0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

PERSONĀLSNorīkotie darba ņēmēji ārvalstīs nedrīkstēs būt "otrās šķiras" strādnieki

Norīkotie darba ņēmēji ārvalstīs nedrīkstēs būt “otrās šķiras” strādnieki

Eiropas Komisija (EK) 20. jūlijā pieņēma paziņojumu, kurā atzīts, ka pēc maijā iedarbinātā vairāku valstu parlamentu priekšlikuma pārskatīt Darba ņēmēju norīkošanas direktīvu,  šajos priekšlikumos, kas skars direktīvu, tā nekonstatē subsidiaritātes principa pārkāpumus. Atgādinām, ka 2016. gada 8. martā Komisija iesniedza priekšlikumu mērķtiecīgi pārskatīt Darba ņēmēju norīkošanas direktīvu (Direktīvu 96/71/EK), nosakot virkni obligātu pamatnormu par nodarbinātības noteikumiem un nosacījumiem, kas piemērojami norīkotajiem darba ņēmējiem. Priekšlikumos paredzēts, ka uz norīkotajiem darba ņēmējiem kopumā attieksies tādi paši noteikumi par darba samaksu un darba nosacījumiem, kādi attiecas uz vietējiem darba ņēmējiem, tātad - ne tikai prasība maksāt valstī noteikto minimālo darba samaksu. Līdz šim darba…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
darbiniekiEiropas Komisija (EK) 20. jūlijā pieņēma paziņojumu, kurā atzīts, ka pēc maijā iedarbinātā vairāku valstu parlamentu priekšlikuma pārskatīt Darba ņēmēju norīkošanas direktīvu,  šajos priekšlikumos, kas skars direktīvu, tā nekonstatē subsidiaritātes principa pārkāpumus.
 
Atgādinām, ka 2016. gada 8. martā Komisija iesniedza priekšlikumu mērķtiecīgi pārskatīt Darba ņēmēju norīkošanas direktīvu (Direktīvu 96/71/EK), nosakot virkni obligātu pamatnormu par nodarbinātības noteikumiem un nosacījumiem, kas piemērojami norīkotajiem darba ņēmējiem. Priekšlikumos paredzēts, ka uz norīkotajiem darba ņēmējiem kopumā attieksies tādi paši noteikumi par darba samaksu un darba nosacījumiem, kādi attiecas uz vietējiem darba ņēmējiem, tātad - ne tikai prasība maksāt valstī noteikto minimālo darba samaksu. Līdz šim darba devējam nebija pienākuma norīkotajam darba ņēmējam maksāt vairāk nekā minimālo algas likmi, kas noteikta uzņēmējā valstī. Tas var radīt algas atšķirības starp norīkotajiem un vietējiem darba ņēmējiem, un, iespējams, var radīt negodīgu konkurenci starp uzņēmumiem. Tas nozīmē, ka norīkotie darba ņēmēji bieži vien par to pašu darbu saņem mazāk nekā citi darbinieki.

Darba ņēmēju norīkošana notiek, vienotā tirgus ietvaros sniedzot pārrobežu pakalpojumus. Norīkots darba ņēmējs ir nodarbināts vienā ES dalībvalstī, bet darba devējs to nosūta uz laiku strādāt citā dalībvalstī. No 2010. līdz 2014. gadam norīkojumu skaits ir pieaudzis par gandrīz 45 %. 2014. gadā aptuveni 1,9 miljoni Eiropas darba ņēmēju bija norīkoti uz citām dalībvalstīm. Darba ņēmēju norīkošana ir īpaši izplatīta būvniecības nozarē, ražošanas nozarē un pakalpojumu nozarē, piemēram, individuālo pakalpojumu sniegšanā (izglītības, veselības aprūpes un sociālie pakalpojumi) un uzņēmējdarbības pakalpojumu sniegšanā (administratīvie, profesionālie un finansiālie pakalpojumi).

Turpmāk visi noteikumi par darba samaksu, ko parasti piemēro vietējiem darba ņēmējiem, būs jānodrošina arī norīkotajiem darba ņēmējiem. Atalgojums ietvers ne tikai minimālās algas likmes, bet arī citus elementus, piemēram, prēmijas un pabalstus (attiecīgā gadījumā). Dalībvalstīm būs pārredzamā veidā jānorāda dažādie elementi, kurus ņem vērā algas aprēķināšanā attiecīgās dalībvalsts teritorijā. Normatīvo aktu noteikumi vai vispārēji piemērojamie koplīgumi kļūst obligāti norīkotajiem darba ņēmējiem visās tautsaimniecības nozarēs. Priekšlikums arī ļauj dalībvalstīm noteikt, ka apakšuzņēmējiem jāmaksā darbiniekiem tikpat, cik maksā galvenais darbuzņēmējs. Tomēr to var darīt tikai nediskriminējošā veidā: uz valsts un pārrobežu apakšuzņēmējiem jāattiecina vienādi noteikumi.

