0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

E-ŽURNĀLS BILANCEBILANCES RAKSTIKas grāmatvežiem jāzina par nodokļu auditu

Kas grāmatvežiem jāzina par nodokļu auditu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu kontroles pārvaldes Kontroles metodikas un atbalsta daļas galvenā nodokļu inspektore Valija Šalamaja skaidro galveno, kas jāzina par VID auditiem. VID pienākumi, un kas ir nodokļu audits Viena no nodokļu administrēšanas pamatfunkcijām ir nodokļu kontrole. VID galvenie uzdevumi un pienākumi nodokļu kontroles jomā ir noteikti likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” un likumā “Par nodokļiem un nodevām”. Viens no VID pienākumiem ir kontrolēt nodokļu (nodevu) aprēķināšanas un maksāšanas pareizību. Nodokļu kontrole, kas ir viens no nodokļu administrēšanas pamata procesiem, tiek īstenota, veicot tematiskās pārbaudes, nodokļu auditus, datu atbilstības pārbaudes, nodokļu apmēra precizēšanu, apsekošanas, novērošanas, un to mērķis nodrošināt…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

E-BILANCE par 12 € / mēnesī



ABONĒT


Izmēģini 30 dienas tikai par 1€ vai pērc komplektu esošā abonementa papildināšanai

Jau ir E-BILANCE abonements?

Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Audits Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu kontroles pārvaldes Kontroles metodikas un atbalsta daļas galvenā nodokļu inspektore Valija Šalamaja skaidro galveno, kas jāzina par VID auditiem.

VID pienākumi, un kas ir nodokļu audits

Viena no nodokļu administrēšanas pamatfunkcijām ir nodokļu kontrole. VID galvenie uzdevumi un pienākumi nodokļu kontroles jomā ir noteikti likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” un likumā “Par nodokļiem un nodevām”.

Viens no VID pienākumiem ir kontrolēt nodokļu (nodevu) aprēķināšanas un maksāšanas pareizību. Nodokļu kontrole, kas ir viens no nodokļu administrēšanas pamata procesiem, tiek īstenota, veicot tematiskās pārbaudes, nodokļu auditus, datu atbilstības pārbaudes, nodokļu apmēra precizēšanu, apsekošanas, novērošanas, un to mērķis nodrošināt pilnīgu, savlaicīgu un taisnīgu nodokļu un nodevu aprēķināšanu un iekasēšanu.

Informācija par nodokļu kontroli, konkrētiem nodokļu kontroles veidiem tajā skaitā nodokļu auditu pieejama VID mājaslapas sadaļā „Nodokļi” (Nodokļi " Nodokļu kontrole " Nodokļu kontroles veidi).

Nodokļu audits ir nodokļu administrācijas pārbaude, kad tiek kontrolēta viena vai vairāku nodokļu, nodokļu deklarācijas posteņu vai nodevu un citu valsts noteikto maksājumu aprēķināšanas, maksāšanas un ieskaitīšanas budžetā pareizība un atbilstība normatīvajiem aktiem noteiktā taksācijas periodā.

Nodokļu auditu veidi un to veikšanas kārtība

Izšķir šādus nodokļu audita veidus:

  • daļējs nodokļu audits – aptver nodokļu deklarācijas (pārskata, ziņojuma) atsevišķas sastāvdaļas vai konkrētus darījumus;
  • vienkāršs nodokļu audits – aptver vienu nodokli;
  • komplekss nodokļu audits –aptver vairākus nodokļus;
  • pilns nodokļu audits –aptver visas nodokļu maksātāja nodokļu deklarācijas kā vienu veselumu.

Nodokļu audits tiek uzsākts, pieņemot lēmumu par nodokļu audita veikšanu. Lēmumu par nodokļu audita veikšanu pieņem VID Nodokļu pārvaldes direktors vai viņa vietnieks.

Saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 23. panta trešajā daļā noteikto nodokļu audita veikšanas termiņš ir 90 dienas no nodokļu audita uzsākšanas dienas. Nodokļu audita termiņa ierobežojumi neattiecas uz gadījumiem, kad tiek veikta nodokļu kopīga starpvalstu pārbaude.

Savukārt likuma “Par nodokļiem un nodevām” 23. panta trešajā prim daļā minēti gadījumi un termiņi, kad nodokļu administrācijai ir tiesības pagarināt nodokļu audita lēmuma pieņemšanas termiņu, kā arī norādīts, kāds laika posms netiek ieskaitīts nodokļu audita termiņā.

