Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu. 

Iesniedzējs ir pārdevis nekustamo īpašumu, kas sastāv no divām zemes vienībām, kurās ietilpst dažādu lietošanas veidu zeme (lauksaimniecībā izmantojamā zeme, mežs, pārējās zemes), bet abu zemes vienību lietošanas mērķis visā to platībā ir “0101-Zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība”.

Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.⁷panta ceturtajā daļā noteikts, ka tad, ja atsavina nekustamo īpašumu, kuru veido lauksaimniecības zeme un mežs vai cita veida zeme (krūmāji, purvi, zeme zem ūdeņiem), šā panta trešo daļu attiecībā uz ienākumu no šā nekustamā īpašuma atsavināšanas piemēro proporcionāli tai platības daļai, kura pēc lietošanas mērķa ir lauksaimniecības zeme.

Iesniedzējs jautā, vai gadījumā, kad nekustamā īpašuma lietošanas mērķis visā tā platībā ir “zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība”, ienākums no nekustamā īpašuma atsavināšanas ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli?

Valsts ieņēmumu dienests skaidro, ka neatkarīgi no tā, ka konkrētajam nekustamajam īpašumam noteiktais zemes lietošanas mērķis ir zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksamniecība, tomēr, nekustamā īpašuma sastāvu veido arī citu lietošanas mērķu zeme (mežs un pārējās zemes), līdz ar to, likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.⁷panta trešās daļas nosacījumi attiecībā uz gūtā ienākuma no nekustamā īpašuma “N.Ī.”, neaplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli ir piemērojami proporcionāli tai platības daļai, kura pēc lietošanas mērķa ir lauksaimniecības zeme (35,5 ha). Savukārt saņemtais ienākums par atsavinātajiem 6,2 ha, kurus veido mežs un pārējās zemes, ir ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekams ienākums kā ienākums no kapitāla aktīva atsavināšanas.

Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9.panta pirmās daļas 33.¹punktā noteikts, ka gada apliekamajā ienākumā netiek ietverts un ar nodokli netiek aplikts ienākums no nekustamā īpašuma atsavināšanas, kas maksātāja īpašumā (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) ir ilgāk par 60 mēnešiem un pēdējos 60 mēnešus līdz nekustamā īpašuma atsavināšanas dienai ir bijis maksātāja vienīgais nekustamais īpašums. Ja nekustamais īpašums, kuru atsavina, ir mantots līgumiskā, testamentārā vai likumiskā ceļā no fiziskās personas, kuru ar maksātāju saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē, šīs panta daļas izpratnē uzskatāms, ka nekustamais īpašums ir maksātāja īpašumā no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā kā mantojuma atstājēja īpašums.

Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.⁹panta otrās daļas 4.punktā noteikts, ka šā likuma izpratnē kapitāla aktīvi ir nekustamais īpašums (ieskaitot nekustamā īpašuma iegūšanas tiesības).

Saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.⁹panta pirmo daļu kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā.

Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 15.panta 3.¹daļā noteikts, ka nodokļa likme kapitāla pieaugumam ir 15 procenti.

Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 19.panta 5.³daļā noteikts, ka maksātājs (rezidents), kurš gūst ienākumu no kapitāla pieauguma, deklarāciju par ienākumu no kapitāla iesniedz līdz ienākuma gūšanas mēnesim sekojošā mēneša 15.datumam, ja ienākumi no kapitāla aktīvu atsavināšanas mēnesī pārsniedz 711,44 euro. Maksātājs (rezidents), kurš gūst ienākumu no kapitāla pieauguma un kura kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem mēnesī ir no 142,30 līdz 711,44 euro, deklarāciju par ienākumu no kapitāla par ceturksnī gūto ienākumu iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam vienreiz ceturksnī līdz ceturksnim sekojošā mēneša 15.datumam. Maksātājs (rezidents), kurš gūst ienākumu no kapitāla pieauguma un kura kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem mēnesī ir līdz 142,29 euro, deklarāciju par ienākumu no kapitāla par taksācijas gadā gūto ienākumu iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam ne vēlāk kā taksācijas gadam sekojošā gada 15.janvārī. Lai segtu šā likuma 11.⁹panta devītajā daļā minētos zaudējumus, kuri nav segti taksācijas gada laikā, maksātājs var iesniegt gada kapitāla pieauguma ienākuma precizēšanas deklarāciju, sākot ar pēctaksācijas gada 1.martu.

Pilnu uzziņas tekstu var lasīt šeit.