Marianna Teisena, kas EK atbild par nodarbinātības, sociālo lietu, prasmju un darbaspēka mobilitāti, sociālajos tīklos pauž uzskatu, ka norīkotie darbinieki nevar būt otrās šķiras strādnieki valstī, kurās tie strādā. "Esam rūpīgi izanalizējuši visus dalībvalstu parlamentu argumentus un apsprieduši to, kas tiem rūp. Visu izsvēruši, secinām, ka mūsu priekšlikums visnotaļ atbilst subsidiaritātes principam, un tāpēc to paturēsim spēkā. Darba ņēmēju norīkošana darbā ir pārrobežu jautājums pēc dabas. Junkera vadītā Komisija joprojām ir pilna apņēmības īstenot personu brīvu pārvietošanos, balstoties uz tādiem noteikumiem, kas ir skaidri, taisnīgi pret visiem un tiek izpildīti katrā vietā," norāda M.Teisena.

Darba ņēmēju norīkošanas direktīvas reformā izpaužas EK Politiskajās pamatnostādnēs izklāstītā skaidrā apņemšanās veicināt dziļāku un taisnīgāku iekšējo tirgu. Pārskatīšanas rezultātā tiek ieviestas izmaiņas trijās galvenajās jomās:

  • norīkoto darba ņēmēju atalgojums,
  • noteikumi par pagaidu darba aģentūru darba ņēmējiem;
  • ilgtermiņa norīkojums.

Tomēr 11 dalībvalstu (Bulgārijas, Horvātijas, Čehijas, Dānijas, Igaunijas, Ungārijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Rumānijas un Slovākijas) parlamenti nosūtīja argumentētu atzinumu, apgalvojot, ka priekšlikums ir pretrunā subsidiaritātes principam. Ar to tika iedarbināts subsidiaritātes kontroles mehānisms (tā saucamā “dzeltenās kartītes” procedūra). Bez tam piecu dalībvalstu (Francijas, Itālijas, Portugāles, Spānijas un Apvienotās Karalistes) parlamenti iesniedza atzinumus, ka EK priekšlikums tomēr esot saderīgs ar subsidiaritātes principu.

Saskaņā ar subsidiaritātes kontroles mehānismu EK vēlreiz izskatīja savu priekšlikumu, lai izlemtu, vai to atsaukt, grozīt vai paturēt spēkā.  EK rūpīgi izanalizēja valstu parlamentu paustās bažas par subsidiaritāti un visas izvirzītās problēmas ar tām apsprieda politiskajā dialogā. Nu EK atkārtoti apstiprina, ka ir lietderīgi ES līmenī noteikt normas, kas piemērojamas darba ņēmēju norīkošanai darbā, kā tas bijis kopš 1996. gada. Priekšlikuma mērķis ir nodrošināt, ka darba ņēmējus, vai tie būtu vietējie, vai norīkotie, aizsargā vienādi obligāti noteikumi, kad tie strādā vienā un tajā pašā vietā. Pienākumu visām dalībvalstīm minētos noteikumus piemērot visās tautsaimniecības nozarēs nevar noteikt valsts līmenī – tas ir jānosaka ES līmenī. Bez tam priekšlikums skaidri un pilnīgi respektē dalībvalstu kompetenci noteikt atalgojumu saskaņā ar valsts praksi.

Lai gan saskaņā ar subsidiaritātes kontroles mehānismu EK veiktā argumentu izskatīšanu attiecās vienīgi uz subsidiaritātes jautājumu, EK arī nosūta individuālas atbildes valstu parlamentiem, kurās pievēršas to konkrētajām piezīmēm un raizēm, kas nav tieši saistītas ar subsidiaritāti. Tuvākajās dienās šīs vēstules tiks publiskotas šeit. Ņemot vērā vēstuļu politisko nozīmību, nākamajos mēnešos EK turpinās politisko dialogu ar dalībvalstu parlamentiem par šo jautājumu visā likumdošanas procesā.