Lēmumu par nodokļu audita veikšanu nodokļu maksātājam nosūta ar pavadvēstuli, ievērojot likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18. pantā pirmās daļas 10. punktā noteikto termiņu - ne vēlāk kā 10 darba dienas pirms audita uzsākšanas un šā panta otrajā daļā noteikto termiņu - 7 dienas, ja sūta pa pastu.

Papildus jāpievērš uzmanība, ja nodokļu maksātājs ir elektroniskās deklarēšanas sistēmas (turpmāk – EDS) lietotājs, tad nodokļu maksātājam lēmumu par nodokļu audita veikšanu nosūta, izmantojot VID EDS, vienlaikus par to nosūtot informāciju uz nodokļu maksātāja elektroniskās deklarēšanas sistēmā norādīto elektroniskā pasta adresi.

Ja nodokļu maksātājs nav EDS lietotājs, tad nodokļu kontroles struktūrvienība nodokļu maksātājam lēmumu par nodokļu audita veikšanu nosūta ierakstītā vēstulē.

Fiziskām personām jāņem vērā, ka saskaņā ar Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 1. pantu, 2. panta pirmo daļu un 3. pantu, deklarējot dzīvesvietu, persona pauž gatavību tajā būt sasniedzamai tiesiskajās attiecībās ar valsti, tostarp saņemt pasta sūtījumus. Līdz ar to personas iebildes par to, ka viņa nav saņēmusi sūtījumus, norādot dažādus iemeslus, tādus kā, faktiski nedzīvo minētajā adresē u. tml., ir subjektīvas, atkarīgas no personas gribas pildīt pienākumu būt sasniedzamai tiesiskajās attiecībās ar valsti.

Jānorāda, ka par nodokļu audita veikšanu nodokļu maksātāju neinformē 10 darbadienas iepriekš, ja ir pierādījumi, ka:

  • tas izvairās no nodokļu audita vai apgrūtina to veikšanu;
  • nodokļu auditu veic, lai izvērtētu nodokļa atmaksas pamatotību.

Ja nodokļu maksātājs līdz nodokļu audita uzsākšanas dienai izmanto likuma „Par nodokļiem un nodevām” 33.2 pantā noteiktās tiesības un precizē iesniegtās nodokļu deklarācijas, VID izvērtē nodokļu audita veikšanas lietderību, un, ja tiek konstatēts, ka nodokļu maksātājs ir novērsis, iespējamos riskus, kuru dēļ tika plānots un pieņemts lēmums par nodokļu  audita veikšanu, tiek pieņemts lēmums par nodokļu audita neveikšanu un uzsāktās administratīvās lietas izbeigšanu nelietderīguma dēļ.

Ko drīkst auditors audita laikā

Likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 10. pantā ir minētas auditoru tiesības, pildot dienesta pienākumus nodokļu administrēšanā, tostarp apmeklēt juridiskajām vai fiziskajām personām piederošās vai to lietošanā esošās teritorijas un telpas, kurās tiek veikta saimnieciskā darbība vai kuras ir saistītas ar ieņēmumu gūšanu citai juridiskajai vai fiziskajai personai, veikt tajās nodokļu kontroles pasākumus, pārbaudīt juridisko un fizisko personu grāmatvedību un tās pamatdokumentus, citus ar aprēķiniem un budžeta maksājumiem saistītos dokumentus, saņemt nepieciešamos paskaidrojumus un izziņas, pieprasīt uzrādīt dokumentu oriģinālus un saņemt no komersantiem, iestādēm, organizācijām, pašvaldībām, finanšu iestādēm un kredītiestādēm dokumentu norakstus ar nodokli apliekamā objekta (ienākumu) uzskaitei un reģistrācijai vai nodokļu un nodevu pārbaudei, kā arī saņemt no fiziskajām personām nepieciešamās izziņas un dokumentu norakstus, kas liecina par pārbaudāmās juridiskās vai fiziskās personas nodokļu saistībām un maksājumiem, mantu un ienākumiem, kā arī pieprasīt un saņemt attiecīgus paskaidrojumus.

