Saeimā 16. jūnija sēdē otrajā lasījumā pieņemti un turpina tālāko ceļu grozījumi likumā "Par grāmatvedību", kas paredz samazināt administratīvo slogu daļai uzņēmumu saistībā ar attaisnojuma dokumentu iegrāmatošanas termiņa pagarināšanu  grāmatvedības reģistros. 

Otrajam lasījumam saņemtajos priekšlikumos likumā piedāvāts un atbalstīts mainīt 8. panta redakciju, kurā runāts par attaisnojuma dokumentu iegrāmatošanu. Patlaban pantā lietots termins "saņemtie attaisnojuma dokumenti", kuru plānots mainīt uz "ārējie un iekšējie dokumenti", norādot, ka runa ir par attaisnojuma dokumentiem, kas gan saņemti, gan izsniegti uzņēmumā. 

Tāpat otrajam lasījumam piedāvātās izmaiņas atbalstītas 10. panta redakcijā, kas runā par attaisnojuma dokumentu glabāšanas ilgumu, nosakot kategorijai "pārējie attaisnojuma dokumenti" (t.i., izņemot gada pārskatus, inventarizācijas sarakstus, grāmatvedības reģistrus, grāmatvedības organizācijas dokumentus un attaisnojuma dokumentus par darbiniekiem aprēķināto mēnešalgu (darba samaksu) ar sadalījumu pa gadiem un mēnešiem) līdzšinējā likumā noteiktā glabāšanas laika - 5 gadu - vietā šādu termiņa formulējumu: "līdz dienai, kamēr tie nepieciešami, lai nodrošinātu šā likuma 2. pantā noteiktās prasības par saimnieciskā darījuma norises izsekojamību izpildi, bet ne mazāk kā 5 gadi".  

Valdībā aprīļa beigās pieņemtie grāmatvedības likuma grozījumi paredz mazajiem uzņēmumiem atvieglot prasības attiecībā uz attaisnojumu dokumentu iegrāmatošanu grāmatvedības reģistros, tāpēc likuma 8.pantu plānots papildināt ar jaunu sesto daļu - “Mikrouzņēmumi (Mikrouzņēmumu nodokļa likuma izpratnē), individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, kuru apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedz 300 000 euro, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, pārējos attaisnojuma dokumentus par uzņēmuma saimnieciskajiem darījumiem ir tiesīgi iegrāmatot uzņēmuma grāmatvedības reģistros ne vēlāk kā 15 dienu  laikā pēc tā ceturkšņa beigām, kurā saimnieciskais darījums noticis, un obligāti – pārskata gada beigās.”

Tāpat likuma grozījumi nosaka prasības, kā jāsagatavo Maksātnespējas likumā noteiktā parādnieka bilance, kuru sagatavo pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas - paredzot, ka parādnieka bilance jāsagatavo pēc tiem pašiem nosacījumiem, kā gada pārskata bilance. Tas nozīmē, ka uzņēmumiem, kam pasludināts maksātnespējas process un administrators nav pieņēmis lēmumu par parādnieka saimnieciskās darbības turpināšanu pilnā vai ierobežotā apjomā, tikmēr, kamēr turpinās uzņēmuma maksātnespējas process, par katru pārskata gadu būs jāsagatavo bilanci. Tādējādi plānots nodrošināt izsekojamību šāda uzņēmuma faktiskajam mantiskajam stāvoklim, kā arī informāciju par kreditoru un debitoru saistībām uz pārskata gada beigām.

Lai grozījumi grāmatvedības likumā stātos spēkā, tie vēl būs jāpieņem trešajā lasījumā. Par termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam noteikts 30. jūnijs.