Darba ņēmēju norīkošanas direktīvas reformā izpaužas EK Politiskajās pamatnostādnēs izklāstītā skaidrā apņemšanās veicināt dziļāku un taisnīgāku iekšējo tirgu. Pārskatīšanas rezultātā tiek ieviestas izmaiņas trijās galvenajās jomās:
- norīkoto darba ņēmēju atalgojums,
- noteikumi par pagaidu darba aģentūru darba ņēmējiem;
- ilgtermiņa norīkojums.
Tomēr 11 dalībvalstu (Bulgārijas, Horvātijas, Čehijas, Dānijas, Igaunijas, Ungārijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Rumānijas un Slovākijas) parlamenti nosūtīja argumentētu atzinumu, apgalvojot, ka priekšlikums ir pretrunā subsidiaritātes principam. Ar to tika iedarbināts subsidiaritātes kontroles mehānisms (tā saucamā “dzeltenās kartītes” procedūra). Bez tam piecu dalībvalstu (Francijas, Itālijas, Portugāles, Spānijas un Apvienotās Karalistes) parlamenti iesniedza atzinumus, ka EK priekšlikums tomēr esot saderīgs ar subsidiaritātes principu.
Saskaņā ar subsidiaritātes kontroles mehānismu EK vēlreiz izskatīja savu priekšlikumu, lai izlemtu, vai to atsaukt, grozīt vai paturēt spēkā. EK rūpīgi izanalizēja valstu parlamentu paustās bažas par subsidiaritāti un visas izvirzītās problēmas ar tām apsprieda politiskajā dialogā. Nu EK atkārtoti apstiprina, ka ir lietderīgi ES līmenī noteikt normas, kas piemērojamas darba ņēmēju norīkošanai darbā, kā tas bijis kopš 1996. gada. Priekšlikuma mērķis ir nodrošināt, ka darba ņēmējus, vai tie būtu vietējie, vai norīkotie, aizsargā vienādi obligāti noteikumi, kad tie strādā vienā un tajā pašā vietā. Pienākumu visām dalībvalstīm minētos noteikumus piemērot visās tautsaimniecības nozarēs nevar noteikt valsts līmenī – tas ir jānosaka ES līmenī. Bez tam priekšlikums skaidri un pilnīgi respektē dalībvalstu kompetenci noteikt atalgojumu saskaņā ar valsts praksi.
Lai gan saskaņā ar subsidiaritātes kontroles mehānismu EK veiktā argumentu izskatīšanu attiecās vienīgi uz subsidiaritātes jautājumu, EK arī nosūta individuālas atbildes valstu parlamentiem, kurās pievēršas to konkrētajām piezīmēm un raizēm, kas nav tieši saistītas ar subsidiaritāti. Tuvākajās dienās šīs vēstules tiks publiskotas šeit. Ņemot vērā vēstuļu politisko nozīmību, nākamajos mēnešos EK turpinās politisko dialogu ar dalībvalstu parlamentiem par šo jautājumu visā likumdošanas procesā.
Eiropas Komisija (EK) 20. jūlijā pieņēma paziņojumu, kurā atzīts, ka pēc maijā iedarbinātā vairāku valstu parlamentu priekšlikuma pārskatīt Darba ņēmēju norīkošanas direktīvu, šajos priekšlikumos, kas skars direktīvu, tā nekonstatē subsidiaritātes principa pārkāpumus. Atgādinām, ka 2016. gada 8. martā Komisija iesniedza priekšlikumu mērķtiecīgi pārskatīt Darba ņēmēju norīkošanas direktīvu (Direktīvu 96/71/EK), nosakot virkni obligātu pamatnormu par nodarbinātības noteikumiem un nosacījumiem, kas piemērojami norīkotajiem darba ņēmējiem. Priekšlikumos paredzēts, ka uz norīkotajiem darba ņēmējiem kopumā attieksies tādi paši noteikumi par darba samaksu un darba nosacījumiem, kādi attiecas uz vietējiem darba ņēmējiem, tātad - ne tikai prasība maksāt valstī noteikto minimālo darba samaksu. Līdz šim darba…
