Raitis Kalniņš, Dr.Sc.ing., NĪSA, Nekustamā īpašuma speciālistu apvienības valdes priekšsēdētājs un Svetlana Sokolova, Mg.Sc.ing., NĪLA, Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības valdes locekle, iesūtījuši viedokli par vēl 11.Saeimā rosināto un 12.Saeimā skatīto likumprojektu “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā” (Nr. 67/Lp12) un aicina uz tā apspriešanu.

1. Otrajā lasījumā atbalstīts likumdevēja piedāvājums papildināt Dzīvokļa īpašuma likuma (turpmāk – Likums) 10.pantu, kas noteic dzīvokļa īpašnieka pienākumus, ar otro daļu šādā redakcijā: “(2) Pienākums norēķināties par šā panta pirmās daļas 2., 3. un 5.punktā norādītajiem maksājumiem attiecībā uz izsoles rezultātā iegūtu dzīvokļa īpašumu dzīvokļa īpašuma ieguvējam ir ar dienu, kad stājies spēkā tiesas nolēmums par izsoles akta apstiprināšanu.”

    Tas nozīmē, ka, sākot no izsoles akta apstiprināšanas dienas dzīvokļa īpašuma ieguvējam būs pienākums segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus Likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā; norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana); maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes.

NĪSA un NĪLA piedāvājums - pienākums norēķināties par norādītajiem maksājumiem attiecībā uz izsoles rezultātā iegūtu dzīvokļa īpašumu dzīvokļa īpašuma ieguvējam ir no dienas, kad ieguvējs var sākt rīkoties ar jauniegādāto dzīvokļa īpašumu, - diemžēl netika atbalstīts.

Ņemot vērā esošo praksi, kad izsolē iegādātā īpašuma ieguvējam bieži vien jāizmanto tiesu izpildītāju pakalpojumu ieviešana valdījumā, kas varētu ilgt mēnešiem ilgi, kā arī iespējami tiesu procesi, kas var ilgt 10-12 gadus, pirms īpašuma ieguvējs var sākt īpašumu lietot, biedrības NĪSA un NĪLA  likumdevēja rīcību, uzliekot par pienākumu strīda laika periodā dzīvokļa īpašuma ieguvējam apmaksāt visus minētos maksājumus, uzskata par nesamērīgu slogu īpašuma ieguvējam un izdevīgu tikai vienai strīda pusei – pārvaldniekam.

2. NĪSA un NĪLA ir iebildumi arī pret atbalstīto likumdevēja Grozījumu piedāvājumu papildināt Likuma 16.panta otro daļu ar 2.¹ punktu šādā redakcijā:

“2¹) atsevišķā īpašuma robežās esošo dzīvojamās mājas kopīpašuma elementu pārbūves un restaurācijas kārtību.” un atbilstoši Likuma 17.panta septītajai daļai, “lai pieņemtu lēmumu, nepieciešams, lai “par” nobalso dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vismaz divas trešdaļas no visiem dzīvokļu īpašumiem”.

Pirmkārt, Grozījumu redakcija ir pretrunā Likuma 11.panta 2.daļas noteiktajam: “Dzīvokļa īpašniekam ir tiesības, ievērojot normatīvo aktu prasības, pārbūvēt atsevišķo īpašumu norobežojošos logus un durvis bez saskaņošanas ar citiem dzīvokļu īpašniekiem, ja vien dzīvokļu īpašnieku kopība nav lēmusi citādi”.

Otrkārt, ņemot vērā, ka Likuma 16.panta otra daļa noteic jautājumus, kas ir tikai kopības kompetencē, bet atsevišķā īpašuma elementu sastāvu noteic Likuma  3.panta otrā daļa, līdz galam nav saprotams, vai tiešam likumdevējs noteic, ka bez LR normatīvajos aktos jau noteiktajiem saskaņojumiem īpašuma pārbūves un restaurācijas gadījumos, dzīvokļa īpašniekam, kurš vēlas nomainīt/restaurēt savā dzīvoklī, piemēram - sildelementu, tādus inženieraprīkojuma elementus, kā duša/vanna, vai logus un durvis, būs tiesības to darīt tikai saņemot kopības piekrišanu, pie tam – ja “par”nobalsos divas trešdaļas no visiem dzīvokļu īpašumiem.

3.pants 2.daļa: Atsevišķā īpašuma elementi ir:

1) telpas vai telpu grupas robežās esošie konstruktīvie slodzi nenesošie, nožogojošie un apdares elementi (tai skaitā iekšējās starpsienas, griestu, grīdu un sienu apdare, durvis);

2) inženiertīkli un inženierkomunikācijas līdz kopīpašuma stāvvadiem;

3) inženieraprīkojuma elementi (tai skaitā virtuves aprīkojums,ventilācijas ierīces, tualetes, dušas un vannas aprīkojums), bez kuriem kopīpašumā esošās dzīvojamās mājas daļas elementi var funkcionēt patstāvīgi;

4) atsevišķo īpašumu norobežojošie logi un durvis.

   Savukārt Būvniecības likuma 1. pants noteic pārbūves un restaurācijas terminoloģiju:

9) būves pārbūve — būvdarbi, kuru rezultātā ir mainīts būves vai tās daļas apjoms vai pastiprināti nesošie elementi vai konstrukcijas, mainot vai nemainot lietošanas veidu;

10) būves restaurācija — būvdarbi, kurus veic zinātniski pamatotai būves vai tās daļas atjaunošanai, lietojot oriģinālam atbilstošus materiālus, paņēmienus vai tehnoloģijas.

   Biedrības NĪSA un NĪLA uzskatā, ka lēmuma pieņemšanu tik nopietnā jautājumā, kā būves un to atsevišķo elementu pārbūves un restaurācijas kārtība, nevar uzticēt šajā sfērā nekompetentai un zināmā mērā - bezatbildīgai kopībai, attiecīgi Grozījumi prasa likumdevēja un kompetento ministriju komentārus.

  Aicinām šajā jautājumā speciālistus diskusijai un sadarbībai, lai novērstu trūkumus spēkā esošos  LR normatīvajos aktos.