikai tie akciju īpašnieki, kuru akcijām atbilstoši statūtiem vai likumam tā ir paredzēta (Latvijas Zinātņu Akadēmijas Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. – R., Zinātne, 2000).
Iesniedzējs faktu aprakstā norāda, ka Iesniedzēja aktīvi – apbūves zeme, pēc Iesniedzēja likvidācijas tiks nodoti Iesniedzēja vienīgajam dalībniekam SIA “J” kā likvidācijas kvota.
Tā kā pēc darījuma ekonomiskās būtības un satura likvidācijas kvotas, kā kapitāla daļas nodošana pēc likvidācijas, nav uzskatāma par preču piegādi par atlīdzību, tad Pievienotās vērtības nodokļa likuma normas likvidācijas kvotas nodošanai nav piemērojamas.
Atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 104.panta pirmajai daļai, ja nodokļa maksātājs ir izslēgts no VID PVN maksātāju reģistra saskaņā ar šā likuma 73.panta pirmās daļas 1., 2. vai 12.punktu, tas 30 dienu laikā pēc izslēgšanas iemaksā valsts budžetā nodokli, kas aprēķināts no izslēgšanas dienā grāmatvedības uzskaitē esošo krājumu un avansa maksājumu vērtības, pamatlīdzekļu bilances vērtības, pamatlīdzekļu izveidošanas un nepabeigtās celtniecības objektu izmaksām izslēgšanas dienā, par kuru nodoklis ir atskaitīts kā priekšnodoklis, iesniedzot paziņojumu par nodokļa samaksu.
Tādējādi Iesniedzējam pēc izslēgšanas no VID PVN maksātāju reģistra, valsts budžetā jāmaksā nodoklis, kas aprēķināts, ņemot vērā Pievienotās vērtības likuma 104.panta pirmajā daļā noteikto. Līdz ar to Iesniedzējam būs jāveic priekšnodokļa korekcija par atskaitīto priekšnodokli saistība ar minētā aktīva – apbūves zemes iegādi un uzturēšanu.
Ņemot vērā sniegto atbildi uz iesnieguma pirmo un otro jautājumu, atbildes sniegšana uz trešo jautājumu nav nepieciešama.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu.Uzziņas pieprasījuma iesniedzējs ir Latvijā reģistrēta kapitālsabiedrība, kuras pamatdarbība ir sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana. Iesniedzēja vienīgais dalībnieks ir SIA “J”. Iesniedzēja aktīvi sastāv galvenokārt no zemes. Zemes bilances vērtība ir 169570 EUR. Minētās zemes apbūvei ir saņemta būvatļauja pēc 2009.gada 31.decembra. Iesniedzēja darbību pilnībā finansē tās dalībnieks SIA “J”, kas arī šobrīd organizē zemes gabala apbūves plānošanu. Tādējādi Iesniedzēja pastāvēšana un uzturēšana rada vien administratīvu un finansiālu slogu, līdz ar ko ir pieņemts lēmums sagatavot darbību plānu un budžetu Iesniedzēja likvidācijai.Ja tiks pieņemts lēmums par likvidāciju, paredzams,…