Valsts sekretāru sanāksmē 16. jūnijā izsludināti jauni un izmaiņu ziņā nozīmīgi grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām". 

Lai novērstu atšķirīgu pieeju nokavējuma naudas aprēķināšanai atkarībā no tā, kāds nodokļu kontroles pasākums ir veikts un, vai nodokļu maksātājs ir veicis uzrēķinātās summas samaksu normatīvajos aktos noteiktajā laikā pēc maksāšanas termiņa iestāšanās, tiek veikti grozījumi likuma „Par nodokļiem un nodevām” 23.panta 5.¹daļā, nosakot datu atbilstības pārbaudes rezultātā tādu pašu nokavējuma naudas aprēķināšanu kā nodokļu revīzijas (audita) rezultātā. Vienlaicīgi tādā pašā veidā tiek precizēta nokavējuma naudas aprēķināšana gadījumos, kad nodokļu administrācija, konstatējot iejaukšanos elektroniskajās ierīcēs un iekārtās (mainīta programmatūra vai veiktas citas darbības, ar kurām radīta iespēja slēpt vai samazināt ar nodokļiem apliekamo objektu), nosaka samazināto ar nodokļiem un nodevām apliekamo objektu uz aprēķina pamata.

Papildinot likuma „Par nodokļiem un nodevām” 24.panta pirmajā daļā sniegto uzskaitījumu (gadījumus, kad VID ir tiesības piešķirt nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu), nodokļu maksātājiem, kas paši veic precizējumus iesniegtajās nodokļu deklarācijās pirms ir saņemts nodokļu administrācijas paziņojums par nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanu (saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 33.2pantu), paredzēts dot iespēju sadalīt termiņos uz laiku līdz vienam gadam nodokļu samaksu, kas ir izveidojusies precizēto deklarāciju rezultātā. Līdz ar to tiek paplašināts jau šobrīd likumā „Par nodokļiem un nodevām” (likuma 24.pantā) noteiktais tiesiskais regulējums attiecībā uz nodokļu maksājumu termiņu pagarināšanas (atlikšanu, sadalīšanu) iespējām. Uz šādiem gadījumiem paredzēts attiecināt samazinātu nokavējuma naudu – no laikā nenomaksātā pamatparāda 0,0125 procentu apmērā par katru nokavēto dienu iepriekš minētajā gadījumā, kad nodokļu maksātājs veic precizējumus iesniegtajās nodokļu deklarācijās pirms ir saņemts nodokļu administrācijas paziņojums par nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanu. Samazinātā nokavējuma nauda rēķināma no lēmuma par nodokļa samaksas termiņa pagarināšanu pieņemšanas.

Kā norādīts likumprojekta anotācijā, regulējums vērsts uz labprātīgu nodokļu nomaksas veikšanu un atvieglotāku nosacījumu noteikšanu nodokļu maksātājiem, kas savlaicīgi novērš nepilnības nodokļu aprēķinos, kā arī īslaicīgās finansiālās grūtībās nonākušajiem nodokļu maksātājiem, kas vienmēr ir pildījuši savas saistības.

Lai motivētu nodokļu maksātāju godprātīgi pildīt likumā noteikto pienākumu paredzētajā termiņā un pilnā apmērā nomaksāt nodokļus (nodevas), vienlaikus veicinot sadarbību starp nodokļu administrāciju un nodokļu maksātājiem, kas godprātīgi pilda nodokļu saistības, paredzēts noteikt samazinātu nokavējuma naudu – 0,025 procentu apmērā gadījumos, kad nodokļu administrācija ir pieņēmusi lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi.

Ar samazinātās nokavējuma naudas noteikšanu tiktu uzlabota nodokļu maksātāja maksātspēja, mazinot iespējamo zaudējumu rašanos gadījumos, kad nodokļu maksātājs ir nonācis īslaicīgās finansiālās grūtībās, ļaujot tās pārvarēt un turpināt veiksmīgu uzņēmējdarbību.

Šajā gadījumā ir noteikta nedaudz lielāka nokavējuma nauda nekā gadījumos, jo ir nepieciešams diferencēt finansiālās grūtībās nonākušos nodokļu maksātājus, kas savlaicīgi vēršas VID (24.panta noteiktajā kārtībā), pirms nodokļu administrācija ir uzsākusi piedziņas procesu, motivējot nodokļu maksātājus savlaicīgi risināt finansiālās grūtības ar samazināto nokavējuma naudas likmi un iespēju netikt iekļautam VID administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē, t.i., nodokļu parādu neiekļaujot aktuālā nodokļu parāda apjomā.

