Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu.

Uzziņas pieprasījuma iesniedzējs (turpmāk - Iesniedzējs)  ir 100 % meitas uzņēmums SIA “U”. Iesniedzējs nodarbojas ar sava nekustamā īpašuma iznomāšanu. 2016.gadā uzņēmums ir noslēdzis līgumus ar astoņiem nomniekiem, dokumentu plūsma uzņēmumā ir neliela un uzņēmumā nav neviena darbinieka, kas saņem minimālo mēneša darba algu. Iesniedzēja apgrozījums 2016.gadā pa mēnešiem: janvāris 9909,58 eiro, februāris 2002,75 eiro, marts 5914,22 eiro, aprīlis 5783,34 eiro, maijs 5652,51 eiro.

Iesniedzējam ir divas amatpersonas – valdes priekšsēdētājs B un valdes loceklis H. Iesniedzēja jautājums ir par valdes locekļa H atalgojuma apmēru uzņēmumā, jo valdes priekšsēdētājs B izpilda tikai valdes priekšsēdētāja funkcijas bez atalgojuma. Iesniedzējam ar valdes locekli H noslēgts pilnvarojuma līgums, kura pielikumā ir noteikts, ka viņa darba atalgojuma apmērs ir atkarīgs no veicamo darbu apjoma. Uzņēmuma vadītājam H ikmēneša bruto darba samaksa par nostrādātām stundām pie Iesniedzēja (viena darba stunda dienā) ir 145,11 eiro mēnesī.

 H uz līguma pamata strādā arī citās saistītajās kapitālsabiedrībās un saņem atalgojumu, kuru apliek ar darba algas nodokļiem (valsts sociālās apdrošināšanās obligātās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodokli). H atalgojums saistītajās kapitālsabiedrībās ir SIA “U” (bruto 1426,03 eiro mēnesī), SIA “C” (bruto 435,32 eiro mēnesī). Kopējais H  mēneša bruto atalgojums visās kapitālsabiedrībās (tai skaitā Iesniedzēja) ir 2006,46 eiro.

Jautājums: Vai, aprēķinot Iesniedzēja valdes locekļa H bruto mēneša darba algu (par vienu darba stundu dienā) 145,11 eiro, netiek pārkāpta likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8.panta 2.¹⁰ daļas 1.punktā noteiktais, ka šā panta 2.⁹ daļu nepiemēro, ja kāds valdes loceklis kapitālsabiedrībā, kas atbilst šā panta 2.⁹ daļā minētajiem kritērijiem, kā valdes loceklis citā kapitālsabiedrībā kārtējā mēnesī gūst atlīdzību, kura nav mazāka par normatīvajos aktos noteikto piecu minimālo mēneša darba algu apmēru, un abas kapitālsabiedrības ir vienas uzņēmumu grupas dalībnieces likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” izpratnē.

VID uzziņā norādījis, ka saskaņā ar likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 12.panta septīto daļu uzņēmumu grupa sastāv no galvenā uzņēmuma un visiem galvenā uzņēmuma apakšuzņēmumiem.

Likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 12.panta astotajā daļā noteikts, ka galvenais uzņēmums – uzņēmumu grupas dalībnieks – ir juridiskā vai fiziskā persona, kas ir Latvijas Republikas vai tādas valsts rezidents, ar kuru Latvijas Republikai ir noslēgta konvencija vai līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, vai citas Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents, kurš, pamatojoties uz spēkā esošo konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, netiek atzīts arī par citas valsts (kas nav Eiropas Ekonomikas zonas valsts) rezidentu.

Saskaņā ar likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 12.panta devīto daļu galvenā uzņēmuma apakšuzņēmums – uzņēmumu grupas dalībnieks – ir iekšzemes uzņēmums vai uzņēmums – tādas valsts rezidents, ar kuru Latvijas Republikai ir noslēgta konvencija vai līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, vai citas Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents, kurš, pamatojoties uz spēkā esošo konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, netiek atzīts arī par citas valsts (kas nav Eiropas Ekonomikas zonas valsts) rezidentu, no kura vismaz 90 procenti pieder:

1. galvenajam uzņēmumam;
2. vienam galvenā uzņēmuma apakšuzņēmumam vai vairākiem šādiem apakšuzņēmumiem;
3. galvenajam uzņēmumam un vienam tā apakšuzņēmumam vai vairākiem šādiem apakšuzņēmumiem kopā jebkādās kombinācijās.

Likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 12.panta desmitajā daļā noteikts, ka, piemērojot šā panta devīto daļu, tiek uzskatīts, ka 90 procenti no uzņēmuma pieder vienam uzņēmumu grupas dalībniekam vai vairākiem šādiem dalībniekiem, ja tiek izpildīti šīs daļas 1. vai 2.punkta noteikumi:

• 1) gadījumos, kad visas uzņēmuma akcijas vai kapitāla daļas dod to īpašniekiem vienādas tiesības un priekšrocības, ja vienam uzņēmumu grupas dalībniekam vai vairākiem šādiem dalībniekiem pieder vismaz 90 procenti no šā uzņēmuma akcijām vai kapitāla daļām;
• 2) gadījumos, kad visas uzņēmuma akcijas vai kapitāla daļas nedod to īpašniekiem vienādas tiesības un priekšrocības, ja vienlaicīgi tiek izpildīti abi šādi noteikumi:
• a) vienam uzņēmumu grupas dalībniekam vai vairākiem šādiem dalībniekiem pieder vismaz 90 procenti no visu šā uzņēmuma izlaisto akciju vai kapitāla daļu tirgus vērtības,
• b) vienam uzņēmumu grupas dalībniekam vai vairākiem šādiem dalībniekiem ir vismaz 90 procenti no visām šā uzņēmuma akcionāru (daļu īpašnieku) balsīm, kuras var tikt saskaitītas katrā balsošanā.

