Pirmdien, 27.jūnijā, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola apliecināja, ka papildu valsts nepieciešamību finansēšanai tiks rasti līdzekļi no iekšējām rezervēm, pārdalot ministriju budžetu, kā arī nedaudz palielinot budžeta deficītu. "Regulāri tiekoties ar atbildīgajiem ministriem un premjerministru Māri Kučinski esam vienojušies, ka uzņēmēji pašreiz nav gatavi būtiskām nodokļu izmaiņām, kādas tika veiktas pērnā gada rudenī, gatavojot šī gada budžetu. Mēs esam patiesi priecīgi, ka pie šī lēmuma ministri arī turas, tādējādi garantējot daudz paredzamāku biznesa vidi nākamajam gadam," saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Pašreiz turpinās darbs pie nelielām izmaiņām nodokļu jautājumos, kas tiks ieviesti gan šogad, gan nākamā gada sākumā, tostarp paplašinot reversā PVN maksāšanas kārtību Eiropas Savienības PVN direktīvā atļautajās nozarēs, kā arī paredzēts ieviest fiksētu maksu jeb patentmaksu vieglo pasažieru transportlīdzekļu pārvadājumos, tāpat arī paplašinot atvieglojumus koplīgumā noteiktajām darbinieku sociālajām garantijām - ēdināšanas izdevumiem.

Ņemot vērā to, ka Latvijas ekonomikas attīstība ir lēnāka nekā tas bija plānots gada sākumā, pašreiz būtiski ministriem strādāt kopā ar biznesa organizācijām, lai tādējādi sasniegtu "ekonomikas izrāvienu" un paaugstinātu labklājības līmeni valstī kopumā. "Svarīgi, ka ikviens Latvijas iedzīvotājs saprot, ka nevis mēs katrs personīgi maksājam nodokļus, bet to nodrošina uzņēmēji," saka J.Endziņš, "bizness ir kā valsts asinsrite -, ja rodas nosprostojums vai palēninājums, tad cieš visa sabiedrība kopumā. Ja uzņēmējs nevar nopelnīt, tad viņam nav arī ko samaksāt valstij, tāpēc uzņēmējdarbības videi jābūt labvēlīgai, lai valsts budžets pildītos un katrs cilvēks no tā iegūtu."

LTRK kopā ar citām nevalstiskajām organizācijām pašreiz strādā pie vairākiem pētījumiem, lai sagatavotu rekomendācijas nodokļu sistēmas sakārtošanai, ko plānots veikt, gatavojot 2018.gada valsts budžetu.