Ārvalstu investoru padome Latvijā

Kopumā, ārvalstu uzņēmēji norāda, ka "ēnu ekonomika iedragā Latvijas reputāciju starptautiskajā biznesa vidē". Kā galvenos ēnu ekonomikas cēloņus, uzņēmēji nosauc vāju kontroli un nepilnīgu tiesību normu piemērošanu, korupciju un politiskās spēles, nepietiekamu motivāciju maksāt nodokļus, augstu ienākuma nodokli un sociālo nevienlīdzību, kā arī salīdzinoši zemo nodokļu maksāšanas kultūru valstī kopumā.

To apstiprina uzņēmēju teiktais (citāti no ziņojuma):

"Latvijā uzņēmumi bieži domā: ja zini, kā krāpties, un ir iespēja to darīt, tad kāpēc gan ne. Tas ir tāpēc, ka valsts nespēj sevi pasargāt; tas ir tāpēc, ka nav paļāvības, ka nodokļos samaksātā nauda tiks jēgpilni izlietota. Vienlaikus tas ir arī kā protests: vispārējā sapratne par to, kāpēc jāmaksā nodokļi, ir ļoti zema."

"Ēnu ekonomika rada negodīgu konkurenci starp tiem, kuri maksā nodokļus un tiem, kuri nemaksā; tam, savukārt, ir sniega bumbas efekts – nodokļi netiek iekasēti pietiekamā apmērā, tādēļ tie tiek celti un tas atkal ietekmē tieši tos uzņēmumus, kuri nodokļus maksā, tādējādi viņiem vēl vairāk pasliktinot konkurences apstākļus. Kādu laiku uzņēmumi, kas maksā nodokļus, darbojas efektīvāk, taču kādā brīdī šis spiediens var izrādīties pārāk liels."

Ārvalstu uzņēmēji, atsaucoties arī uz pieredzi citās valstīs, piedāvā vairākus priekšlikumus, kā cīnīties ar ēnu ekonomiku Latvijā: stiprināt nodokļu sistēmas paredzamību un caurskatāmību, uzlabot nodokļu iekasēšanu, ieguldot attiecīgo darbinieku profesionālajā kvalifikācijā, celt sodus par darbību ēnu ekonomikā, mazināt nodokļu slogu darbaspēkam, atvieglot un vienkāršot nodokļu sistēmu mazajiem un mikro uzņēmumiem, saziņā vairāk izmantot elektroniskos dokumentus, kā arī kopumā tiekties uz to, lai būtiski mazinātu darījumus ar skaidru naudu.

Tajā pašā laikā uzņēmēji norāda (citāts no ziņojuma): "Jādomā ne tikai par sodiem un sodīšanu, bet arī par to, kā stimulēt cilvēkus un uzņēmumus būt godīgiem un radīt neērtības tiem, kas darbojas ēnu ekonomikā. Ja uz nelikumīgu darbību nav attiecīgas reakcijas, tad neko nav iespējams mainīt."

Kopumā, kā secināts ziņojumā, lai gūtu panākumus cīņā ar ēnu ekonomiku, nepieciešama kompleksa pieeja: "Ēnu ekonomika nav tikai nodokļu nemaksāšana vai peļņas neuzrādīšana. Tā ietver arī dažādu noteikumu neievērošanu, piemēram, attiecībā uz pārvadājumiem, būvniecību vai samaksu par virsstundām, kā rezultātā tiek kropļota konkurence. Līdz ar to cīņa ar ēnu ekonomiku nav tikai Valsts ieņēmumu dienesta uzdevums. Svarīgi, lai tā būtu visas valdības un atbildīgo ministriju un institūciju prioritāte. Lai mazinātu ēnu ekonomiku, ir jābūt paredzamai nodokļu politikai, ir jāizglīto sabiedrība par to, kāpēc jāmaksā nodokļi un kur tie tiek tērēti, jābūt skaidriem un pietiekami vienkāršiem noteikumiem, kas stimulētu arī jaunos un nelielos uzņēmumus darboties ilgtspējīgi un atbildīgi," norāda Ārvalstu investoru padomes Latvijā izpilddirektors Ģirts Greiškalns.

Par potenciālajiem ieguvumiem, sekmīgi apkarojot ēnu ekonomiku skaidro KPMG Baltics SIA vadošā partnere Armine Movsisjana: "Mazāka ēnu ekonomika nav abstrakts ieguvums. Tā nozīmē ļoti konkrētas lietas: mazākas rindas pie ārstiem, valsts apmaksātu bērnu ēdināšanu skolās un bērnudārzos, līdzenus ceļus, kā arī vairāk labi apmaksātas darba vietas, jo investoriem paveras plašākas iespējas strādāt godīgā konkurencē un būt ieinteresētākiem kāpināt investīcijas. Tomēr jāņem vērā, ka cīņa ar ēnu ekonomiku ir kā maratons. Tas nav sprints, bet gan ilgstošs un neatlaidīgs darbs. Turklāt jāfokusējas nevis uz īstermiņa rezultātiem, agresīvi cenšoties izspiest lielākus nodokļu ieņēmumus no esošajiem nodokļu maksātājiem, bet vairāk mērķējot tieši uz principiāliem nodokļu nemaksātājiem un kopējās ekonomikas veselības stāvokļa uzlabošanos ilgtermiņā."

Pētījums par ārvalstu investoru skatījumu uz ēnu ekonomiku Latvijā tapis ciešā sadarbībā starp Ārvalstu investoru padomi Latvijā, Rīgas Ekonomikas augstskolu (Stokholm School of Economics in Riga) un Dr. Arni Sauku un konsultāciju uzņēmuma KPMG Baltics SIA speciālistiem. Tā pamatu veido kvalitatīvas intervijas ar lielāko ārvalstu uzņēmumu Latvijā augstākās vadības pārstāvjiem.

Pētījums angļu valodā Shadow_Economy.pdf 

Pētījuma prezentācija: KPMG_Shadow_Economy_persentation.pdf