Šādi nodokļu maksātājus būtu iespējams iedalīt:

• kas ir savlaicīgi risinājuši maksājumu grūtības un spējuši kvalificēties termiņa pagarinājumam likuma „Par nodokļiem un nodevām” 24.panta noteiktajā kārtībā;
• kas aktīvu sadarbību ar nodokļu administrāciju ir sākuši tikai pēc piespiedu izpildes uzsākšanas, lūdzot samaksas grafiku labprātīgai nokavēto nodokļu maksājumu izpildei saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 26.panta vienpadsmito daļu;
•  kas nekādā veidā nevēlas vienoties par labprātīgu nokavēto nodokļu maksājumu samaksu.

Tāpat likumprojekta autori norāda, ka, strādājot ar nodokļu administrēšanas jautājumiem, konstatēts, ka pārsvarā gadījumu, ja nodokļu parāds netiek samaksāts vai piedzīts 1-2 gadu laikā no tā rašanās brīža, tas vispār netiek samaksāts (nodokļu maksātājiem šajā laika posmā tiek uzsākts maksātnespējas vai likvidācijas process). Līdz ar to ir secināts, ka nav lietderīgi nokavējuma naudu aprēķināt līdz tā sasniedz nodokļa pamatparāda apmēru. Tādēļ likumprojektā iekļautais regulējums paredz ierobežot nokavējuma naudas aprēķināšanas periodu, proti, līdz nokavējuma naudas summa sasniedz noteiktu pamatparāda apmēru – divas piektdaļas (40%) no nokavētā maksājuma (pamatparāda) apmēra.

Likumprojekts paredz arī precizēt nodevu administrācijas definīciju – nodalot terminu „nodevu administrācija” no termina „nodokļu administrācija”, nosakot, ka nodevu administrācija ir ne tikai VID, bet jebkura cita institūcija, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedz nodrošinājumu, par kuru attiecīgi piemēro nodevu. Paredzēts, ka turpmāk valsts nodevu objekti netiks uzskaitīti likumā „Par nodokļiem un nodevām".

Taču vienlaikus, lai minētā regulējuma izslēgšana neizraisītu interpretācijas iespējas nodokļa vai valsts nodevas objekta noteikšanā un nodrošinātu normatīvo aktu hierarhiju, ir precizēts regulējums, konkretizējot, uz kāda tiesiskā pamata tiek piemērota nodeva vai nodoklis.  Proti, nodevu nosaka saskaņā ar konkrētās nodevas likumu vai speciālo likumu un piemēro saskaņā ar šo likumu, konkrētās nodevas likumu, speciālo likumu un Ministru kabineta noteikumiem vai vietējo pašvaldību saistošiem noteikumiem. Savukārt nodoklis ir nosakāms un piemērojams saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām” un konkrētā nodokļa likumu. Vienlaikus, lai arī turpmāk tiktu atspoguļots vienots visu valsts nodevu, to administrējošo institūciju un atbilstošo valsts budžeta ieņēmumu kontu uzskaitījums, Finanšu ministrija nodrošinās valsts nodevu un to regulējošo normatīvo aktu, valsts nodevu administrējošo institūciju, kā arī attiecīgo valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontu saraksta veidošanu un uzturēšanu ministrijas oficiālajā mājas lapā www.fm.gov.lv;

Likumprojektā iekļautas arī izmaiņas attiecībā uz atmaksājamās nepareizi piedzītās summas palielinājuma aprēķināšanu; attiecībā uz nokavējuma naudas regulējuma precizēšanu datu atbilstības pārbaudēs; attiecībā uz subjektu, kam jāziņo par aizdomīgiem darījumiem,  loka paplašināšanu un informācijas sniegšanu par neparastiem darījumiem; attiecībā uz publicēšanas prasību par piešķirtiem komercdarbības atbalstiem nodokļu veidā; attiecībā uz apvienotās noliktavas statusu;  u.c.

Likumprojekts vēl būs jāskata valdībā un Saeimā.