Savukārt likuma  “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 6. pantā ir noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu pieņemtie lēmumi, izvirzītās prasības un dotie norādījumi šajā likumā noteiktās kompetences ietvaros ir obligāti jāizpilda visām Valsts ieņēmumu dienesta kontrolei pakļautajām juridiskajām un fiziskajām personām.

Tādējādi auditors, veicot nodokļu auditu, var izmantot likumā noteiktās tiesības, lai pārbaudītu nodokļu, nodokļu deklarācijas posteņu vai nodevu un citu valsts noteikto maksājumu aprēķināšanas, maksāšanas un ieskaitīšanas budžetā pareizību un atbilstību normatīvajiem aktiem noteiktā taksācijas periodā, savukārt nodokļu maksātājam ir pienākums sadarboties, lai nodrošinātu izvirzīto prasību izpildi.

Nodokļu audita laikā auditors:

  • pārbauda nodokļu aprēķināšanas un maksāšanas pareizību un atbilstību normatīvo aktu prasībām;
  • noskaidro, vai nodokļu maksātāja grāmatvedības uzskaite tiek kārtota pareizi, un sniedz pilnīgu un patiesu priekšstatu par tā darbību;
  • pārliecinās, ka nodokļu maksātāja grāmatvedības uzskaitē atspoguļoti visi saimnieciskie darījumi;
  • informē nodokļu maksātāju par atklātajiem pārkāpumiem nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto maksājumu aprēķināšanā, maksāšanā un ieskaitīšanā budžetā. Ja nodokļu maksātājs nepiekrīt nodokļu auditora konstatētajam, tad viņam ir jāsniedz paskaidrojumi un dokumenti, kas to pamato, lai jau nodokļu audita gaitā tos varētu izvērtēt un ņemt vērā vai arī noraidīt.

Kas vainīgs, kad netiek atzīti darījumi ar riskantiem darījumu partneriem

Nereti nodokļu maksātāji, kuru darījumi ar konkrētiem darījumu partneriem netiek atzīti, kā vienu no argumentiem norāda par publiskas informācijas neesamību par uzņēmumiem, kas nepilda saistības ar valsti un tādējādi ir riskanti darījumu partneri. Jānorāda, ka VID neuztur riskanto nodokļu maksātāju datu bāzi un šādu informāciju arī nesniedz trešajām personām, un jebkuram nodokļu maksātājam ir tiesības brīvi izvēlēties darījumu partnerus. Taču jāņem vērā, ka komercdarbība ir pakļauta dažādiem riskiem, kas saistīti gan ar darījumu partneru iespējamo saistību neizpildi, gan iespējamām nodokļu sekām, iesaistoties krāpnieciskos darījumos, lai gūtu fiskālas priekšrocības pievienotās vērtības nodokļa veidā.

Tādējādi paša nodokļu maksātāja interesēs ir iegūt pēc iespējas pilnīgāku informāciju par potenciālo darījuma partneri, kas ļautu novērtēt tā uzticamību un darījuma risku un atbildīgi pieņemt lēmumu par darījuma veikšanu vai arī atteikšanos no tā. Lai palīdzētu nodokļu maksātājam izvairīties no negodprātīgiem darījumu partneriem, VID ir sagatavojis informatīvo materiālu „Valsts ieņēmumu dienesta ieteikumi darījumu partnera un darījumu riska novērtēšanai”, kurš publicēts VID mājaslapas www.vid.gov.lv sadaļas - Tiesību akti apakšsadaļā – VID vadlīnijas.

Nodokļu maksātāja atbildība par budžetā iemaksājamā nodokļa apmēra samazināšanu vai no budžeta atmaksājamā nodokļa apmēra nepamatotu palielināšanu ir noteikta likumā par „Nodokļiem un nodevām”, kā arī konkrētos nodokļu likumos.

Par sodu un tā mīkstināšanas iespēju

Jāvērš uzmanība, ka saskaņā ar  likuma “Par nodokļiem un nodevām” 32. panta septītajā daļā noteikto, ja izdarītais nodokļu pārkāpums nav uzskatāms par atkārtotu nodokļu pārkāpumu un ja nodokļu maksātājs ir ievērojis deklarāciju iesniegšanas termiņus un kārtējo nodokļu samaksas termiņus, kā arī ir sadarbojies ar nodokļu administrāciju šā likuma 32.2 panta izpratnē, nodokļu administrācija uzliek soda naudu 50 procentu apmērā no šā panta ceturtajā un piektajā daļā noteiktās soda naudas. Ņemot vērā minēto, pat ja nodokļu maksātājs ir pieļāvis kļūdas, kuru rezultātā ir samazināts budžetā iemaksājamā nodokļa apmērs vai nepamatoti palielināts no budžeta atmaksājamā nodokļa apmērs, taču ir ievēroti 32. panta septītajā daļā minētie nosacījumi, tostarp arī sadarbošanās ar nodokļu administrācijas amatpersonām, soda nauda ir piemērojama 50 procentu no noteiktās.

