Kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāns sešos mēnešos izpildīts par 100,6%, pārsniedzot plānotos ieņēmumus par 22,9 miljoniem eiro. Salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo pusi nodokļu ieņēmumi palielinājušies par 183,3 miljoniem eiro jeb 5,4%, kur lielāko kāpumu nodrošināja darbaspēka nodokļu ieņēmumi, pievienotās vērtības un akcīzes nodokļu ieņēmumi, informē Finanšu ministrija. Kopbudžeta ieņēmumi kopumā iekasēti 4 555,1 miljonu apmērā, kas ir par 31 miljonu eiro jeb 0,7% mazāk nekā sešos mēnešos pirms gada. Ieņēmumu kritums galvenokārt saistāms ar būtiski zemākiem valsts pamatbudžeta ieņēmumiem no ārvalstu finanšu palīdzības, kas sešos mēnešos šogad bija par 219,8 miljoniem eiro jeb 30,6% mazāki nekā gadu iepriekš. 2014.-2020.gada plānošanas perioda Eiropas Savienības (ES) fondu investīciju aprite vēl nav tik intensīva, lai varētu saņemt EK atmaksas atbilstoši iepriekšējo gadu līmenim, tāpēc pret pērnā gada pirmo pusgadu vērojams ieņēmumu kritums. Savukārt kopbudžeta izdevumi šā gada pirmajā pusē 4 369 miljonu eiro apmērā bija pērnā gada līmenī. Rezultātā - pārpalikums konsolidētajā kopbudžetā mazāku ieņēmumu dēļ šā gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar sešiem mēnešiem pērn saruka par 31,3 miljoniem eiro un bija 186,2 miljoni eiro.

Kopbudžeta ne-nodokļu ieņēmumi šā gada pirmajos sešos mēnešos iekasēti pērnā gada līmenī 289,8 eiro apmērā, taču joprojām vērojama ieņēmumu neizpilde atsevišķiem ne-nodokļu veidiem. Piemēram, ieņēmumi no autoceļu lietošanas nodevas (eirovinjetes, kas paredzētas kravas transportlīdzekļiem) iekasēti vien 8,6 miljonu eiro apmērā, kas ir 69,8% no periodā plānotā. Jāatzīmē, ka plānotajiem ieņēmumiem tiek piesaistīti izdevumi valsts autoceļu uzturēšanai, kas ieņēmumu neizpildes gadījumā netiek pārskatīti.

PVN sešos mēnešos iekasēts 956,2 miljonu eiro apmērā, kas ir 99,5% no periodā plānotā jeb par 5 miljoniem eiro mazāk nekā plānots. Salīdzinot ar sešu mēnešu izpildi pērn, PVN ieņēmumi kāpuši par 42,7 miljoniem eiro jeb 4,7%, ko nodrošināja PVN atmaksu samazināšanās. Šā gada sešos mēnešos atmaksāts par 51 miljonu eiro jeb 11,5% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Straujākais atmaksu samazinājums ir nodokļu maksātājiem, kuri darbojas būvniecības nozarē, tirdzniecības un automobiļu un motociklu remonta nozarē.

Savukārt ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa iekasēti 723 miljonu eiro apmērā, kas ir par 14,6 miljoniem eiro jeb 2% mazāk, nekā periodā plānots. Galvenais neizpildes iemesls ir saistāms ar būtiski pieaugušajām atmaksām, kas tiek veiktas, pamatojoties uz iesniegtajām gada ienākumu deklarācijām. Šā gada sešos mēnešos atmaksāti 59 miljoni eiro, kas ir par 22,3 miljoniem eiro jeb 60,8% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Atmaksu palielināšanās skaidrojama arī ar IIN atmaksas procesa daļēju automatizēšanu pēc gada ienākumu deklarācijas apstrādes.

Laba izpilde vērojama ieņēmumos no akcīzes nodokļa, kas iekasēts 408,6 miljonu eiro apmērā, kas ir par 17,9 miljoniem eiro jeb 4,6% vairāk, nekā plānots sešos mēnešos. Salīdzinot ar pirmo pusgadu pērn, ieņēmumi pieauga par 33,9 miljoniem eiro jeb 9%. Ieņēmumu kāpums galvenokārt saistāms ar dīzeļdegvielas un tabakas izstrādājuma patēriņa pieaugumu.

