0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

JAUTĀJUMI UN ATBILDESVai atvaļinājumu var sadalīt pa atsevišķām nedēļas dienām?

Vai atvaļinājumu var sadalīt pa atsevišķām nedēļas dienām?

Jautājums: Vai darba devējs var nepiekrist piešķirt ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu darbiniekam, ja tas lūdz to piešķirt sadalītu pa dienām, piemēram, katru nedēļas ceturtdienu un piektdienu?   Atbildi sagatavojusi GITA OŠKĀJA, zvērinātu advokātu biroja A. Kazačkovs un partneri zvērināta advokāte. DL 149.panta pirmā daļa nosaka, ka ikgadējais apmaksātais atvaļinājums nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām. Tā paša panta otrā daļa nosaka, ka darbiniekam un darba devējam vienojoties, ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu kārtējā gadā var piešķirt pa daļām, taču viena no atvaļinājuma daļām kārtējā gadā nedrīkst būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām. Tādējādi atlikušo ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma daļu – ne mazāk…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Jautājums: Vai darba devējs var nepiekrist piešķirt ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu darbiniekam, ja tas lūdz to piešķirt sadalītu pa dienām, piemēram, katru nedēļas ceturtdienu un piektdienu?

 

OskajaAtbildi sagatavojusi GITA OŠKĀJA, zvērinātu advokātu biroja A. Kazačkovs un partneri zvērināta advokāte.

DL 149.panta pirmā daļa nosaka, ka ikgadējais apmaksātais atvaļinājums nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām. Tā paša panta otrā daļa nosaka, ka darbiniekam un darba devējam vienojoties, ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu kārtējā gadā var piešķirt pa daļām, taču viena no atvaļinājuma daļām kārtējā gadā nedrīkst būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām.

Tādējādi atlikušo ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma daļu – ne mazāk kā divas nedēļas – puses var dalīt. DL nenosaka nekādus šķēršļus attiecībā uz atlikušās daļas dalīšanu pa dienām, tomēr šeit pusēm ir jārīkojas saprātīgi. Respektīvi, ir jāsaprot, ka atvaļinājuma mērķis ir nodrošināt darbiniekam pilnvērtīgu atpūtu, un diez vai atvaļinājuma daļas sadalīšana pa dienām sasniegs mērķi. Diemžēl tiesu prakse šajos jautājumos nav, līdz ar to atliek katram darba devējam un darbiniekam labticīgi interpretēt un piemērot DL normas.

Autores ieskatā nebūtu nekas nosodāms, ja darba devējs piešķir daļu – piemēram,  vienu, divas vai trīs darba dienas -  ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma  kā izņēmumu, ja darbiniekam ir tāda nepieciešamība un ar to darba devējam nerodas pārmēru lieli sarežģījumi organizēt darba procesus. Tomēr ar ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma dalīšanu pa darba dienām nevajadzētu aizrauties un uzskatīt to par normu.

Praksē daudzi darba devēji darba kārtības noteikumos vai citos iekšējos normatīvos aktos precizē atvaļinājuma piešķiršanas kārtību, piemēram, nosakot, ka atvaļinājumu var dalīt tikai  pa nedēļām,  kas palīdzēs to uzskaitīt un ieviesīs skaidrību pašiem darbiniekiem. Turklāt, ja darba devējs ir noteicis, ka atvaļinājumu var dalīt tikai nedēļās, tas nenozīmē, ka puses nevar vienoties par izņēmumu.

Viss raksts publicēts žurnālā BILANCES JURIDISKIE PADOMI.

Aicinām uzdot jautājumus darba tiesisko attiecību sakarā!

Jautājumus adresējiet: [email protected]