Pirms nodokļu audita pārskata secinājumu kopsavilkuma sastādīšanas auditors uzaicina nodokļu maksātāju uz nobeiguma sarunu, lai pārrunātu nodokļu audita rezultātus un uzklausītu nodokļu maksātāja viedokli. Auditors ir tiesīgs gan uzaicināt nodokļu maksātāju uz nobeiguma sarunu klātienē, gan arī nosūtīt informāciju par audita laikā konstatētajiem pārkāpumiem uz nodokļa maksātāja norādīto e-pasta adresi, ja nodokļu maksātājs to ir lūdzis vai piekritis VID izteiktajam priekšlikumam par šādu iespēju, kas fiksēts un apliecināts ar nodokļu maksātāja parakstu sākuma sarunas protokolā.

Iepazīstināšana ar audita rezultātiem

Tāpēc, ja nodokļu maksātājs nepiekrīt nodokļu audita rezultātiem un izdarītajiem secinājumiem, arī šajā laikā ir lietderīgi laikus norādīt konkrētus argumentus un pamatojumu, kā arī iegūt un iesniegt papildus dokumentus, kas tiks papildus izvērtēti un attiecīgi ņemti vērā vai arī noraidīti nodokļu audita pārskatā, norādot, kāpēc tie tiek noraidīti.

Administratīvā procesa gaitā nodokļu maksātājam ir tiesības iepazīties ar nodokļu audita lietas materiāliem un dokumentiem, izņemot informāciju, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem nav izpaužama. Nodokļu maksātāju ar nodokļu audita lietu iepazīstina, ja tas uzrāda personu apliecinošu dokumentu, vai pārstāvim, ja tas uzrāda pārstāvību apliecinošu dokumentu. Iepazīšanās ar lietas materiāliem notiek VID telpās darbinieka klātbūtnē. Personai, kura iepazīstas ar lietas materiāliem, ir tiesības izrakstīt no lietas nepieciešamās ziņas vai ar tehniskiem līdzekļiem nokopēt nepieciešamos dokumentus.

Nodokļu auditā konstatētie fakti par konkrētā nodokļu maksātāja grāmatvedības kārtošanas, nodokļu, nodevu un citu obligāto maksājumu aprēķināšanas, maksāšanas un ieskaitīšanas budžetā pareizību un atbilstību normatīvajiem aktiem tiek apkopoti audita pārskatā. Nodokļu audita pārskats tiek sagatavots divos eksemplāros, no kuriem viens tiek izsniegts nodokļu maksātājam, otrs tiek pievienots audita lietai. Audita pārskata neatņemama sastāvdaļa ir lēmums par nodokļu audita rezultātiem.

Nodokļu maksātāja atbildīgajai personai audita pārskatu un lēmumu par audita rezultātiem  izsniedz personīgi,  paziņo, izmantojot VID EDS vai nosūta pa pastu.

Ņemot vērā, ka nodokļu maksātājam lēmumu par nodokļu audita rezultātiem viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas ir tiesības apstrīdēt rakstveidā VID ģenerāldirektoram, jāpievērš uzmanība tam, kad administratīvais akts stājies spēkā.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 70. panta pirmo daļu administratīvais akts stājas spēkā ar brīdi, kad tas paziņots adresātam. Savukārt minētā panta otrā daļa nosaka, ja rakstveida administratīvo aktu sūta pa pastu, uzskatāms, ka administratīvais akts adresātam paziņots septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā. Savukārt, ja administratīvo aktu paziņo, izmantojot VID EDS, tad saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 7.2 panta otro daļu administratīvais akts uzskatāms par paziņotu otrajā darba dienā pēc tā ievietošanas VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā.

Raksts publicēts žurnāla BILANCE 344. numurā