Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju un AS “Latvijas gāze” izstrādājusi MK noteikumu projektu „Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi”, kas mainīs esošos dabasgāzes tirgus darbības principus, tas ir, no 2017.gada 3.aprīļa visiem dabasgāzes lietotājiem tiek paredzētas tiesības brīvi izvēlēties dabasgāzes tirgotāju. Ministru kabineta noteikumu projekts šā gada 28.jūlijā nodots starpinstitūciju saskaņošanai Valsts sekretāru sanāksmē.

Strādājot pie jaunā dabasgāzes tirgus regulējuma, Ekonomikas ministrijas mērķis ir dabasgāzes tirdzniecības procesu padarīt pēc iespējas vienkāršāku un lietotājam saprotamu. Tāpēc kā efektīvākais un lietotājam ērtākais apkalpošanas risinājums izvēlēts “tirgotāja centriskais modelis”, kurā visas darbības saistībā ar klientu apkalpošanu nodrošina tirgotājs - viens līgums, viens rēķins un viena informācijas nodrošināšanas un klientu apkalpošanas vieta, bet sadales sistēmas operatora ziņā atstājot dabasgāzes sadales sistēmas tehniskos jautājumus. Līdzīgs risinājums šobrīd tiek īstenots elektroenerģijas tirdzniecībā un atzinīgi novērtēts no lietotāju puses

Atgādinām, ka mājsaimniecības lietotājiem paredzēta pakāpeniska tirgus atvēršana - t.i., arī pēc 2017.gada 3.aprīļa tie mājsaimniecības lietotāji, kuri nevēlēsies izvēlēties citu dabasgāzes tirgotāju, varēs turpināt saņemt dabasgāzi no esošā tirgotāja par regulētu cenu, tādējādi kļūstot par saistītajiem lietotājiem. Šādā gadījumā, pienākums piegādāt dabasgāzi saistītajiem lietotājiem par regulētu cenu ir noteikts publiskajam tirgotājam.

Savukārt komersantiem būs jāizvēlas dabasgāzes tirgotājs, ar kuru jāslēdz dabasgāzes tirdzniecības līgums. Līdz dabasgāzes tirdzniecības līguma noslēgšanai noteiktu laika posmu komersantiem dabasgāzes tirdzniecību nodrošinās pēdējais garantētais piegādātājs par noteiktu cenu.

MK noteikumu projektā detalizēti atrunāti dabasgāzes tirgotāja, sistēmas operatora un lietotāju tiesības un pienākumi. Noteikumi nosaka:

• kārtību, kādā lietotājiem tirgo un piegādā dabasgāzi un pārtrauc tās piegādi, dabasgāzes sistēmas drošas lietošanas prasības, tirgotāja, publiskā tirgotāja, sistēmas operatora, lietotāja un gazificētā objekta īpašnieka tiesības un pienākumus dabasgāzes piegādē un lietošanā;
• kārtību, kādā veicami norēķini par saņemtajiem pakalpojumiem, nokavējuma procentu apmēru, tirgotāju maiņas kārtību un lietotāju apgādi dabasgāzes piegādes traucējumu gadījumā;
• kārtību, kādā dabasgāzes piegādi saistītajiem lietotājiem nodrošina publiskais tirgotājs;
• kārtību, kādā izvēlas publisko tirgotāju;
• kārtību, kādā nosaka un publicē pēdējās garantētās piegādes cenu Enerģētikas likuma 109.panta otrajā daļā minētajiem galalietotājiem.

ES tiesību akti dabasgāzes tirgus jomā paredz, ka arī Latvijā piegādātā dabasgāze būtu jāmēra nevis pēc apjoma (normālkubikmetros vai kubikmetros), bet gan pēc enerģētiskās vērtības (kaloritātes), piemērojot uzskaites mērvienību - “vatstunda”. Tādējādi kā iespējamais risinājums noteikumu projektā ir izvēlēta uzskaites rādījumu pārveidošana, izmantojot attiecīgu koeficientu. Tas nozīmē, ka sadales sistēmas operators klienta dabasgāzes patēriņu pārrēķinās enerģijas vienībās (kW) un gala lietotājiem nebūs jāmaina esošie gāzes patēriņa skaitītāji. Lai klients, saņemot rēķinu, neapmulstu, dabasgāzes patēriņš būs norādīts gan normālkubikmetros vai kubikmetros, gan enerģijas vienībās (kW).

Tāpat ar MK noteikumu projektu tiek noteiktas minimālās prasības, kādas jāievēro, lai lietotāja dabasgāzes apgādes sistēmas tiktu lietotas pareizi un neradītu avārijas draudus, apdraudot lietotāju, sabiedrību, kā arī īpašumu. Lietotājam kā rūpīgam saimniekam ir pienākums veikt visas nepieciešamās darbības, kas nodrošina dabasgāzes apgādes sistēmas pareizu lietošanu visā tās ekspluatācijas laikā.

MK noteikumu projektā kā īpašs gadījums izdalītas prasības attiecībā uz dabasgāzes komercuzskaites mēraparātu, ja lietotājs dabasgāzi izmanto kā degvielu autotransportam. Šāda dabasgāzes patēriņa uzskaitei ir nepieciešams atsevišķs komercuzskaites mēraparāts.