Sociālās apdrošināšanas iemaksas (SOC) nodrošināja lielākos nodokļu ieņēmumus jeb 1 211 miljonu eiro, kas iekasētas 100,9% apmērā no periodā plānotā jeb par 10,7 miljoniem eiro vairāk nekā plānots. Ieņēmumi plānotajā apmērā tika iekasēti gan valsts speciālajā budžetā, gan valsts fondēto pensiju shēmā. Salīdzinājumā ar pirmajiem sešiem mēnešiem pērn ieņēmumi no SOC iemaksām pieauga par 80,9 miljoniem eiro jeb 7,2%. Jāatzīmē, ka arī kopbudžeta izdevumi sociālajiem pabalstiem šā gada pirmajā pusē turpina augt, un salīdzinājumā ar pagājušā gada sešiem mēnešiem tie kāpuši par 77,6 miljoniem eiro jeb 6,1%. Tajā skaitā valsts pamatbudžetā palielinās izdevumi bērnu kopšanas pabalstiem un ģimenes valsts pabalstiem, uzlabojoties dzimstības rādītājiem valstī, kā arī saistībā ar saņēmēju skaita pieaugumu pieaug izdevumi pabalstiem invalīdiem, kuriem nepieciešama īpaša kopšana.

Savukārt valsts speciālajā budžetā izdevumi sociālajiem pabalstiem pieaug, un to straujāku pieaugumu pēdējos gados pamatā nosaka lielāki izdevumi slimības un bezdarbnieku pabalstiem, kā arī vecāku pabalstiem. Kopš 2015.gada, kad tika veiktas izmaiņas likumdošanā, atceļot pabalstu apmēra ierobežojumu, turpinās vidējā pabalsta apmēra pieaugums šiem pabalstu veidiem, ko ietekmē arī minimālās algas straujais pieaugums, veicinot vidējās algas kāpumu. Tāpat 2016.gada pirmajos mēnešos turpinās tendence pieaugt slimības un bezdarbnieku pabalstu saņēmēju skaitam. Bezdarbnieka pabalsta saņēmēju skaits pieaug, neskatoties uz reģistrētā bezdarba rādītāju samazināšanos kopumā. Tāpat izdevumi valsts pensijām šā gada sešos mēnešos bija augstāki nekā pirms gada, jo daļa no 2015.gada janvāra sākumā izmaksājamām pensijām tika izmaksātas 2014.gada decembra beigās. Vienlaikus izdevumu pieaugumu ietekmēja pensiju vidējo apmēru mēnesī palielināšanās, galvenokārt saistībā ar veikto pensiju indeksāciju 2015.gada 1.oktobrī.

Šā gada sešos mēnešos arī subsīdijām un dotācijām vērojams būtisks tēriņu kāpums - par 133,5 miljoniem eiro jeb 16,2%, galvenokārt valsts pamatbudžeta subsīdijām un dotācijām komersantiem, tostarp aprīlī veiktais līdzekļu pārskaitījums AS "Enerģijas publiskais tirgotājs" 59,2 miljonu eiro apmērā, lai daļēji kompensētu obligātā iepirkuma komponentes izmaksas, kā arī par 60,3 miljoniem eiro augstāki maksājumi lauksaimniekiem, jo notiek aktīvāka jaunā plānošanas perioda ES fondu apguve nekā pērn. Izdevumi veselības aprūpes nodrošināšanai kāpuši par 20,3 miljoniem eiro, salīdzinot ar pagājušā gada pirmo pusgadu, tai skaitā izdevumiem ārstniecībai un kompensējamo medikamentu un materiālu apmaksai.

Izdevumu kāpumu minētajās kopbudžeta pozīcijās kompensē ievērojami mazāki tēriņi kapitālajiem izdevumiem, kas salīdzinājumā ar sešiem mēnešiem pērn kritās par 128,3 miljoniem eiro jeb 41,5% (pamatā pašvaldību budžetā ES finansēto projektu īstenošanai). Tas joprojām skaidrojams ar iepriekšējā plānošanas perioda beigām un gatavošanos jaunā plānošanas perioda projektu realizācijas straujākai uzsākšanai šā gada otrajā pusē un turpmākajos gados. Tāpat mazāki tēriņi veikti valsts parāda apkalpošanai, kas salīdzinājumā ar izdevumiem pirms gada saruka par 47,3 miljoniem eiro jeb 20%, kas pamatā saistāms ar to, ka pagājušā gada janvārī tika veikts pēdējais procentu maksājums par tajā pašā mēnesī atmaksāto Eiropas Komisijas izsniegtā aizdevuma daļu 1,2 miljardu eiro apmērā, kā arī 2015.gada decembrī veikti valsts parāda apkalpošanas izdevumu optimizācijas pasākumi. Izdevumi iemaksām Eiropas Savienības budžetā bija zemāki par 48,6 miljoniem eiro jeb 29,8%, salīdzinot ar izdevumu līmeni pirms gada.

FM informē, ka šā gada 2.augustā MK plānots izskatīt informatīvo ziņojumu "Par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2017.-2019. gadā", kurā tiks iekļautas aktuālākās vispārējās valdības budžeta bilances prognozes 2017.-2019.gadam un fiskālās politikas mērķi vidējam termiņam.