Tādējādi kapitālsabiedrības veido uzņēmumu grupu likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 12.panta septītās daļas izpratnē, ja tās atbilst likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 12.panta astotajā daļā un šā panta devītajā daļā noteiktajai galvenā uzņēmuma un galvenā uzņēmuma apakšuzņēmuma definīcijai.

SIA “U ” pieder 100 procenti no Iesniedzēja (meitas uzņēmuma) kapitāla daļām. Ņemot vērā minēto, Iesniedzējs un SIA “U” uzskatāms par uzņēmumu grupas uzņēmumiem likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 12.panta septītās daļas izpratnē.

Iesniedzējs papildu ziņās ir norādījis, ka Iesniedzēja valdes loceklis H strādā un saņem atlīdzību arī SIA “C”. Saskaņā ar VID rīcībā esošo informāciju SIA “C”, dalībnieki ir:

• SIA “B”,  kurai pieder 33,24987 % no SIA “C” pamatkapitāla daļām,
• J – kuram pieder 33,50026 % no SIA “C” pamatkapitāla daļām;
• K – kuram pieder 33,24987 % no SIA “C” pamatkapitāla daļām.

Tādējādi Iesniedzējs un SIA “C” nav uzskatāmi par uzņēmumu grupas uzņēmumiem likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 12.panta septītās daļas izpratnē.

Saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8.panta 2.⁹ daļu uzskata, ka kapitālsabiedrības valdes loceklis guvis ar algas nodokli apliekamu ienākumu, kas atbilst normatīvajos aktos noteiktajam minimālās mēneša darba algas apmēram kārtējā taksācijas gada mēnesī, kad kapitālsabiedrībā nav bijis neviena darbinieka vai valdes locekļa, kas gūst atlīdzību, kura nav mazāka par normatīvajos aktos noteikto minimālo mēneša darba algas apmēru, ja attiecīgā taksācijas gada mēneša apgrozījums ir lielāks par normatīvajos aktos noteikto piecu minimālo mēneša darba algu apmēru.

Turklāt likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 1.panta 2.punkta “m” apakšpunktā ir noteikts, ka kapitālsabiedrības valdes loceklis ir darba ņēmējs, ja kapitālsabiedrībai taksācijas gada kārtējā mēnesī apgrozījums ir lielāks par Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru, kas reizināts ar koeficientu 5, un kapitālsabiedrībā šajā mēnesī nav neviena darba ņēmēja vai visiem darba ņēmējiem obligāto iemaksu objekts ir mazāks par Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru.

Atbilstoši Ministru kabineta 2015.gada 24.novembra noteikumu Nr.656 “Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu” 2.punktam minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros ir 370 euro.

Ņemot vērā minēto, mēnesī, kad kapitālsabiedrības apgrozījums sasniedz Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru, kas reizināts ar koeficientu 5 (2016.gadā 1850 euro) un nav neviena darbinieka vai valdes locekļa, kas gūst atlīdzību vismaz minimālās mēneša darba algas apmērā, kapitālsabiedrības valdes loceklis tiks uzskatīts par darba ņēmējiem atbilstoši likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 1.panta 2.punkta “m” apakšpunktā un likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8.panta 2.⁹ daļā noteiktajam.

Atbilstoši likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 2.¹⁰ daļas 1.punktam, likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8.panta 2.⁹ daļu nepiemēro, ja kāds valdes loceklis kapitālsabiedrībā, kas atbilst šā panta 2.⁹ daļā minētajiem kritērijiem, kā valdes loceklis citā kapitālsabiedrībā kārtējā mēnesī gūst atlīdzību, kura nav mazāka par normatīvajos aktos noteikto piecu minimālo mēneša darba algu apmēru, un abas kapitālsabiedrības ir vienas uzņēmumu grupas dalībnieces likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” izpratnē.

Tādējādi izņēmums, kad kapitālsabiedrība var nepiemērot likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8.panta 2.⁹ daļu, ir tikai gadījumā, ja vienas uzņēmumu grupas dalībnieku SIA “U” un SIA “C” valdes loceklis ir arī Iesniedzēja valdes loceklis, kur kā valdes loceklis gūst atlīdzību, kas pārsniedz normatīvajos aktos noteikto piecu minimālo mēneša darba algu apmēru (2016.gadā 1850 euro).

Tā kā SIA “C” nav uzskatāma par uzņēmumu grupas dalībnieci un valdes loceklis H gūst atlīdzību, kas nepārsniedz normatīvajos aktos noteikto piecu minimālo mēneša darba algu apmēru, tad Iesniedzējs nevar piemērot likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8.panta 2.¹⁰ daļas 1.punktā noteikto izņēmumu.

Pilnu uzziņu lasiet šeit.